Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Aizdomas, ka daudzi bērni psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainažos nonākuši ar nepamatotām diagnozēm. To sola pētīt Veselības inspekcija
“TV3 Ziņas” turpina šķetināt situāciju, kāda izveidojusies bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainažos. Šoreiz ne tik daudz par tur atklātajiem pārkāpumiem, bet par to, kāpēc bērni šajā slimnīcā vispār nonāk. Pacientu statistika raisa aizdomas. Vairums tur nonāk no bērnunamiem, visticamāk, nevis ar psihiskām saslimšanām, bet ar uzvedības traucējumiem. Un uzvedība nebūtu jāuzlabo slimnīcā.
Dati par pacientiem, kuri šobrīd uzturas bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, patiesībā runā paši par sevi. Proti, raugoties nevis uz diagnozēm, kuru dēļ bērni te ievietoti, bet gan – tā teikt, kas viņus te ievietojis, parādās kliedzoša aina. No kopumā 74 bērniem, tikai 24 bērni šeit nonākuši no savām ģimenēm. Pārējais, lielākais – vairums, bērnu līdz tam bijuši ārpus ģimenes aprūpē. Lielākais pacientu skaits psihoneiroloģiskajā slimnīcā nāk no bērnunamiem, tomēr šeit bērnus ievieto arī aizbildņi un audžuģimenes.
Nepaklausīgākie bērni no bērnunamiem tiek nosūtīti uz internātskolu. Tālāk – pat psihiatrisko slimnīcu, lai tikai bērnunama darbiniekiem būtu mazāk rūpju, – tā pēc pārbaudēm par sistēmu, kas ilgstoši savā nodabā funkcionējusi, izsakās tiesībsargs Juris Jansons.
“Dabīgi veidojas visādas uzvedības problēmas, veidojas visādas novirzes un problemātikas, viņi pa vidu nonāk vēl kādā internātskolā. Tātad no vienas institūcijas otrā institūcijā, bez brīvdienām, tālu prom no savas ierastās vides. Un gala rezultātā ir uzvedības novirzes, un faktiski ne jau tādas, lai tas bērns būtu jāievieto psihoneiroloģiskajā klīnikā, bet ar to bērnu būtu jāstrādā uz vietas institūcijā, bērnunamā vai internātskolā – bērnu psihologam, sociālam pedagogam. Ik vienam ar super dzelzs nerviem varētu mainīties uzvedība izejot šo te dzīves ceļu. Tā vietā, lai risinātu problēmas ar ģimenēm, preventīvi, viņi tiek izņemti, viņi tiek nosūtīti no vienas institūcijas uz otru institūciju,” komentēja Jansons.
To apstiprina arī Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs. Bērni, kuriem nav psihiskas kaites, bet gan uzvedības traucējumi, nonāk Ainažos: “Cits jautājums, vai vispār šāda veida iestāde ir nepieciešama. Tā ir iestāde bērniem ar ļoti smagiem psihiskiem traucējumiem, realitātē tur nonāk bērni arī ar smagiem uzvedības traucējumiem. un pārsvarā tas iemesls, kāpēc bērns nonāk šāda veida institūcijā, ir tāpēc, ka viņš nav spējis adaptēties nekur citur. viņš dzīvo bērnunamā vai internātā, tur viņam ir smagi uzvedības traucējumi, un viņu uz ārstēšanu, rehabilitāciju nosūta uz Ainažu slimnīcu.”
Kad “Tv3 Ziņas” šonedēļ bija Ainažu slimnīcā, uz intervijām pieteicās vairāki jaunieši. Kāds 16 gadus vecs puisis te cenšas atbrīvoties no atkarības. Pie gultas siets te nekad neesot. Pirms tam viņš dzīvojis bērnunamā: “(TV3: Tu esi no bērnunama vispār, ja?) Jā. (TV3: Un kāpēc tevi uz šejieni atsūtīja?) Jā, jo es lietoju alkoholu. Es pats rakstīju, ka vēlos šeit ārstēties. (TV3: Un Tu zini, cik ilgi vēl tev nāksies šeit palikt?) Nezinu. (TV3: Bet tu labprāt šeit vēl gribētu uzkavēties vai doties atpakaļ uz bērnunamu?) Nu, mani tālāk no šejienes sūtīs uz motivācijas programmu dakteris Bojārs.”
Kāds cits jaunietis iepriekš dzīvojis internātskolā. Puisis apgalvo, ka uz “psiheni” nosūtīts, jo slikti mācījies. Arī viņš nekad te nav bijis “fiksēts”: “Man nepatīk, ka uz šejieni ved dēļ skolas problēmām. Es, piemēram, esmu mierīgs, man nekā nav. (TV3: Bet kāpēc tu šeit esi?) Dēļ skolas. (TV3: Kādā ziņā?) Nu, skolā man bija dažas nesekmīgas atzīmes. Dēļ tā arī atveda. (TV3: No kurienes?) No Rīgas, sanatorijas internātskola. (TV3: Un kas tevi te nozīmēja?) Skolas psihiatrs. (TV3: Tad tu nejūties, ka tev te vispār vajadzētu būt?) Nē, es tā nejūtos. (TV3: Un vai tu zini, cik ilgi tev te jāpaliek?) Pārsvarā te ir trīs mēneši minimālais.”
Jautājums, vai bērni Ainažos vienmēr nonāk ar pamatotām diagnozēm? Kā skaidro Bezborodovs, psihisku saslimšanu diagnozes balstās klīniskajā izmeklēšanā, proti, novērojumos, sarunās, simptomu izpētē un citām metodēm. Tātad, psihiatram jāiegulda ilgstošs laiks traucējumu noteikšanā. “Protams, ka var būt šaubas par to diagnožu pamatotību, kas Ainažos tiek liktas. Un ar to mēs saskaramies ikdienas darbā, jo, protams, ka vieni un tie paši bērni parādās pie mums, Bērnu psihiatrijas klīnikā, gan Ainažos, un mums bieži vien nesakrīt tās domas par diagnozi,” saka Bezborodovs.
Veselības inspekcija “Tv3 Ziņām” apstiprina, ka plāno pārbaudīt to, vai pacientu ievietošana Ainažu slimnīcā vispār bijusi pamatota. To pētīs pēc nesenās pārbaudes laikā izņemtās medicīniskās dokumentācijas, kā arī posmu pirms bērni nonākuši Ainažos.
“Tiks arī izvērtēti tādi jautājumi kā šīs te stacionēšanas nepieciešamība psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, tiks izvērtēts, vai šiem bērniem tiešām bijušas tādas diagnozes un vai ir bijusi objektīva nepieciešamība tikt stacionētiem šajā stacionārā,” norāda Veselības inspekcijas Aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Ilze Buka.
Tiesa, Veselības inspekcijai neesot tik lieli resursi, lai pārbaudītu visu pacientu atrašanās iemeslus Ainažos. Analizēti tiks tikai tie gadījumi, kuros ir aizdomas par nepamatotu fiksāciju jeb piesiešanu pie gultas. Tas nozīmē, ka to bērnu atrašanās iemesli stacionārā, kuri uzvedas adekvāti un nepsiho, līdz ar to nav tikuši sieti pie gultām, nemaz vērtēti netiks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
