tv3.lv

Aicina palīdzēt iekļaut kāršu spēli “Zolīte” UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā

Mārupes zolītes klubs aicina parakstīt vēstuli par “Latvijas kāršu spēles “Zolīte” spēles prasmju iekļaušanas iespējas izskatīšanu UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā”, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

24. janvārī 14:02
Māris Vējš
Latvijas Zolītes federācijas prezidents, mārupietis, entuziasts un spēles fanātiķis

“Zolīte ir prāta spēle, un tās spēlētāji nav nekādi “kartjožņiki”! Tā ir atzīta par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un mēs esam ceļā uz UNESO. Ir jāsavāc paraksti, lai iesniegtu vēstuli “Par Latvijas kāršu spēles zolīte spēles prasmju iekļaušanas iespējas izskatīšanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā”. Mēs ceram uz Mārupes Sporta centra un novada pašvaldības atbalstu šajā jautājumā.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijā ir dažādi zolītes spēles sporta klubi, piemēram, Rīgas zolītes klubs, kas dibināts 2014. gadā, Mārupes Zolītes klubs, kas ir dibināts 2017. gadā.

Vairāki Latvijas novadi, pašvaldības, pilsētas rīko zolītes turnīrus pilsētas vai novada svētkos vai arī citu tradicionālu turnīru ietvaros, piemēram, Ādaži, Amata, Carnikava, Valmiera, Valka, Jēkabpils, Bauska, Ikšķile, Rīga, Inčukalns, Garkalne, More, Olaine un citi. Latvijas atklāto čempionātu zolītē studentiem rīkošanu atbalsta arī Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Augstskolu sporta savienība un citi.

Zolītes federācija bāzējas Mārupē, un Vējš min trīs galvenos zolītes virsuzdevumus:

  • saglabāt zolīti kā spēli nākamajām paaudzēm kā nacionālo vērtību. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir jauno spēlētāju apmācība, motivēšana piedalīties spēlēs un turnīros;
  • nesaistīt zolīti ar azartspēlēm, jo tā ir prāta spēle, kuras spēlētāji attīsta stratēģisko domāšanu, gūst prieku no spēles un gandarījumu par prasmju uzlabošanos;
  • iesaistīt tās spēlē seniorus, jo socializācija un prāta treniņš vecākiem cilvēkiem palīdz uzturēt skaidru un asu prātu visas dzīves garumā. Pirms vairākiem gadiem veiktais pētījums liecina, ka Latvijā zolīti spēlē aptuveni 200 000 cilvēku.

Pēc Vēja teiktā, savā ziņā tradīciju neveicina arī spēlētāju pēcteču sarukums – jauniešu un studentu vidū zolītes spēli prot vien retais. Iemesls ir 21. gadsimta brīvā laika digitālās pavadīšanas iespējas – zolītes spēlēšana tiešsaistē ne tikai ir ieviesusi izmaiņas tradīcijā, bet arī aktualizējusi jautājumu par konkurenci ar citām tiešsaistes spēlēm un piedāvājumiem. Viņš pieļauj, ka viens no apdraudējumiem ir arī sabiedrības kopējās izpratnes līmenis par kāršu spēlēm, saistot tās galvenokārt ar azartu un spēlēšanu uz naudu, nevis prāta asināšanu un labi pavadītu brīvo laiku.

Zolīti spēlē no agras jaunības līdz sirmam vecumam – gan studenti, gan arī sabiedrībā ļoti pazīstami cilvēki vecumā no 30-85 gadiem. Zolīti spēlē tie cilvēki, kurus vieno vēlme kvalitatīvi pavadīt laiku – spēlējot spēli, kas liek iesaistīt un vingrināt prātu, domāt līdzi un veicināt atmiņu. Zolītes spēle var būt ģimeņu, dzimtu tradīcija, darba, amatiermākslas kolektīvu iezīme, jo kopienu veido gan brīvā laika zolītes spēlētāji, gan reitinga spēlētāji, kas apvienojušies zolītes klubos.

Zolītes tradīcijas uzturēšanā nozīmīga loma ir Latvijas Zolītes federācijai. Profesionālākie zolītes spēlētāji ir pievienojušies un aktīvi piedalās Latvijas zolītes federācijas (LZF) organizētajos klātienes zolītes turnīros. Katru gadu LZF rīko Latvijas čempionātu zolītē, kur faktiski piedalās zolītes kopienas labākie spēlētāji.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vējš atgādina – kopš A. Kolberga 1996. gadā sarakstītās grāmatas par zolīti, kur bija iekļauti arī zolītes spēles noteikumi – tie faktiski laika gaitā ir dažviet mainījušies. Šīs zināšanas šobrīd ir tikai zolītes spēlētāju aprindās. Galvenokārt prātos tiem spēlētājiem, kuri aktīvi spēlē zolīti klātienes turnīros pa visu Latviju – tādu ir vien apmēram 500.

Reitinga turnīros spēlē tā saukto “klasisko zoli” – spēlē zolīti ar iespēju spēlēt “lielo” vai “zoli”, bet, ja neviens nepiesaka kādu no šiem diviem variantiem, tad tiek pierakstīta viena kopējā “pule”.

Zolītei ir vēl citi spēlēšanas paveidi, piemēram, “mazās zoles” un “galdiņš”, kurus spēlētāji izmanto treniņu nolūkos. Šobrīd pietrūkst izpētes, lai varētu pamatoti un argumentēti izdarīt secinājumus par to, kā laika gaitā ir mainījušies zolītes spēlētāju spēlēšanas paradumi attiecībā uz zolītes spēles paveidiem. Ir hipotēze, ka aizvien lielāku popularitāti zolītes spēlētāju vidū ir ieguvusi “mazās zoles” spēlēšanas iespēja.

“Zolītes federācija pierakstīta Mārupē, bet gandrīz katrā Latvijas vietā ir kāds zolītes spēlētājs, kurš gatavs iesaistīties latviešu spēlē. Gribētu minēt vienu no kaislīgākajiem zolītes piekritējiem – Valkas mērs Vents Armands Krauklis katru gadu organizē zolītes pasākumus: gan olimpiādes, gan turnīrus. Mēs savāksim parakstus un turpināsim mūsu kopīgi iesākto virzienu uz UNESO un Latvijas Sporta federāciju padomi,” pauda Vējš.

Iedzīvotāji aicināti parakstīt attiecīgo vēstuli.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm