tv3.lv

Rīgas budžetā šogad plānots 154 miljonu eiro deficīts

Rīgas domē attālināti lemj par galvaspilsētas šā gada gada budžetu, kas pievērš uzmanību ar vairākām zīmīgām lietām. Pirmkārt, tas ir viens no lielākajiem deficītiem vēsturē – gandrīz 160 miljonu eiro. Otrkārt, par prioritātēm nosauktas speciālistu algas, sociālā palīdzība un infrastruktūra, taču galvaspilsētas finansiālā situācija pēdējos gados pasliktinājusies, un tas arī redzams budžetā.

26. janvārī 20:54

Šogad galvaspilsēta iecerējusi tērēt 1,15 miljardus eiro, kas ir gandrīz par 160 miljoniem vairāk nekā plānotie ieņēmumi. Pašvaldība gan mierina, ka lielāko daļu starpības paredzēts segt no budžeta atlikuma. Lielākie tēriņi paredzēti izglītībai, satiksmei un sociālajai jomai. Budžeta prioritātes speciālistu algas, sociālo atbalstu un satiksmes infrastruktūru.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Es raksturotu to kā drošības un noturības budžetu,” pauž Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP), vienlaikus atzīstot, ka pašvaldības rocība vairs nav tāda, kāda agrāk. Tās galvenie ieņēmumi, proti, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sarūk pēdējos gados, tai skaitā valdības lēmumu dēļ, tāpēc darbiniekiem algas varēs celt vien par 4-8%, būs jāturpina bedrīšu lāpīšanas taktika un jācer, ka turpmākajos mēnešos sniega nebūs daudz.

Pašvaldībai arī neesot iespējas par pašai savu naudu īstenot vērienīgus projektus. Infrastruktūras ziņā te lielas cerības uz valsti, lai no tās aizņemtos 120 miljonu eiro. Tai gan tam jāpiekrīt.

“Vajadzīgs aizdevums Rīgas tiltiem, lai tos savestu kārtībā. Mēs nelūdzam nevienu centu, lai kāds mums dāvinātu. Mēs vienkārši lūdzam atļauju aizņemties, norādot, ka tas nepalielinās pašvaldības vai arī valsts ārējo parādu, jo nākamo gadu laikā būtiski kritīsies mūsu saistību apjomi saistībā ar to, ka mums mazinās izmaksas saistībā ar Dienvidu tiltu,” norāda Staķis.

Interesanti, ka daudzi no pašreizējās koalīcijas savulaik opozicionāra statusā pauda, ka daudzus miljonus varētu gūt, pārkreditējot saistības tieši par Dienvidu tiltu. Beigās izrādījās, ka tas tomēr nav iespējams.

“Piesaistīja gan Valsts kases, gan Finanšu ministrijas speciālistus, kas apliecināja, ka periods, kad iespēja šo kredītu pārskatīt, ir pagājis. No 2025. gada, faktiski pēc trim gadiem, mums samazinās maksājums par 12 miljoniem eiro gadā un 2027. gadā tas beidzas,” saka Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Riekstiņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašreizējais kredītmaksājums ir 54 miljoni eiro gadā. Bijušais mērs, pašreizējais opozicionārs Oļegs Burovs (GKR) vērtē, ka budžetā ir daudz nesaprotama par projektiem un to, kā tos realizēt. Tāpat liels deficīts: “Mēs ļoti labi atceramies skaidrojumus no domes priekšsēdētāja, kurš strādāja pirms manis. Vienmēr šeit ir divas grāmatvedības. Vieni stāsta, ka esam uz bankrota robežas, otri  stāsta, kas ir uzkrājums. Droši vien tā taisnība ir kaut kur pa vidu.”

Vienlaikus Burovs piebilst, ka iecerētā sekmīgā šīs koalīcijas sadarbība ar valdību – patlaban nav redzama. Tas atspoguļojas arī pašvaldības finansiālajās iespējās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm