Rīgā uz apbalvošanu pulcējas labākie Francijas žurnālisti

Kopš šodienas Rīga, varētu teikt, ir “uzlikta” uz Francijas mediju kartes. Gaismas pilī pasniegtas prestižās Albēra Londra balvas žurnālistikā trīs kategorijās – drukātā prese, audio-vizuālais darbs un labākā grāmata. Balva piešķirta arī dokumentālajai filmai par Vāgnera grupu jeb “Putina ēnu armiju”. Filmas tapšanā piedalījušies arī Rīgā dzīvojošie neatkarīgie krievu žurnālisti. Tas lielā mērā ir iemesls, kāpēc balvu šoreiz izvēlēts pasniegt tieši šeit.

Albēra Londra balva franciski rakstošajiem un raidošajiem ir kas līdzīgs Puliceram – augstākais profesionālais apbalvojums. Tā nosaukta ietekmīgā žurnālista vārdā, kurš pagājušā gadsimta 1930. gados kuģa ugunsgrēkā gāja bojā atceļā no reportāžām Ķīnā. 90 gadus pēc Londra nāves viņa vārdā joprojām apbalvo labākos, un balvas ceremonijai vietu izvēlas rūpīgi – tā pasniegta tādās metropolēs kā Pekina, Stambula, Londona, Dakara, arī Maskava. Šoreiz izraudzīta Rīga.

Rīgā lielākā daļa Francijas žurnālistu ierodas pirmo reizi. Līdz ar sniegu viņus sagaida visapkārt redzamie Ukrainas karogi un līdz ar tiem arī daudz dziļāka izpratne par reģionā notiekošo. Lai arī Ukraina ir Parīzes mediju dienaskārtībā, arī viņi paši mums atzīst, ka Francijai izpratne vēl būtu jāaudzē.

Aptuveni 30 žurnālistu lielā grupa Rīgā tikusies ar vietējo mediju pārstāvjiem, politiķiem, pētniekiem. Sarunu tēma – tik aktuālā dezinformācija un kritiskā domāšana.

Patriks de Sent-Ekziperī šo balvu saņēma 1991. gadā. Slavenā rakstnieka radinieks, viņš tagad ir balvas žūrijā – strādājis daudzos pazīstamos franču medijos un bijis arī korespondents Maskavā. Iespējams, tāpēc Krieviju pazīst labāk nekā vidusmēra francūzis un ir kritisks pret Francijas prezidenta pārāk maigo diplomātiju, cenšoties vienoties ar Putinu.

“Franču-krievu attiecības ir ļoti īpašas. Piecus gadus biju korespondents Maskavā, un es to esmu piedzīvojis. Frančiem piemīt sava veida simpātijas pret krieviem, kas brīžiem nav izskaidrojamas. Kad sarunājies ar krieviem, runa ir par varas balansu. Jābūt stingram! Ja tāds neesi, tevi neuztvers nopietni. Makrons centās būt maigs, bet tas nebija pareizi,” pauž de Sent-Ekziperī.

Rīgā viesojas arī pagājušā gada balvas laureāte Karolīna Hajeka – Libānā bāzētā laikraksta korespondente, kura apbalvota par Beirūtas sprādziena atspoguļojumu. Viņai Krievijas rokraksts jau labi pazīstams, sekojot līdzi Sīrijas karam, bet lasītājiem Putina tēls joprojām šķietot simpātisks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Libānā un Tuvajos austrumos cilvēki joprojām ir ļoti Putinu atbalstoši. Manā laikrakstā mēs mēģinām parādīt viņiem, ka tas ir nepieņemami, bet diemžēl šajā reģionā tiek ļoti cienītas despotiskas figūras, kā mēs to redzam visos Tuvajos Austrumos. Putins viņiem ir “stingrā roka”, un mums tas ir jādekonstruē,” pauž Hajeka.

Arī pašā Francijā joprojām ir cilvēki, kuri atbalsta Putinu, mums saka vēl viens balvas laureāts, dokumentālo filmu autors Nikolā Glimuā.

Tāpēc Rīgu viņš vērtē kā ārkārtīgi izglītojošu balvas pasniegšanas vietu. Lai arī Francijā, līdzīgi kā pie mums, Ukraina ik dienu ir ziņu virsrakstos, ar to tomēr nepietiek, lai franči ukraiņu traģēdiju izjustu personīgi.

“Vēsturiski runājot, mums vienkārši nevar būt tādu zināšanu un līdz ar to – arī emociju – par notiekošo. Tas uzlabojas, bet joprojām ir daudz izglītojoša darba, lai cilvēki patiesi izprastu notiekošo. Arī mums ir ļoti interesanti būt šeit un dzirdēt jūs, jūsu reakciju un aizdomāties par lietām, kas mums nebija prātā, pirms devāmies šurp,” saka Glimuā.

Un zinošāki žurnālisti ir liels ieguvums auditorijai. Jo, citējot pašu Albēru Londru, “žurnālista profesija nenozīmē būt “par” vai “pret”, bet gan izmantot rakstāmspalvu tur, kur ir brūce”.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm