Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Apstiprināta Krišjāņa Kariņa otrā valdība: premjers sola strādāt vairākās frontēs
Trešdien Saeima izteica uzticību Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) otrajai valdībai, kas vēsturē ir 39. Saeimas apstiprinātais Ministru kabinets. Par jaunās valdības apstiprināšanu balsoja 54, pret bija 37 parlamentārieši. Jaunajai koalīcijai Saeimā ir neliels pārsvars – tikai 54 balsis no 100, tāpēc opozīcija debatēs tai prognozēja īsu mūžu.
Pirms jaunā Ministru kabineta apstiprināšanas jaunās koalīcijas veidotāju – partiju apvienības “Jaunā Vienotība” (JV), partiju apvienības “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālās apvienības (NA) – pārstāvji parakstīja Koalīcijas sadarbības līgumu un Fiskālās disciplīnas līgumu.
Šodien parakstījām jaunās valdības izveidošanas dokumentus – mūsu sadarbība pāriet jaunā līmenī. Esmu pārliecināts, ka ar jaunās valdības deklarāciju paveiksim lielas lietas mūsu Latvijai.🇱🇻🇱🇻🇱🇻 pic.twitter.com/WRceD4ZOHn
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) December 14, 2022
Premjers nosauc piecus rīcības virzienus
Uzrunā Saeimai pirms valdības apstiprināšanas Kariņš atzīmēja, ka dzīvojam “izaicinājumiem bagātā laikā”, uzsverot, ka Krievija turpina brutālo karu Ukrainā, kas ietekmē gan drošības situāciju Eiropā, gan ekonomiku. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka katra krīze ir arī iespēja. Kariņš sacīja, ka valdības uzdevums ir šo neskaidro laiku izmantot, lai pārkārtotu Latvijas tautsaimniecību.
“Mums ir jāstrādā daudzās frontēs vienlaikus,” sacīja premjers, uzskaitot piecas darbības jomas. Kā pirmo viņš minēja drošību, akcentējot gan militāro drošību, civilās aizsardzības sistēmas efektivitāti un iekšlietu dienestu stiprināšanu, gan likuma varas stiprināšanu valstī. Kariņš izcēla arī nepieciešamību celt izglītības kvalitāti.
Premjers uzrunā Saeimai akcentēja arī enerģētikas politikas nozīmi, kur būtisks uzdevums ir Krievijas energoresursu aizvietošana, kāpinot enerģijas ražošanas apjomus Latvijā. Kariņš minēja arī Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū, veidojot investīcijām pievilcīgu vidi, īpaši izceļot augsto tehnoloģiju jomu.
Kariņš akcentēja arī nepieciešamību celt dzīves kvalitāti Latvijā, minot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, apkārtējās vides un kultūrtelpas kvalitāti.
“Mēs nevaram koncentrēties uz to, kas mūs šķir. Sastrīdēties nav māksla, un tas notiek pats par sevi, bet sadarboties un strādāt kopīgam mērķim ir mūsu kopīgais izaicinājums.”
Ko sacīja kritiķi?
Opozīcijas deputāts Kaspars Briškens (P) Saeimas debatēs kritizēja jaunās valdības deklarāciju, mudinot veidot jaunu ambiciozu Latvijas ekonomikas attīstības modeli. Deputāts arī akcentēja nepieciešamību valdībai aktīvāk strādāt pie krīzes atbalsta iedzīvotājiem, lai tās smagums neizdedzina sabiedrības vidusslāni, kā arī uzsvēra nepieciešamību vairot investīcijas cilvēkos.
Vienlaikus Briškens atzina, ka atbalsta vairākas Kariņa valdības izvirzītās prioritātes un solīja konstruktīvu darbību opozīcijā.
🧵(1/) Kaspars @Briskens debatēs par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam: "Šajās ģeopolitiskajās krustcelēs Latvija ir svarīgas izvēlēs priekšā –
vai mēs turpinām samierināties ar stagnātisku un šauru interešu dominētu ekonomikas attīstības kursu?"— Progresīvie (@Progresivie) December 14, 2022
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) debatēs atzīmēja, ka Kariņš izskatoties “saguris” un jaunajai valdībai pareģoja īsu mūžu, norādot uz valdošās koalīcijas nelielo balsu pārsvaru Saeimā. Atbalstīt Kariņa valdību – tā būtu nostāšanās pret mūsu vēlētāju, – rezumēja ZZS deputāts.
Vilis Krištopans (LPV) sacīja, ka politiskais spēks neatbalstīs Kariņa valdību, jo pastāv kardinālas programmatiskas atšķirības. Viņaprāt, valdības deklarācijā bija jāuzskaita detalizēti Latvijas ekonomikas glābšanas pasākumi. Bet viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers (LPV) no tribīnes pauda bažas, ka jaunā valdība varētu kavēties ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu, atliekot to uz pavasari.
“Kariņa kungs, noteikti mēs šodien par jums nebalsosim, tur šaubu nav,” no Saeimas tribīnes sacīja Aleksejs Rosļikovs (S!). Viņš pamatoja, ka frakcija neatbalsta jauno valdību tieši Kariņa dēļ, jo viņa iepriekšējās valdības laikā nekas neesot paveikts. Lai raksturotu Kariņa “nepiemērotību”, deputāts ņēma palīgā krievu valodu, par ko saņēma Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) mutisku aizrādījumu.
Opozīcija kritizēja koalīciju par to, ka valdības deklarācija izvērtēšanai deputātiem nodota pēdējā brīdī. Par dokumenta kavēšanos iepriekš aizrādīja arī domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Mazāk nekā 24 stundas pirms valdības deklarācijas parakstīšanai, publiska gala teksta joprojām nav. Nedaudz bail domāt, kā un cik ilgi valdība turpmāk strādās kopā, ja pat šo pamatlietu nespēj laikus sakoordinēt. https://t.co/oZoqEHJynv
— Iveta Kažoka (@IvetaKazoka) December 13, 2022
Kas teikts jaunās valdības deklarācijā?
Jaunās valdības deklarācijā uzsvērts, ka valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā: stiprinot izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību. Ar pilnu deklarāciju iespējams iepazīties šeit.
“Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm. Lai īstenotu plašu ekonomikas transformāciju, mērķēti pārorientējams darbs piecās savstarpēji cieši saistītās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējā un dzīves kvalitātē.”
Deklarācijā norādīts, ka Deklarācijas turpinājumā valdības iecerētie darbi ir detalizēti izklāstīti minētajās piecās jomās. Valdības deklarācijas īstenošanai tiks izstrādāts valdības rīcības plāns.
Jau rīt topošā koalīcija parakstīs valdības deklarāciju un Saeima balsos par jaunā Ministru kabineta apstiprināšanu. Ko no tā sagaida Valsts prezidents Egils Levits (@valstsgriba)?
👁🗨 Uzzini vairāk: https://t.co/3GLEOO5Qz0 pic.twitter.com/m5HeVAjBRs
— TV3 Ziņas (@TV3zinas) December 13, 2022
Kariņa otrajā valdībā gandrīz visus ministru posteņus ieņem 14.Saeimā ievēlētie deputāti, vienīgi veselības ministra amatā apstiprināta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kuru šim amatam izvirzīja AS.
Kur ir iznemums?
Levits un Karins skaidri teica, ka nevar but a) kandidejusie, bet neieveletie (Reirs) b) esosie ministri, kas nekandideja (Gerhards).
Mengelsone ir jaunas asinis politika.
Mengelsones klusana par ministri bus NVO lielakais sasniegums 30 gados!— Didzis Dejus (@didzisdejus) December 14, 2022
Jaunās Kariņa valdības sastāvs
JV (26 vietas Saeimā) valdībā pārstāv Ministru prezidents un 6 ministri:
- Arvils Ašeradens, finanšu ministrs;
- Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs;
- Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre;
- Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre;
- Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs;
- Evika Siliņa, labklājības ministre.
NA (13 vietas Saeimā) valdībā ieguvusi 4 ministru portfeļus:
- Ilze Indriksone, ekonomikas ministre;
- Ināra Mūrniece, aizsardzības ministre;
- Nauris Puntulis, kultūras ministrs;
- Jānis Vitenbergs, satiksmes ministrs.
Arī trešo koalīcijas partneri – AS (15 vietas Saeimā) – valdībā pārstāv 4 ministri:
- Līga Meņģelsone, veselības ministre;
- Didzis Šmits, zemkopības ministrs;
- Māris Kučinskis, iekšlietu ministrs;
- Māris Sprindžuks, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Otrā valdība tapa divas reizes ātrāk nekā pirmā
Kopš 14. Saeimas ievēlēšanas 1. oktobrī valdības veidošanas sarunas ilga vairāk nekā divus mēnešus. Var teikt, ka otrā Kariņa valdība tapa ātri, ja salīdzina ar viņa pirmo valdību, kad pēc 13. Saeimas ievēlēšanas 5 partiju koalīcija līdz valdībai nonāca nepilnos četros mēnešos.
Toties iepriekšējais Ministru kabinets varu noturēja visu Saeimas termiņu – četrus gadus, kļūstot par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē.
Tiesa, Kariņa pirmās valdības koalīcijai Saeimā bija lielāks pārsvars. No septiņām 13. Saeimā ievēlētajām partijām valdības veidošanā faktiski iesaistījās piecas, potenciālajiem koalīcijas partneriem norobežojoties no “Saskaņas” un ZZS. Iepriekšējais Ministru kabinets tika apstiprināts ar 61 deputāta atbalstu: par bija JV, NA, AP, JKP un daļa KPV parlamentāriešu; pret – S, ZZS un daļa KPV.
Kariņa otrajā valdībā darbu turpinās turpinās trīs no iepriekšējās valdības ministriem – Rinkēvičs, Indriksone un Puntulis.
13.Saeimas izveidotās valdības darbam noslēdzoties, liels paldies @krisjaniskarins un kolēģiem valdībā par darbu un sadarbību šajā spraigajā un notikumiem bagātajā laikā! pic.twitter.com/98PBjpDN5q
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) December 13, 2022
No politiķiem gaida disciplīnu
Kā intervijā sabiedriskajam medijam atzinis Valsts prezidents Egils Levits, jaunās Kariņa valdības sekmes ir atkarīgas tikai no spējas savstarpēji sadarboties.
Arī Levits atzīmē, ka jaunajai koalīcijai Saeimā ir mazs balsu pārsvars – tikai 54 balsis, līdz ar to politiķiem esot jābūt ļoti disciplinētiem, lai nodrošinātu, ka valdībā pieņemtais tiktu apstiprināts arī parlamentā.
Kādas izmaiņas gaidāmas Saeimas sastāvā?
Ja Saeimā ievēlētie deputāti, kļūstot par valdības locekļiem, noliek parlamentārieša mandātu uz laiku, kamēr strādā valdībā, vietas parlamentā iegūst nākamie ievēlētie sarakstu kandidāti atbilstoši 14.Saeimas vēlēšanu rezultātiem.
JV frakcijā darbu Saeimā varētu uzsākt:
- Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina (Kariņa vietā);
- kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene (Ašeradena vietā);
- Rīgas domes deputāts Edmunds Jurēvics (Rinkēviča vietā);
- Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Gatis Liepiņš (Lībiņas-Egneres vietā);
- iepriekšējās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs (Čakšas vietā);
- Ķekavas novada domes deputāte Viktorija Baire (Čudara vietā).
NA frakcijā:
- skolotājs, Liepājas Universitātes pētnieks Normunds Dzintars (Indriksones vietā);
- Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (Mūrnieces vietā);
- Mežciema attīstības biedrības valdes loceklis Ģirts Lapiņš (Puntuļa vietā);
- Bauskas novada domes deputāts, zemnieks Arnolds Jātnieks (Vitenberga vietā).
AS frakcijā:
- Rīgas domes deputāte Ieva Brante (Šmita vietā);
- Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Edgars Putra (Kučinska vietā);
- Salaspils novada domes deputāts Andrejs Svilāns (Sprindžuka vietā).
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
