Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Rosina pagarināt astoņzobu mizgrauža ierobežojošos pasākumus
Latvijas mežos turpinās aktīva cīņa ar egļu mizgraužiem. Sīko vaboļu dēļ, līdz jūnija beigām daudzviet valstī jau izsludināta ārkārtas situāciju un noteikti dāžādi ciršanas ierobežojumi. Tomēr kaitēkļu izplatība pārsteigusi ekspertus, tādēļ Valsts meža dienests (VMD) uzskata, ka mizgrauža ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina, vēsta TV3 Ziņas.
Egļu astoņzobu mizgraužu invāzija, kad tie modās no ziemas guļas, šopavasar sākas neierasti agri – aprīļa beigās – un eksperti saka, tādā apjomā eglēm bīstamos kaitēkļus, kā šogad, tie pieredz pirmo reizi.
“Tā situācija, balstoties uz mežzinātnes “Silava” datiem, ir satraucoša. Mēs redzam, ka izlidojušo kukaiņu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, uz šo brīdi ir divkāršojies. Tas nozīmē, ka viņi šobrīd ir ceļā uz egļu stumbriem.”
Gandrīz vai neticas, ka mazās vaboles var kaitēt eglēm. Piemēram, kādā no burciņām salasītas apmēram 300 šādu vaboļu. Lai tās iznīcinātu vienu pieaugušu egli, gan nepieciešami 3-5 tūkstoši.
Šobrīd kukaiņi vairs nemigrē, bet gan ir iegrauzušies zem mizas, tur barojas, bojā koku un vairo nākamo paaudzi. Vaboles visvairāk apsēdušas mežus Vidzemē un Sēlijā, taču to izplatība turpina plesties. Eksperti norāda, nu jau vienīgi Latgalē – Krāslavas un Dagdas apkārtē, situācija var uzskatīt par mierīgu. Visā pārējā Latvijā, tostarp vietās, kur pirms diviem mēnešiem netika izsludināta ārkārtas situācija, mizgrauži nu jau arī apdraud egles.
“Pēc šiem monitoringa datiem mēs redzam, ka ir nākušas klāt teritorijas, kurās šī situācija nav izsludināta un tā ir vairāk Kurzeme. Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams pagarināt šo ārkārtas situāciju, ņemot vērā, ka šo kukaiņu attīstības cikls ir tāds, ka, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, jūlija otrajā pusē var attīstīties otrā paaudze, kas nozīmē, ka šie bojājumi var paildzināties,” norāda VMD Meža resursu pārvaldības departamenta direktore.
Ārtkārtas situācijas pagarināšana nozīmētu, ka ap vērtīgajām egļu audzēm nu jau visu vasaru būtu aizliegums cirst skujukokus. Jau sobrīd šāda lieguma dēļ anulēta atļauja 13 000 cirsmu. Savukārt bojāti koki nekavējoties ir jāizzāģē. Vienlaikus situāciju glābt, izvietojot mizgraužu slazdus, mēģina arī pats Valsts meža dienests.
“Šie ir feromonu slazdi, viens no tipiem, jo, protams, viņi atšķirās, bet funkcijas veic vienādi. Vienalga, tie ir konusveida vai šādi, kā kastītes. Pats galvenais viņu uzdevums ir atvilināt no dzīviem kokiem nost. Ne velti viņus izliek tikai izcirtumos. Ja šajos celmos 10 ielien, bet piecas izlien, savairošanās ir ar minus zīmi.”
Dienests šādus slazdus drīzumā sāks izvietot arī privātajos mežos. Tikmēr pētnieki uzskata – tas palīdzēs tikai nedaudz. Mizgraužu izplatība jau šobrīd ir tik liela, ka būs jāizcērt plašas egļu mežu platības visā valstī.
“Es pieļauju, ka lielākā daļa no egļu audzēm, vecumā starp 50 un 70 gadiem būs jānocērt. Un tas ir neizbēgami. Bet, ņemot vērā mūsu mežu struktūru, tā nav lielākā katastrofa. Mums ir ļoti daudz egļu audzes 30, 40 gadīgas, kas to nišu aizpildīs. Un, ja mums izdodas saglabāt tās dažas audzes bioloģiskajai daudzveidība, mēs esam ieguvēji.”
Patlaban gan Valsts meža dienests ir izsniedzis atļaujas mizgraužu invadētu egļu nociršanai vien 75 hektāru platībā. Dienestā gan pieļauj, pieprasījums pēc sanitārajam cirsmas atļaujām strauji pieaugs, jo mežsaimnieki egļu audzes vēl nav paspējuši apsekot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
