Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Aktualizē ideju Daugavgrīvas cietoksnī veidot jūras muzeju
Latvija ir vienīgā Baltijas jūras krastos esošā valsts, kurai nav sava jūras muzeja un krastos izskalotie vēsturiskie atradumi bieži vien sapūst turpat pludmalē, taču nu radusies ideja par pašiem sava jūras muzeja izveidi, vēsta TV3 Ziņas.
Kopš oktobra sākuma Daugavgrīvas pludmales smiltīs guļ ierakts vairāk 12 metrus garš un 150 gadus sens kuģa vraks. Netālu no tā ūdenslīdēji dzelmē uzgājuši vēl vienu objektu. Jūra paņemtās bagātības atdod regulāri un šoreiz tās dāsnums kārtējo reizi licis aktualizēt jautājumu par jūras muzeja izveidi Latvijā.
Biedrība “Bolderājas grupa” uzskata, ka Daugavgrīvas cietoksnis ir viena no piemērotākajām vietām jūras muzeja izveidei. Šeit jau tagad atrodas vairāki jūras izskaloti objekti, kurus gadu gaita galvenokārt atveduši vietējie iedzīvotāji.
Daugavgrīvas cietoksnis ir vairāk nekā 400 gadus sens vēstures piemineklis, kur vēl tagad apskatāmi arī pirms vairāk nekā 100 gadiem atstātie karavīru iniciāļi. Ar vietējo entuziastu gādību cietoksnī nonāk arī seni ar kuģniecību saistīti objekti, piemēram – vraki.
“Nākot iekšā, te var redzēt to, kas ir šeit atvests pirms diviem gadiem. Šeit ar armijas palīdzību nonāca gabals no kāda sena kuģa. Kopā ar vietējiem iedzīvotājiem aptuveni septiņas stundas vilka viņu laukā no piekrastes.”
Artefaktus šeit izstāda kazemātos – pagrabos, kuros ir atbilstoša ventilācija un temperatūra ilgākai eksponātu saglabāšanai. Brīvā dabā un bez atbilstošas aprūpes atrastie fragmenti sadrūp un iet bojā – tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc nepieciešams muzejs.
“Šie objekti ir unikāli, šie stāsti ir unikāli un, ja mēs viņus nenoturēsim un ja tā materiālā vērtība būs redzama tikai fotogrāfijās, tad mēs būsim kļuvuši daudz nabagāki.”
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar ideju Daugavgrīvas cietoksnī izveidot jūras muzeju klajā nāca jau 2003.gadā. Esošās telpas gan nepieciešams būtiski uzlabot, lai tās kalpotu muzeja vajadzībām.
“Lai ilgstoši labos apstākļos uzturētu no jūras izceltus, sevišķi koka vraku fragmentus tomēr tāds atvērts kazimāts īsti nebūs tas, tas ir nepieciešams. Būs nepieciešama daudz specifiskāka vide – iekštelpas, kuras ir noslēgtas no ārpuses un kur var kontrolēt vides apstākļus.”
Cietoksnis muzeja izveidei piemērots arī tā lokācijas dēļ – līdzās ir jūras akadēmija, jūras spēku piestātne un osta. Patlaban vairumā gadījumu izskalotās vēstures liecības tiek pamestas likteņa varā.
“Stāsts nav no tiem skaistākajiem, jo tas vienmēr atkarīgs no katras lokālās vietas – vai tur ir vietējā entuziastu grupa, kas uzņemas par viņiem vienā vai otrā veidā atbildību. Ja nav šādas grupas, tad viņi principā paliek turpat pludmalē vai izklīst pa apkārtējām mājām kā interesanti pagalma elementi vai kā malka,” pauž Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir divas mazas ekspozīciju zāles, kurās par Latvijas kuģniecības vēsturi vēsta kuģu modeļi. Vietas, piemēram, 12 metrus liela vraka izvietošanai, tur vienkārši nav.
“Pilsētas centrā vienkārši nav tādu tehnisku iespēju. Daugavgrīvā ir tie pagrabi un tur ir tā vide tāda – slapjas smiltis, tumsa, temperatūras režīms, nu, tur tad varētu saglabāt,” saka Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pētnieks Andris Cekuls.
Rīgas domē neslēpj, ka cietoksnis ir viena no pilsētas pērlēm, taču, lai to pilnībā pārņemtu savā pārziņā un kārtīgi atjaunotu, visdrīzāk nepieciešami miljoni. Neraugoties uz to, jau novembra beigās domnieki ar visām iesaistītajām pusēm sēdē spriedīs par cietokšņa nākotni.
“Ja mēs runājam tieši par pārņemšanas elementu, tur jāizskata trīs faktori – vai mums ir jauda šobrīd šādu objektu pārņemt un kārtīgi savest kārtībā. Ja ir iniciatīva attīstīt muzeju, tas tikpat labi varētu būt arī valsts muzejs. Ja tas ir pašvaldības muzejs – mums tiešām ir jāzina, ko tas mums maksā un kādi soļi mums atbildīgi ir jāveic, lai mēs to izdarītu.”
Latvija ir vienīgā valsts pie Baltijas jūras, kurai nav sava jūras muzeja. Piemēram, Igaunijā pērn šāds muzejs atzīst par vienu no labākajiem Eiropā, bet Klaipēda jūras izskalotos dārgumus izmanto arī kā pilsētvides objektus. To, ko glabā Latvijas jūras piekraste – neviens līdz šim nemaz nav izpētījis.
Lasi vēl:
- Galerija: jūrā netālu no Daugavgrīvas mola atrod kuģa daļu
- Daugavgrīvas pludmalē nesen atklātais vēsturiskā kuģa vraks atkal apbērts ar smilti
- Daugavgrīvas pludmalē atrasts 19. gadsimta kuģa vraks. Kas par to zināms līdz šim?
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
