Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Restorānu nozare var cerēt uz mazāku PVN, ja palielinās minimālās algas

Ēdināšanas biznesam sākusies karstā sezona – gan ar tūristu pieplūdumu un iespēju apkalpoto viesus ēnainās terasēs, gan ar pastiprinātu uzmanību nozarē strādājošu uzņēmumu dažādajiem likteņiem.

2019. gada 9. jūnijā 21:20

LNT Ziņu TOP10 šoreiz skaidro, cik melna un rūgta ir “garoziņa” restorānu biznesā un – kāpēc viesmīlības biznesā aiz glīti servētajiem ēdieniem un dzērieniem slēpjas ēnu ekonomika, jo kā gan citādi skaidrot, ka tie, kas grib maksāt visus nodokļus, bankrotē, bet citi – pastāv gadiem ilgi un paplašinās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rit jau septītais gads, kopš Valters Zirdziņš klusajā Vecrīgas ielā atvēris savu restorānu. Viņš joprojām ir īpašnieks, vadītājs un šefpavārs vienā personā un ikdienā starp ēdiena radīšanu un izejvielu sagādi vada uzņēmumu ar visām no tā izrietošām sekām. Valters atzina, ka šajā laikā nav nopelnījis miljonus, bet ieguvis zināmu pieredzi, aizstāvot savu filozofiju – gatavot ēdienu no svaigām, tepat Latvijā iegūtām izejvielām.

“Es uztaisīju nelielu vietu, lai Vecrīgā gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem būtu forša vieta, kur ir īsta maize, kur labas zivis, kur garšīgs ēdiens, godīgs ēdiens, un pavadzīmes maksāt latviešiem. Citam varbūt ir kuģis, jahta un dārga mašīna, man ir, ka man ir labs restorāns, tā ir mana izklaide, tā ir mana peļņa un, lūdzu, ļaujiet man strādāt, darīt forši šo darbu.”

Uzņēmējs neslēpj, ka ikdienā ir daudz izaicinājumu. Viens no tiem – augstais nodokļu slogs darbaspēkam, kas nesezonas laikā spiež iedzīvoties parādos, jo algu izmaksa darbiniekiem ir prioritāte.

Šobrīd gan sācies karsts laiks ne vien tiešā, bet arī pārnestā nozīmē, atzīst Valters, tāpēc par problēmām nav pārāk daudz laika domāt. Uzņēmējs gan atzina, ka atbalsta nozares kolēģu centienus jau kopš pagājušā gada panākt vienošanos ar valsti mazināt nozarei pievienotās vērtības nodokļa likmi no 21% uz 12%, ir gatavs slēgt ģenerālvienošanos, apņemoties maksāt lielākas algas.

Nozares pašsakārtošanās idejas aizstāvībai izveidota Latvijas Restorānu biedrība (LRB), kurā apvienojušies aptuveni 30% nozares spēlētāju. Piesaistot konsultantus, biedrība izpētījusi, ka dzīvesstila restorānu, kafejnīcu, ģimenes uzņēmumu zaudējumi, nomaksājot visus likumā noteiktos nodokļus, šobrīd ir 17-30% no apgrozījuma. LRB vadītājs, pieredzējušais restorānu īpašnieks Jānis Jenzis lēš, ka aptuveni tik liela arī ir ēnu ekonomika šobrīd hroniskos parādos dzīvojošajā nozarē. To varētu izskaust minētā vienošanās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Mēs gaidām tādu aktīvu rīcību un ļoti ceram uz 2020. gada 1. janvāri, ka mēs visi varēsim beigt izlikties un sākt strādāt godīgi, tiešām, un mierīgi gulēt naktīs,” turpina LRB vadītājs.

Restorānu biedrība veikusi arī pirmās nopietnās aplēses par to, cik lielā apjomā būs jāceļ minimālās algas un attiecīgi algas nodokļu nomaksas apjoms, lai kompensētu 25 miljonus eiro caurumu, ko radīs PVN likmes mazināšana. Algu palielinājums dažādās profesijās, un katrā Latvijas reģionā cits, vidēji ēdināšanās nozarē nodarbinātajiem aptuveni 40 000 strādājošo kāpums būtu vismaz par 50%, tajā skaitā – visstraujāk Rīgā. Un tas veicinātu arī vispārējo pieaugumu bruto algām, kas šogad martā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija vidēji 692 eiro.

Tiesa, ģenerālvienošanās pašā nozarē, kas ir būtisks nosacījums darījumam ar valsti, vēl nav noslēgta, tātad – savus parakstus ar apņemšanos celt algas jeb PVN ietaupījumu novirzīt algas nodokļu samaksai, nav likuši uzņēmumi, kas pārstāv vismaz 50% no nozares apgrozījuma. Uzņēmēji šobrīd nav pārliecināti, ka vienošanās ar Finanšu ministriju, kad to vēl vadīja Dana Reizniece-Ozola, ir spēkā, ņemot vērā valdības un finanšu ministra maiņu.

Apliecinājumu nozares pārstāvji cer iegūt tuvākajā laikā, tiekoties ar ministru un saņemot skaidrus signālus arī no politiķiem, no kuriem daudzi arī pirms vēlēšanām solījuši nodokļa atlaides. Finanšu ministrijas pārstāvis LNT Ziņu TOP10 apliecināja, ka ministrijā gatavi sadarbībai ar ēdināšanas nozari, jo apzinās, ka darbaspēka izmaksas veido milzu daļu kopējās izmaksās un pārsniedz 50%. Tomēr ministrija gaida no restorāniem mājas darbus.

Ministrijas pārstāvis arī norādīja, ka uz nodokļu atlaidēm, visticamāk, nevarēs cerēt ātrās, neveselīgās ēdināšanas nozarē strādājošie. Bet, vai nodokļu atlaide pārējiem ēdinātājiem varētu stāties spēkā jau nākamgad, ministrijas pārstāvis atzina, ka izmaiņas nodokļos plānots skatīt kompleksi un vienu reizi šīs Saeimas sasaukuma laikā. Bet šobrīd valdošajām partijām nav vienprātības par to, kad īsti šīs izmaiņas veikt – nākamgad vai 2021. gadā, kā to iepriekš teicis valdības vadītājs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr ilggadējs ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka atgādina, ka valdība un politiķi jau sen tiek aicināti mazināt darba spēka nodokļus, jo tā lielais slogs ir viens no būtiskiem iemesliem lielai ēnu ekonomikai. Tiesa, tāpēc, piemēram, restorānu nozare nevar vienkārši tāpat prasīt nodokļu atlaides, jo pieredze liecina – tas nemaina uzņēmumu uzvedību un ietaupījums nonāk restorānu īpašnieku privātajās kabatās.

Eksperts cer, ka valdība, strādājot pie nākamās nodokļu reformas, ieklausīsies cienītos konsultantos un ekspertos.

Tikmēr savu analīzi par ēdināšanas nozari veicis arī Valsts ieņēmumu dienests. Situācija neesot bezcerīga, tā, vērtējot restorānu nozares maksātspējas parametrus, atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, pār kuras galvu pēdējā laikā nobiris kritikas un pārmetumu lietus par VID darbinieku attieksmi pret uzņēmumiem, piekopjot nevis daudzināto konsultē vispirms, bet gan konsultē pēc tam, kā rezultātā bloķēti konts un slēgti uzņēmumi. Visasākās diskusijas izraisījis nesenais gadījums saistībā ar restorāna “Kinfield” slēgšanu, te gan VID norāda, ka pretimnākšana nevar būt mūžīga un nodokļu parādi ir jāsamaksā.

Lai nebūtu nekādu pārpratumu nākotnē, VID gatavojas jūnijā sākt ierakstīt visas sarunas ar klientiem. Šobrīd tas tiek darīts tikai, ja nodokļu maksātājs piezvana VID konsultēties, bet tuvākajā laikā tas attieksies arī uz gadījumiem, kad uzņēmums zvanīs tam VID pārstāvim, kura vārds norādīts dienesta sūtītā vēstulē.

Ēdināšana nozari iepriekš skāruši vairāki skaļi aplokšņu algu un krāpšanas skandāli. Viens no lielākajiem saistīts ar ēdināšanas tīklu “Gan Bei”, kurā iepriekš konstatēta valsts apkrāpšana lielos apjomos. Rezultātā gan uzņēmuma darbinieki sodīti ar nosacītiem sodiem un ēstuve turpina strādāt. Pērn nozari pāršalca plašas kratīšanas restorānu tīklā “Vairāk saules”. Šobrīd neviens nekomentē, kā beigusies šī lieta, policijā turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Par aplokšņu algām uz apsūdzēto sola sēdējuši arī “Tokio City” restorānu direktori, bet iepriekš aplokšņu algu maksāšanā pieķertas arī “Čili” picērijas, te uzņēmumi atmaksājuši valstij viena miljona eiro zaudējumus.

Dati liecina, ka ēdināšanas nozares nodokļu pienesums budžetā pērn audzis līdz 128 miljoniem eiro, kāpums 17% apmērā turpinās šogad, bet vienlaikus auguši arī nozares nodokļu parādi, sasniedzot 33,5 miljonus eiro. No tiem tikai 5,5% vērsušies VID lūgt nodokļu parādu atmaksas grafikus. Nezināšana, nekompetents ārpakalpojumā nolīgts grāmatvedis, VID vadītāja min dažus iespējamos iemeslus. Un tie ir arī iemesli, kāpēc dienestā 10% atsaka izveidot nodokļu atmaksas grafiku.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr restorānu nozares spēlētāji brīdina – ja situācija nemainīsies, daudzi var apsvērt vispār pamest Latvijas tirgu, būtiski iedragājot Latvijas tautsaimniecības nozarei svarīgo tūrisma nozari kopumā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma