Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

VID ģenerāldirektore Jaunzeme finanšu ministru Reiru vaino ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) nav no populārākajiem valdības ministriem – viņu kā pirmo vaino par atbalsta nepietiekamību uzņēmējiem un strādājošajiem un iedzīvotāji dusmas tiek arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kura ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme finanšu ministru vaino ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā , vēsta “Nekā personīga”.

2021. gada 28. martā 19:49

Ministram Reiram ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi būtu jāstrādā vienoti un saskaņoti, taču abu starpā jau daudzus gadus ir sliktas attiecības un konflikts joprojām uzņem apgriezienus. Tiesā ir sūdzība par rājienu Jaunzemei, bet Reiru vaino noslēpumu izpaušanā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tas, ka VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei un finanšu ministram Jānim Reiram nav labas attiecības, zināms jau vairākus gadus, kad abi vēl bija Labklājības ministrijas vadībā. Amatpersonu konflikts ir neparasts ar to, ka nu tas nonācis tiesā un iesaistīta arī policija.

Savstarpējās rīcības izvērtēšanas un tiesāšanās sākās pagājušā gada vasarā, kad VID ģenerāldirektore atbrīvojās no disciplinārlietu izmeklētāja Māra Knoka, pārceļot viņu uz Nodokļu un muitas policiju. Knoks to uzskatīja par izrēķināšanos un lūdza finanšu ministram izvērtēt pašas Jaunzemes rīcību, atsakot disciplinārlietas pret augstām dienesta amatpersonām. Tā atklājās, ka 2019.gada augustā Sabiedriskā labuma komisijas vadītāja Ilze Borance nebija sasaukusi komisijas sēdes, bet sabiedriskā labuma statusu organizācijām piešķīrusi ar komisijas locekļiem apspriežoties e-pasta sarakstēs. Likums šādu kārtību neparedz.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ir pārliecināts, ka nerosinot disciplinārlietu Jaunzeme ir rīkojusies prettiesiski, tāpēc VID ģenerāldirektorei izteica rājienu.

Administratīvās rajona tiesas tiesnese Sandija Auzdere

“Paziņoju tiesas sēdi par atklātu. Tiesa skatīs administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz Ievas Jaunzemes pieteikumu par finanšu ministra 2020.gada 30.oktobra lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.”

Mazsvarīgais pārkāpums nonācis tiesā. Piektdien, 26.martā, Administratīvā rajona tiesa sāka izskatīt Ievas Jaunzemes sūdzību par rājienu. Viņa ir pārliecināta, ka VID ierēdņi ir rīkojušies progresīvi un efektīvi, jo apšaubītā sapulce notikusi neklātienē, kas tagad pandēmijas laikā ir kļuvusi par normu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Uzskatu, ka 2020.gadā, laikā, kad daudzas institūcijas lēmumu pieņemšanas efektivitātes nodrošināšanas nolūkos organizē sanāksmes attālināti, nav pamata uzskatīt, šādu formātu pat likumam neatbilstošu,” norādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Finanšu ministrija tiesā uzstāja, ka e-pastu saraksti nevar atzīt par sapulci.  Tas bijis likuma pārkāpums un Jaunzemei bija jāsāk disciplinārlieta.  To nesākot viņa nav pildījusi amata pienākumus, tāpēc pelnījusi sodu.

“Tika secināts nē – pieteicējas rīcība nav bijusi atbilstoša Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likumā paredzētajam, kā būtu jārīkojas iestādes vadītājam, saņemot informāciju par to, ka padotībā esošs ierēdnis ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu prasības, tāpēc disciplinārlietas izskatīšanas komisija rosināja ministram piemērot pieteicējai mazāko, vieglāko sodu, kas ir rājiens,” sacīja Finanšu ministrijas pilnvarotā persona Līga Vucēne.

Patlaban nekas neliecina, ka Jaunzeme ar Reiru varētu izlīgt. Neviens no viņiem pat negrib atzīt, ka konflikts pastāv, ka tas būtu personisks un var traucēt darbam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”)

“Es domāju, tas ir, tā ir liela izšķērdība politikā antipātijas vai simpātijas. Praktiski ir jābūt profesionalitātei vairāk un šinī gadījumā es redzu vairāk šos visus starpgadījumus, kas varētu nosaukt saistīti tieši ar profesionālo jomu un no manas puses nekā personīga nav. Tā bezmaz vai noreklamēju jūsu raidījumu.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda – nav pamata apgalvojumam, ka patlaban būtu kādas domstarpības vai konflikts starp viņu un Jāni Reiru. “Attiecībā uz mani finanšu ministrs ir pieņēmis lēmumu, kam es nepiekrītu, tāpēc uzskatu par nepieciešamu aizstāvēt savas tiesības tiesā un to man atļauj Administratīvā procesa likums un Disciplinārās atbildības likums,” viņa skaidro.

Pieteikums tiesā nav vienīgais instruments, ko izmanto Jaunzeme. Viņa pagājušā gada beigās vērsusies policijā, lūdzot izmeklēt ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, ko, iespējams, pastrādājis Reirs.

“2020.gada 22.novembra televīzijas kanāla Tv3 raidījumā “Nekā personīga” ēterā tika izpausta informācija, kurai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Saskaņā ar informācijas atklātības likuma 16.pnata 3 daļu, ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības,” skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Iespējamais noziegums noticis, kad Reirs telefonintervijā “Nekā personīga” apstiprināja, ka ir izteicis rājienu Jaunzemei, kamēr pats disciplinārlietas materiāliem bija piešķīris ierobežotas pieejamības statusu.

2020.gada 22.novembra raidījumā finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”):

“Šī disciplinārlieta ierosināta pēc bijušā VID darbinieka Knoka sūdzības. Tika izveidota komisija, kura izvērtēja šīs sūdzības pamatotību. Vienā no gadījumiem tika konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai bija jāierosina disciplinārlieta, bet viņa to neizdarīja. Tas pēc komisijas slēdziena ir pārkāpums, acīmredzams, tur nav bināras izvēles, bija jāierosina šī lieta. Un tas ir pārkāpums, par kuru komisija arī rosināja šādu disciplinārsodu.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, “Nekā personīga” komentējot, vai attiecīgā tiesāšanās un iesniegums policijā, ko var uztvert arī personiski, domstarpības netraucē pildīt amata pienākumus, un vai saskaņas trūkums starp Finanšu ministriju un VID vadītāju līmenī nenāk par sliktu valsts interesēm, norādīja, ka divu gadu laikā, kopš viņa vada Valsts ieņēmumu dienestu, “ir paveikts ļoti daudz un tam ir dokumentāls apliecinājums:”.

“Man nav par ko kaunēties un man neliekas ka būtu pamats domāt, ka es nestrādātu, vai kaut kādā veidā tas traucētu. Un mēs dzīvojam tiesiskā valstī un prasot man, vai vēršoties tiesā, vai tas man netraucē darbam, vēl vairāk valsts interesēm, ir līdzvērtīgi tam, ja jūs paprasītu kādam, vai ir prātīgi ziņot policijai, ja blakus kāds vīrs ir vardarbīgs pret sievu!” uzsvēra Jaunzeme.

Policija noziegumu nav saskatījusi un attiekusies uzsākt kriminālprocesu. Jaunzeme neatklāj, vai lēmumu pārsūdzējusi.

“Tas konflikts, viņš stiepjas jau labu laiku atpakaļ, tajā laikā kad vēl Reira kungs bija labklājības ministrs, un Jaunzemes kundze bija tajā laikā Labklājības ministrijā. Tas konflikts ir labi zināms. Tas ir ar lielu vēsturi,” norādīja Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis (“Jaunā Konservatīvā partija”).

Taujāts, vai tas netraucē darbam, Eglītis norādīja, ka pēdējā laikā neesot to jutis. “Es teiktu pašā Covid-19 pirmsākumos, pirms gada, kad mēs sākām veidot šīs atbalsta programmas, tad varēja just, bija tāds tā kā saspringums viņu attiecībās. Pēdējā laikā, es teiktu, ka nē, ka viņi ir atraduši veidu, kā konstruktīvi sadarboties,” teica Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”) apliecina, ka komisijā neviens nav nācis sūdzēties par attiecīgā konflikta ietekmi uz darbu. “Ja nāktu, tad mēs skatītos, bet kopumā valsts pārvalde nav bērnudārzs un Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs nav audzinātājs,” tā Bondars.

Bondars arī norāda, ja ir kaut kādas situācijas, kuras jārisina un tās tiek risinātas tiesiskā veidā, viņa šķiet, ka tas ir demokrātiskai valstij cienīgi. Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai tas ir arī gadījumā, ja VID ģenerāldirektore vēršas ar iesniegumu policijā par finanšu ministru, Bondars atbidēj – kaut vai arī šādā gadījumā, jo citu mehānimsu jau neesot.

Bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone ir strādājusi ar trīs ministriem Andri Vilku, Jāni Reiru un Danu Reiznieci-Ozolu. Ar pēdējo viņai attiecības neizveidojās labas un viņa amatu atstāja. Viņa saka – ministra atbalsts esot nozīmīgs un ļauj iestādei daudz vairāk sasniegt.

Bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone (“Latvijas attīstībai”)

“Pirmām kārtām tā lēmuma pieņemšana, un arī tā pārstāvniecība, jo nereti ir vajadzīgs ļoti izteikts arī publisks atbalsts no ministra, kas ir ļoti svarīgs visam kolektīvam. Bet, nu ir svarīga šī sadarbība arī no otras puses teiksim, prognozējot kaut kādus notikumus, vai kad kaut kas nav gājis tā kā vajadzētu vai kaut kādi signāli, te neiet runa par atskaitīšanos ikdienas darba, bet tādas lielā globālās lietas ministram ir jābūt lietas kursā kas notiek.”

Svarīgi ir nepieļaut politisku iejaukšanos dienesta ikdienas lēmumos. Konflikts starp Reiru un Jaunzemi parāda, ka šāds mēģinājums varētu būt bijis, uzskata Dana Reizniece Ozola.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Viena lieta, ko es negribētu, kas atjaunojas, jau iepriekšējā reizē, kad finanšu ministrs bija Reira kungs, tad varēja redzēt, ka ir izteikts princips, tādai politiskai vadībai Valsts ieņēmumu dienestā. Finanšu ministra birojs lielā mērā vadīja Valsts ieņēmumu dienestu. Atceramies stāstus par Dambīti, kuram bija speciāla caurlaide Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nav pareizi,” norāda bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ieva Jaunzeme noliedz, ka viņu kāds no politiķiem mēģinātu ietekmēt. Tad viņa par to nekavējoties ziņotu. Reirs uzskata, ka nesaskaņu pamatā ir atšķirīga izpratne par to, kā Valsts ieņēmumu dienestam jāstrādā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”)

“Šīs attiecības ir vairāk par to, kādu es redzu kā politikas veidotājs Valsts ieņēmumu dienestu un kādam Valsts ieņēmumu dienestam jābūt. Un šis uzstādījums, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt servisa organizācijai, atklātai pret sabiedrību un ar iespēju darbiniekiem šajā ekonomiski dinamiskajā laikā izglītoties, pilnveidoties un arī karjeras iespējām, šīs prasības ir tās, kuru dēļ vairāki strīdi ir radušies.”

Uz “Nekā personīga” iebildi, ka viena lieta ir rājiens, par ko ir arī tiesa, bet otra lieta ir iesniegums policijā un jautājumu, vai iesniegums policijā nav kaut kādu robežu pārkāpšana, Reirs atbildēja, ka par to uzzinājis uzzināju no medijiem pirms īsa laika un likuma ietvaros ir prasījis iepazīties ar dokumentiem. Plašāk viņš attiecīgo lietu patlaban nevarot komentēt, jo pat to iepriekš nezināja.

Lasi vēl:

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma