Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Rīgas pieminekļu aģentūra labprāt veidotu demontēto “okupekļu” apskates vietu
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā daudz pārmaiņu nācies pieredzēt saistībā ar padomju okupācijas laikā uzstādīto pieminekļu demontāžu. Tā kā daudzus no tiem tikai pārvieto, nevis nojauc, radies jautājums – kur šos visus objektus likt. Lietuvā šāda veida pieminekļi ir vienā parkā, kuru var apmeklēt ikviens interesents. Latvijā atbildīgajām iestādēm plānu pagaidām nav, taču teritorijas, kur parku veidot – teorētiski jau ir.
Aizvadītā gada beigās pašvaldības visā Latvijā nojauca padomju pieminekļus. Daļai no tiem piemita arī mākslinieciska vērtība, tāpēc tos valsts atdeva okupācijas muzejam.
“Pavisam krātuvē atrodas 12 fragmenti no pieminekļiem. Daļa no šiem fragmentiem jau sabiedrībai ir pieejami, jo Alūksnes novada muzejam ir teritorija, kur agrāk atradās Zeltiņu kara bāze un tur ir novietoti pieminekļi, kurus nolēma saglabāt,” saka Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča.
Ko ar šo kolekciju darīt tālāk pagaidām plānu nav, bet valsts ik gadu par šo fragmentu glabāšanu maksā 33 000 eiro. Padomju savienību un Krievijas impēriju godinošu pieminekļu aizvākšanu no pilsētas aktualizēja arī Rīgas pieminekļu komisija, iesakot aizvākt Andreja Upīša, Aleksandra Puškina, Mstislava Keldiša, kā arī citas skulptūras un piemiņas zīmes. Taču neatrisināts ir jautājums – kur novāktos pieminekļus likt. Lietuvā padomju mantojumu jau vairāk nekā 20mit gadu kolekcionē Grūtas parkā un tas ir iecienīts apskates objekts.
Līdzīga pieminekļu novietne ir arī galvaspilsētā. Rīgas pieminekļu aģentūrai ir atsevišķa teritorija, kur jau gadiem glabājas visdažādākās demontētās skulptūras un pieminekļu fragmenti.
“Šī ir principā Rīgas pieminekļu aģentūras noliktava, ir divas pļavas pirmā un aiz sētas arī ir mūsējā. Ir bijuši plāni jau gandrīz no paša sākuma izveidot kaut kādu izstādi, kaut kādu muzeju, kur cilvēki varētu nākt apskatīties demontētos pieminekļus, fragmentus, iepazīties ar restaurācijas procesu, bet tas kaut kā nekad nav realizējies, jo tur arī līdzekļi ir vajadzīgi,” teic Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels.
Šajā teritorijā atrodami desmitiem pieminekļu no lielajiem kapiem un arī plāksnes no brāļu kapiem. Daudzi te glabājas teju 10 gadu – citi atvesti vien atjaunot, jo šeit apmāca arī restauratorus.
“Redzamākie, protams, ir, šīs figūras no dziesmu svētku vecās estrādes. Viņas transportēt uz šejieni arī bija grūta lieta, viņas bija jāliek guļus, te var redzēt, ka ir arī samērā daudz cietušas,” skaidro Nāgels.
Ieaugušus zālē te var atrast arī fragmentus no cara laiku Uzvaras kolonnas, kuru vēl 19. gadsimta sākumā uzstādīja pie Rīgas pils. Materiālu apskates parka izveidei būtu pietiekami, taču te nekad nav bijis plānots izstādīt tieši padomju laika monumentus. Turklāt detalizēti ideja – ko un kā veidot – tā arī nav izstrādāta.
“Vienkārši neesam tikuši tik tālu, tā varētu teikt. mums ir daudz, ko darīt visādos jautājumos un šī nav bijusi prioritāte,” norāda Rīgas pieminekļu aģentūras direktors.
Okupācijas muzejs atsevišķu ekspozīciju padomju monumentiem šobrīd veidot neplāno, turklāt, kolekcija, viņuprāt, būtu nepilnīga, jo liela daļa okupekļu jau ir zudusi. Arī kultūras pieminekļu sargiem viennozīmīgs viedoklis par šādas teritorijas nepieciešamību nav.
“Ir jājautā, kas tas būs – jauns muzejs, jauns krājums, kā tas tiks pasniegts sabiedrībai – vai tas būs atvērts publiskai apskatei vai nē, kādu finansējumu tas prasa,” saka NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Kultūras ministrijā TV3 Ziņām pauda – demontēto pieminekļu fragmenti ir nodoti okupācijas muzejam un tas var ar tiem rīkoties kā vien vēlas. No valsts puses norādījumu, ko ar tiem darīt, pagaidām nebūs un arī finansēt šādas vietas izveidi neviens neplāno.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
