Rīgā piemin golodomorā mirušos ukraiņus

2022. gada 26. novembrī 20:41

Ar atceres dievkalpojumu un gājienu, Rīgā pieminēti pirms 90 gadiem golodomorā mirušie ukraiņi. Padomju savienība toreiz apzināti badā nomērdēja miljoniem cilvēku. Diemžēl, paralēles ir tā laika notikumiem velkamas arī šodien – tas pats iebrucējs, spīdzina to pašu tautu.

Golodomoru Ukrainā īstenoja pagājušā gadsimta sākumā – laika posmā no 1932. līdz 1933. gadam. Lai nodrošinātu armijas uzturēšanu un nopelnītu ārvalstu valūtu, Staļina režīms visu ukrainas graudu ražu nodeva eksportam. Tas izraisīja badu un izraisīja ukraiņu protestus. Lai tos apspiestu, Staļins pilnībā aizliedza pārtikas piegādi Ukrainai. Bada nāvē bojā gāja apmēram 10 miljoni cilvēku.

Lai pieminētu šajā noziegumā kritušos, Rīgā sestdien tika aizvadīts dievkalpojums. Piemiņas pasākumā piedalījās ne tikai paši ukraiņi, bet arī viņu pareizticīgo baznīcas pārstāvji.

“Ukraiņiem šobrīd ir ļoti svarīgi atcerēties šo smago vēstures lappusi par holodomora upuriem, jo tā ir vēsturiski patiesa atmiņa par to, kas tiešām notika un, ja mēs zinām patiesību, mēs varam izvairīties un nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kuriem uzkāpām kādreiz. Tāpēc tas arī tagad dod spēku cīņā pret Krievijas agresoru,” saka Ukraiņu pareizticīgo baznīcas pārstāvis Stepans.

Pieminam golodomoru, Rīgā varēja sastapt arī baltkrievus, kuri atzīst – kā viņi tāpat kā ukraiņi ir cietuši no vienas un tās pašas varas – gan toreiz, gan tagad. Tādēļ vienam otru neatbalstīt nav iespējams.

“Holodomors bija arī Baltkrievijā, bet to noklusē šobrīd pie varas esošais režīms, tāpat kā to darīja padomju režīms. Tas mūs ar ukraiņiem vieno tādēļ esam kopā un izsakām viņiem savu atbalstu un līdzjūtību tieši tāpat kā toreiz, tā arī tagad,” norāda Marija no Baltkriecijas.

Pēc mises atceres pasākuma dalībnieki devās nelielā gājienā cauri Vecrīgai, līdz Okupācijas muzejam.

Ukrainas parlaments 2006. gada novembrī holodomoru atzina par padomju genocīdu pret ukraiņu tautu un Vecrīgā sanākušie uzsvēra, ka pieminēt kritušos ir viņu pienākums, jo padomju vara vairākas desmitgades slēpa no tautas šo noziegumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Šī informācija Ukrainai patiesībā nav sena, nav tā ka mēs par to zinām 90 gadus, mēs par to zinām aptuveni 40 gadus. Es šodien daudzus arhīvus redzēju pirmo reizi un atverot sava ciemata sarakstu, es redzēju tik daudz pazīstamus uzvārdus. Es redzēju, ka šie uzvārdi ir maniem klasesbiedriem, kaimiņiem un sapratu, cik tuvi ir šie notikum,” teic Olena.

Vienlaikus – skaidri redzams, ka genocīds pret ukraiņiem notiek arī šodien, un to īsteno tā pati agresorvalsts.

“Kāpēc notika holodomors – jo viņi gribēja iznīcināt nāciju un mūsu vēlmi pēc brīvības. Iepriekš viņi mēģināja ar genocīdu, tagad mēģina ar karu. Krievi vienkārši nevar likt mūs mierā – tas ir viss, ko mēs gribam – lieciet mūs mierā, mēs paši zinām, ko darīt, jūs neesat mums vajadzīgi,” pauž Oleksijs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm