Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Valsts prezidenta amatā ievēlēts Edgars Rinkēvičs
Trešdien, 31. maijā, Saeima par jauno Latvijas Valsts prezidentu ievēlējusi “Jaunās Vienotības” virzīto kandidātu un ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Aicinot balsot par Edgaru Rinkēviču, “Jaunā Vienotība” uzsvēra, ka viņš pilnvērtīgi spēs pildīt prezidenta pienākumus no pirmās dienas. “Izsakoties nedaudz tēlaināk, – kuram amata kurpes der uzreiz, nevis kurš tajās cer ieaugt, bet varbūt arī neieaugt,” uzsvēra “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
“Progresīvie” kāpa tribīnē, paužot pārliecību, ka spēcīgākā ir viņu kandidāte – Elīna Pinto. “Ja man būtu viņa jāraksturo trīs vārdos, tie būtu empātiska, enerģiska un eiropeiska,” sacīja “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
“Cilvēks ar viziju, mērķi un raksturu,” tā savu kandidātu Uldi Pīlēnu raksturoja “Apvienotais saraksts”. “Kuģa kapteinis, iedvesmotājs, stingrs, prasīgs un reizē taisnīgs,” sacīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Atbalstu Pīlēnam izteica arī partija “Latvija pirmajā vietā”, vienlaikus kritizējot “Apvienoto sarakstu” par vairākuma nenodrošināšanu savam kandidātam. “Sanāca tā, ka tieši “Apvienotais saraksts” viņu ir nodevis – ar savu bezdarbību,” pauda “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.
“Apvienotais saraksts” neesot cīnījies par Pīlēna ievēlēšanu, to pārmeta arī partija “Stabilitātei!”, kas gan neatbalstīja nevienu kandidātu.
” Šodien būs gan svētki “Vienotībai”, gan liela vilšanās pārējiem,” sacīja “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs.
Bet ZZS arī debatēs nenosauca kandidāta vārdu, kuru atbalstīs. Pirms balsojuma deputātus instruēja, kā aizpildāma vēlēšanu zīme, lai to neatzītu par nederīgu.
“Rombiņā nevelkam nekādus smailija feisus vai ķeksīšus – ar krustiņu,” aicināja Saeimas deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Kā prognozēts, pirmajā kārtā neviens kandidāts neieguva vairākumu. Bet balsojums beidzot atklāja, ka “zeļzemnieki” atbalstījuši Rinkēviču. Par viņu nobalsoja 42 deputāti no “Jaunās Vienotības” un ZZS. Par Uldi Pīlēnu – 25 deputāti no “Apvienotā saraksta”, “Latvija pirmajā vietā” un Glorija Grevcova. Elīna Pinto saņēma desmit “Progresīvo” balsis.
Otrās kārtas rezultāti bija identiski, lai gan Saeimas kuluāros sākās runas, ka Rinkēviču varētu atbalstīt arī Nacionālā apvienība. Tomēr tā nemainīja savu iepriekš pausto nostāju. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī “Progresīvie”, kuriem parlamentā ir 10 deputāti.
Savukārt trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzītāji “Apvienotais saraksts”, kuram ir 15 balsis, kā arī Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova.
Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova “Stabilitātei” (10 mandāti) vēl pirms balsošanas sākuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Arī trešajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret abiem kandidātiem. Pret abiem kandidātiem trešdien balsoja “Stabilitātei”, bet NA politiķi savas balsis netika nodevuši.
Savukārt ZZS norāda, ka vairs netur ļaunu prātu uz “Jauno Vienotību”. “Šīs savas personiskās antipātijas vai kaut kādi tur aizvainojumi vēsturē, manuprāt, ir jānoliek malā,” sacīja Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS).
Bet “Progresīvie” savu izvēli pamato ar to, ka Rinkēvičs bijis pieņemamāks par Pīlēnu. “Es domāju, ka viņš arī lielā mērā iemieso tās vērtības, ko “Progresīvie” izvirzīja mūsu kandidātiem. Mūsu kandidāts ir ieguvis bronzu,” teica Briškens.
Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti.
Uzreiz pēc ievēlēšanas Rinkēvičs no Saeimas tribīnes visus aicināja veiksmīgāk strādāt kopā un mazāk strīdēties. “Es gribu no savas puses solīt to, ka es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, lai tā būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka,” sacīja Rinkēvičs.
Atbildot uz TV3 Ziņu jautājumu, vai tagad izdzēstas treknās sarkanās līnijas, kas Saeimas vēlēšanās tika novilktas pret ZZS Aivara Lemberga dēļ, jaunievēlētais prezidents aicina nevilkt paralēles starp abām vēlēšanām. “Es teiktu, ka visas tās līnijas, par kurām mēs runājam, bija vairāk valdības veidošanas kontekstā. Tur bija īstenībā arī vairākas atrunas,” sacīja Rinkēvičs.
Tuvākajā laikā Rinkēvičs izstāsies no “Jaunās Vienotības”, un prezidenta amatā sola ievērot politisko neitralitāti. Jaunievēlētais prezidents uzskata, ka viņam nebūs problēmu sastrādāties ar “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību- koalīcijas partijām, kas nebalsoja par viņu. Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.
Vēlēšanas zaudējušie kandidāti, nenožēlo, ka iesaistījās cīņā. “Noteikti nē,” sacīja Pinto. “Nekādā gadījumā,” teica Pīlēns.
Rinkēvičs dzimis 1973. gadā Jūrmalā. Absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti Latvijas Universitātē politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo Resursu Stratēģijas Industriālo koledžā.
Rinkēvičs 1990. gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997. gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
Rinkēvičs no 2002. līdz 2003. gadam bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim Rinkēvičs ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008. gada oktobra līdz 2011. gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011. gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012. gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska (AS) valdībā un Krišjāņa Kariņa (JV) nu jau abās valdībās.
2014. gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā “Vienotība”. 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības “Jaunā Vienotība” saraksta, kļūstot par populārāko politiķi valstī, jo ieguvis visvairāk “plusiņu”.
Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
