Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Protestā pret obligātā militārā dienesta ieviešanu pulcējušies aptuveni desmit cilvēki
Sestdien, ap plkst.14 Rīgas centrā, laukumā pie Brīvības pieminekļa, aptuveni desmit cilvēki sapulcējās, lai, spītējot sniegputenim, protestētu pret obligātā militārā dienesta ieviešanu, novēroja LETA.
Sākotnēji protestētāji bija nostājušies uz ietves Brīvības laukumā pie Pilsētas kanāla margām un paņēmuši rokās dažus plakātus, uz kuriem rakstīts “Jaunieši nedienēs, jaunieši emigrēs” un “Aizveriet VAD zaudētavu arī”.
Vēlāk, ap plkst.14, protestētāji sāka gājienu uz Aizsardzības ministriju, latviešu valodā ar krievu akcentu skandējot saukļus pret obligātā militārā dienesta ieviešanu. Izskanēja tādi saukļi kā “Kas mēs esam? Latvijas patrioti!” un “Obligāti nē, brīvprātīgi jā!”.
“Kas mēs esam? Latvijas patrioti! Viens, divi, trīs – no VAD esi brīvs!” izskanēja.
Pa ceļam protestētāju skaits kļuva nedaudz kuplāks, bet sasnieguši galamērķi daļa no viņiem ātri vien izklīda.
Protestētāji uzskata, ka dienestam bruņotajos spēkos jāpaliek brīvprātīgam, saglabājot profesionālo armiju.
“Negribu, lai mani piespiež. Patērēt gadu savas dzīves negribētu.”
“Augsti motivēta profesionālā armija ir daudz labāk spējīga aizsargāt savu valsti un savu dzimteni. Es uzskatu, ka obligātā armija nav tas veids, kurš varētu tiešām palielināt Latvijas aizsardzību,” TV3 Ziņām pauda Anžejs.
Akcijas rīkotājs domubiedrus protesta gājienā pulcēja jau otro reizi.
“Esot šeit pamatīgiem NATO spēkiem, NATO garnizoniem, kuri arī tika palielināti gan pagājušajā gadā, gan šogad, nav īpašas jēgas to ieviest. Mums vairāki tūkstoši cilvēku ir armijā, vēl vairāki tūkstoši Zemessardzē. Ar 300 puišiem katru gadu mēs nepanāksim to sapņu 50 tūkstošus rezervistu.”
Vienlaikus viņš stāsta, ja būtu militārs uzbrukums, stātos pretī iebrucējam.
“Jā, es personīgi aizstāvētu. Un es domāju, ka arī visi mani domubiedri to izdarītu,” pauda protesta akcijas rīkotājs.
Tomēr protesta rīkotājs maldās. Ne visi klātesošie cīnītos par Latvijas brīvību.
Uz TV3 Ziņu jautājumu, ko darītu, ja Krievija uzbruktu Latvijai, Adrians godīgi atbild, ka nezina, diez vai aizstāvētu, drīzāk bēgtu prom.
“Esmu mediķis. Es drīzāk ārstētu Latvijas, ne tikai Latvijas – NATO karavīrus, jo ir 5. pants NATO līgumā. Būtu vairāku valstu karavīri. Es piedalītos drīzāk tādā veidā, es personīgi,” saka Andžejs.
Larisa uz jautājumu, ko darītu, ja Krievija uzbruktu Latvijai, vērš uzmanību, ka uzbrukt varētu, spriežot pēc vēsturiskās pieredzes, ne tikai Krievija, bet arī kāda cita valsts, piemēram, Zviedrija vai Vācija.
Lai atjaunotu obligāto karaklausību, Saeimai Valsts aizsardzības dienesta likums vēl jāpieņem galīgajā lasījumā. Pirmais iesaukums gaidāms jūlijā, un tas būs brīvprātīgs. Arī pēc tam priekšroka būs brīvprātīgajiem, bet trūkstošo daļu iesauks pēc nejaušības principa. Dienēt varēs armijā, Zemessardzē vai apgūstot speciālu programmu augstskolā. Plānots ieviest arī alternatīvo dienestu.
Kā ziņots, Saeima 16.februārī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz VAD izveidi.
VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
