Godinot pirms simts gadiem kritušos 14 kadetus, vispirms vakara jundā tika izsaukti viņu vārdi un pie viņu fotogrāfijām aizdegtas lāpas. Pēc tam Kara akadēmijas kadeti un viesi devās uz Rīgas pils Svētku zāli, lai baudītu tādu pašu cienastu, kādu ēda jaunie Latvijas Kara skolas kadeti, atgriežoties no kaujām, – miežu kafiju, rupjmaizi un marmelādi, kā arī, lai dalītos piedzīvotajā un dziedātu karavīru dziesmas.
Uzrunājot Melnās kafijas vakara viesus, Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka lielākā vērtība ir neatkarīga, brīva valsts, un par to var atdot arī savu dzīvību. “Viņi dzīvoja Latvijai katru savas dzīves mirkli. Arī beidzamajās stundās viņi visaugstāk lika neatkarīgu Latviju un savas tautas brīvību. Viņu dzīve atgādina, ka lielākā vērtība ir pašiem sava neatkarīga valsts, kuru ir vērts aizstāvēt un sargāt, lai tā tiktu saņemta mantojumā no paaudzes paaudzē uz visiem laikiem.”
Melnās kafijas vakara tradīcijas aizsākums meklējams pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad tika atvērta Latvijas Kara skola. Šī tradīcija tika atjaunota 1993. gadā.
