Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Rīgas domes vēlmi ielauzties aptieku biznesā kritizē konkurences uzraugi un pašvaldības privātie partneri
Šonedēļ savu priekšvēlēšanu programmu nākamajiem četriem gadiem Rīgas pašvaldībā izziņoja astoņus gadus pie varas esošā partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienība. Lielākā daļa no gaidāmajiem labumiem jau bija solīti iepriekš, taču ideja veidot savas aptiekas, lai vēlētāji saņemtu lētākus medikamentus, ir jaunums. Solījums radies kā pretreakcija nu jau atmestajai valdības idejai atteikties no samazinātā pievienotās vērtības nodokļa zālēm.
Paziņojums par pašvaldības aptiekām ir pārsteigumu konkurences uzraugiem un domes biznesa partneriem – pašvaldības slimnīcās un poliklīnikās strādājošajām aptiekām. Pašvaldības aptieku izveidošana būtu pretrunā ar valsts pārvaldes iekārtas likumu un konkurences principiem.
Šonedēļ partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienība publiskoja savus plānus, ko pēc vēlēšanām uzlabos Rīgas pašvaldībā. Papildus jau dzirdētajiem solījumiem par bezmaksas skolēnu ēdināšanu un ielu remontiem, šoreiz Nils Ušakovs pārsteidza ar jaunu sociālu ieceri. Pašvaldība lauzīšoties aptieku biznesā.
Un pēdējais punkts, pēdējā sadaļa no programmas, ko mēs piedāvājam rīdziniekiem uz nākamajiem četriem gadiem, ir pavisam jauna programma. Tas ir – pašvaldības aptieku izveidošana. Ārstniecības iestādēs, kas pieder Rīgas domei, 1. slimnīca, iespējams, 2. slimnīca, Dzemdību nams, poliklīnikas, kas ir apvienotas Veselības centrā.
Šobrīd Rīgā zāles tirgo vairāk nekā 300 aptiekās. Tas ir krietni vairāk, nekā pilsētai būtu nepieciešams. Konkurence ir liela, tomēr farmaceiti un lielās aptieku ķēdes gatavas atvērt arvien jaunas tirgotavas. Farmācijas likumā noteikti ierobežojumi, cik tālu aptiekas var atrasties cita no citas un kādam jābūt iedzīvotāju skaitam uz vienu aptieku. Ir strikti nosacījumi zāļu ražotājiem, vairumtirgotājiem un aptiekām. Ir noteiktas maksimālās zāļu mazumtirdzniecības cenas, aptieku aprīkojums un kvalifikācijas prasības personālam, aptieku vadītājiem un īpašniekiem. Tam seko līdzi Zāļu valsts aģentūra, kas lemj, – piešķirt vai nepiešķirt licenci jaunai aptiekai. Pašvaldība par aptiekas īpašnieku var kļūt tikai vienā gadījumā – ja attiecīgajā apdzīvotajā vietā neviens komersants nevēlas tirgot zāles. Rīgā šādas problēmas nav.
Plāns atvērt aptiekas pilsētai piederošajās medicīnas iestādēs arī apšaubāms, jo tajos visos jau darbojas privātajām aptieku ķēdēm piederošās aptiekas. Tādā gadījumā no telpām būtu jāizmet jau esošie zāļu tirgotāji. Aptieku vadītājiem šāds domes paziņojums ir pārsteigums.
Saskaņa apgalvo, ka aptiekas nebūs biznesa plāns. Tas esot veids, kā rīdziniekiem piedāvāt lētākas zāles. Ķipēns ir pārliecināts, ka pašvaldībai neizdotos tirgot medikaments par jūtami zemākām cenām. Tas būtu iespējams vienīgi tādā gadījuma, ja pašvaldība aptieku atbalstītu ar nodokļu naudu.
Lielākas izredzes tikt pie savām aptiekām Rīgas pašvaldībai varētu būt, nopērkot firmu, kam pieder strādājoša zāļu tirgotava. Šāds solis gan būtu pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tas pašvaldībām ļauj iesaistīties uzņēmējdarbība vienīgi, lai novērstu tirgus nepilnības. Pirms tam jākonsultējas ar uzņēmēju organizācijām un konkurences padomi. Konkurences padome pret to iebilstu.
Rīgas pašvaldības darbības komercdarbības vidē ir pārliecinājušas mūs un arī patērētājus, ka tas nav veiksmīgs biznesmenis, ka tas nedarbojas iedzīvotāju interesēs ar savām jaunradēm, vai tas attiecas uz “Rīgas satiksmes” un “Rīgas mikroautobusu satiksmes” tarifiem, vai tas attiecas uz pašvaldības lēmumu, ka izveido savus uzņēmumus inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanai vai “Rīgas ūdens” gadījumā. Rīgas pašvaldībai nav jānodarbojas ar to, ko var izdarīt komersants.
Līdz šim spilgtākais Rīgas pašvaldības biznesa projekts ir “Rīgas ūdens” meitas uzņēmuma “Aqua Riga” mēģinājums ielauzties fasētā dzeramā ūdens tirgū. “Rīgas ūdens” pirms pieciem gadiem skaidroja, ka uzņēmums izveidots, lai nebūtu jāceļ ūdens cenas iedzīvotājiem. Bija iecerēts, ka uzņēmums izmantos brīvās jaudas un desmit gados nopelnīs 4,6 miljonus eiro. “Aqua Rīga’ izveidošana ir pretrunā ar valsts pārvaldes iekārtas likumā teikto, ka pašvaldība var iesaistīties uzņēmējdarbībā izņēmuma gadījumā, ja ir konstatēta tirgus nepilnība. Taču, par spīti Konkurences padomes iebildumiem, uzņēmums turpina darbu. Līdz šim tam bijuši vienīgi zaudējumi, taču “Rīgas ūdens” raidījumam “Nekā personīga” sacīja, ka pērnais gads ir bijis veiksmīgāks.
Pagājušajā vasarā Latvija pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Viena no organizācijas misijām ir rūpēties par godīgu konkurenci. Latvija solīja ierobežot pašvaldību iejaukšanos uzņēmējdarbībā, sniedzot pakalpojumus, kurus jau piedāvā privātie. Ja solījums būtu izpildīts, tad Rīga, visticamāk, zaudētu savu dzeramā ūdens projektu un neiespējama būtu arī iesaistīšanās aptieku biznesā. Līdz 31. decembrim Saeimā bija jāiesniedz gatavs likumprojekts. Taču tas vēl nav nonācis līdz valdībai.
Lai panāktu grozījumu pieņemšanu, Ekonomikas ministrija ir piekāpusies un mīkstinājusi iecerētos ierobežojumus. Tagad piedāvā variantu, ka tie neattieksies uz pašvaldībām būtiskajām jomām, piemēram, siltumapgādi un atkritumu apsaimniekošanu. Taču lielo pilsētu asociācija joprojām ir pret.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
