Aicina novērst slogu vecākiem un ārstiem, atceļot prasību pēc kavējuma attaisnojuma zīmēm bērnudārzos

“Pašvaldību līdzfinansējums privātajām pirmsskolām tiek piešķirts tikai par dienām, kad bērns apmeklē pirmsskolu, un dienām, kad to kavē attaisnoti, tādēļ ir svarīgas ārsta zīmes slimības gadījumā un vecāku zīmes – citu kavējumu gadījumā, arī par vienu kavētu dienu, lai kavējums tiktu uzskatīts par attaisnotu,” stāsta Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.

Kā teikts atklātajā vēstulē, kavēto dienu skaits, kas attaisnotas ar ārsta zīmi, nav ierobežots, atšķirībā no dienu skaita, kad kavējumi tiek attaisnoti ar vecāku zīmēm – kalendārajā gadā no 1. janvāra līdz 31. decembrim nedrīkst pārsniegt 60 kalendārās dienas vai 43 darbadienas.

Vienlaikus esot gadījumi, kad bērns neapmeklē pirmsskolu, jo nepieciešams stiprināt imunitāti, īpaši pavasara un rudens periodā. Tāpat bērnam var būt, piemēram, nelielas saaukstēšanās pazīmes, kad vēršanās pie ārsta bērna veselības nodrošināšanai nav nepieciešama, taču vecāki esot spiesti to darīt, neraugoties uz lielo ārstu noslodzi vai arī palikt bez ārsta zīmes un nesaņemt attaisnoto kavējumu, norādījušas biedrības, atsaucoties uz MK noteikumiem par kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi.

“Latvijā ir jāpārskata veids, kā tiek pieprasītas ārsta zīmes izglītības iestādēm ne tikai privātajā, bet arī pašvaldības un valsts sektorā, uzsverot, ka salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, Latvijas veselības aprūpē birokrātiskais slogs, saistībā ar slimības attaisnojuma zīmju un citu veselības apliecinošu izrakstu sagatavošanu izglītības iestādēm, ir milzīgs,” norāda Latvijas Ārstu prezidente Ilze Aizsilniece.

Biedrības aicinājušas atbalstīt šo iniciatīvu arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.