Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
SAB: Nedraudzīgi specdienesti detalizēti pēta sociālo tīklu informāciju
Ierasti mazrunīgais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis šonedēļ ar mapi rokās devās pie tiem ministriem, kam ir pieeja darbam ar valsts noslēpumu, lai diskrētā atmosfērā stāstītu par paveikto. Savukārt ikvienam no mums publiski ir pieejams SAB pārskats par slepenā dienesta darbu pagājušajā gadā.
LNT plašāk skaidro, kas rakstīts starp ziņojuma rindiņām un kur tagad slēpjas ienaidnieks, kas, kā zināms nekad neguļ, un ar kādām metodēm tas darbojas, un cik vērīgi esam, lai uzmanītu katru tā kustību.
Lai ziņotu par pērn paveikto, valdībā šonedēļ bija ieradies Maizītis. SAB ziņojuma slepeno daļu varēja uzklausīt tikai tie ministri, kam pats birojs izsniedzis pielaidi valsts noslēpumam. Žurnālistiem specdienesta vadītājs tikmēr izdāļāja biroja pārskata publisko daļu.
Komentāros Maizītis gan bija skops un pēc būtības atkārtoja iepriekšēja gadā teikto – Krievijas specdienestu aktivitāšu līmenis esot vērtējamas kā mērens. “Noteikti mērens. Tas nav augsts, zems, pirms Saeimas vēlēšanām nekonstatējām kādas ļoti bīstamas aktivitātes.”
Maizīša teiktajā gan ir pretruna ar pašu SAB ziņojumu, kurā kā mērenas vērtētas citu valstu izlūku aktivitātes Latvijā, kamēr Krievijas darbības raksturotas kā agresīvas.
No plašākiem komentāriem par ziņojumu raidījumam “LNT Top 10” Maizītis šonedēļ atteicās. SAB nodarbojas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu. Ziņas par specdienesta struktūru, amatu sarakstu, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.
Par biroja padarīto un apdraudējumu, ko Latvijā rada ārvalstu spēlētāji, aptuvenu priekšstatu var gūt SAB gada pārskata publiskajā daļā, kas šogad ir krietni apjomīgāka nekā citus gadus – vairāk nekā 50 lapaspuses.
Drošības jautājumu pētnieks Māris Andžāns gan uzskata, ka ziņojumā šogad iekļautās izvērstās nodaļas par politiskajām norisēm Krievijā, ir liekas. “Nav īpaši aizraujošs šis ziņojums, jo ir daudzas vispārzināmas lietas par Krievijas iekšpolitiku, ārpolitiku, ekonomiku, mediju monitorings. (..) Tādas lietas mēs pētām arī šeit, universitātē un arī Ārpolitikas institūtā. Tāpat daudzas citas domnīcas to dara.”
Vienlaikus SAB pērn aktīvi strādājis, lai novērstu iespējamu Krievijas mēģinājumu ietekmēt Latvijas Saeimas vēlēšanu iznākumu. Krievijas mēģinājumi ietekmēt vēlēšanas novēroti ASV, Francijā un Vācijā, un tam gatavojās arī Latvijā. Tomēr no biroja ziņojuma iziet, ka mērķtiecīgas darbības, lai ietekmētu vēlēšanas, nav atklātas. Par to liecina arī Krievijas propagandas mediju monitorings, ko SAB veicis pirms Saeimas vēlēšanām.
Birojā vienlaikus atzīst, ka Krievijas propagandas medijos partijas “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība pieminētas vairāk nekā citas. SAB pētījis 19 Krievijas medijus, kuros no visām publikācijām par Latviju kopumā negatīvas bijušas 63%. Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis norāda, ka arī tam ir ietekme uz to, kādu lēmumu cilvēki izdara Saeimas vēlēšanās.
“Ir konstatēts, balstoties uz Krievijas informācijas kanālu monitoringu, ka tur nav vērojama tāda kampaņveidīga iejaukšanās. Bet, kas ir svarīgi, tiek vienlaikus atzīts, ka saglabājas un nav zaudējusi aktualitāti Krievijas ilgtermiņa ietekme. Krievija tāpat turpina izplatīt savus stāstus Latvijā par to, ka Latvija ir neizdevusies valsts, ka šeit notiek vēršanās pret t.s. Krievijas tautiešu interesēm utt.”
Birojā vienlaikus norāda, ka Krievijas specdienesti, visticamāk, kļūs piesardzīgāki, jo pēdējo gadu laikā pārāk pievērsuši visas pasaules uzmanību ar Sergeja Skripaļa indēšanu Lielbritānijā, iejaukšanos ASV vēlēšanās un apvērsuma organizēšanu Melnkalnē.
SAB uzver, ka Latvijā darbojas vairāku valstu specdienesti, taču konkrēti izceļ tikai Krieviju.
Tikmēr Latvijas otrais specdienests – Valsts drošības dienests – savā ziņojumā šogad pirmo reizi norādīja uz Ķīnas aktivitātēm Latvijā, pat aicinot valsts un pašvaldību iestādes savos iepirkumu konkursos izvairīties no Ķīnas uzņēmumu ražotās tehnikas.
SAB ziņojumā tikmēr Ķīnas ietekme Latvijā nav analizēta. Lai gan Ķīnas tehnika nav pieminēta, Maizītis šonedēļ valdībā atzina, ka kibertelpas aizsardzība pašlaik birojam ir viena no galvenajām prioritātēm. “Viss, kas saistīts ar kiberjomu, ir aktuāls. Mums tajā ir pietiekami labi rezultāti. Strādājam kā mazas valsts dienests – lai cik tas lozungiski neizklausītos – pēc prioritātēm.”
Krievijas specdienesti gan aktīvi pēta Latvijas amatpersonu un citu interesējošo cilvēku sociālo tīklu kontus, gan arī veic tiešus kiberuzbrukumus.
Valsts amatpersonu kiberizspiegošana jau faktiski kļuvusi par normu, iziet no ziņojuma.
Latvijā par spiegošanu līdz šim sākti kriminālprocesi pret trim personām. Tikmēr Igaunijā, kā liecina “Re:Baltica” apkopotā informācija, kopš neatkarības atgūšanas par spiegošanu arestētas vismaz 14 personas, bet Lietuvā astoņas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
