tv3.lv

Problēma: tikai trešdaļa Latvijas upju ir labā ekoloģiskā kvalitātē

Tikai trešdaļa no Latvijas upēm un ezeriem ir labā ekoloģiskā stāvoklī. Pārējām divām trešdaļām jāveic uzlabošanas darbi. Šajos ūdeņos nejūtas labi augi, mikroorganismi un zivis.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ūdeņu eksperte apskata ievākto ūdens paraugu apjomu, kas šonedēļ ievākti Kurzemes upēs.

Latvijas reģionu upes un ezeri tiek monitorēti vienreiz četros mēnešos. Rezultāti būs gatavi pēc nedēļas, stāsta Centra Laboratorijas kvalitātes sistēmas vadītāja Olga Grigeļe: ”Mēs atrodamies vienā no paraugu testēšanas telpām. Šeit notiek daudz svarīgu parametru testēšana. Pārsvarā tie ir biogēni, slāpekļa fosfors, fosfāti, nitrīti, nitrāti…”

Upju ekoloģiskā kvalitāte tiek vērtēta ņemot vērā fizikāli – ķīmisko, bioloģisko, kā arī hidromorfoloģisko kvalitāti.

“Mēs skatāmies ūdeņu kvalitāti un sakām, vai tas ir labi dabai, dabas organismiem: gan pašiem organismiem, kas dzīvo, peld, pārvietojas ūdeņos, kas dzīvo ūdens gultņos, gan arī aug. Ir daudzas lietas, ko mēs ar aci neredzam un šīs paraugu analīzes parāda mums gan mikroorganismus, kas ir sastopami – dažādā veida aļģes, mazie gliemezīši, kukainīši,” norāda LVĢMC ūdeņu eksperte Linda Fībiga.

Jo labāki apstākļi viņiem ir pieejami, jo labākā ekoloģiskā kvalitātē upju un ezeru ūdens būs. Par ūdens kvalitāti var spriest arī pēc zivju sugām, jo tām jājūtas labi.

”Man nepatīk tā caurteka. Ja zem caurtekas redzam skaistu upi, tad pie caurtekas viņa beidzas, zivis tur cauri netiek…” Ar “BIOR” iekšējo ūdeņu pētnieku Kasparu Abersonu, kas pēta zivis pašmāju upēs, “900 sekundes” pabija pie Vējupītes. Kvalitatīvā ūdenī upē dzīvo tādas zivis, viņš stāsta, kādām tur būtu jādzīvo. Ja priekšā ir kāds šķērslis, daļa no zivīm nevarēs uz turieni fiziski aizpeldēt, piemēram, šeit, kur ir caurteka.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Viņu tur nebūs. Līdz ar to upe nebūs labā kvalitātē. Tas ir svarīgi. Jo, ja vērtējam upju kvalitāti, mums ir svarīgi zināt, vai viņi var uz kaut kurieni aizpeldēt vai ne, upju potenciālu vērtējot. Mums jāzina, ka ir šī caurteka, lai varētu ar to kaut ko darīt,” saka pētnieks.

Ko darīt ar šīm caurtekām, ir dažādi varianti, ko pētnieki arī izdomā katrā konkrētā gadījumā. Bet ko noteikti var darīt cilvēki, kas redz tādas caurtekas, ziņot par tām dabas datos. Jo ne par visām ūdeņu pētnieki zina.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm