Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Valdība apstiprina Latvijas oficiālo “Brexit” pozīciju
Otrdien, 8.janvārī, valdībā apstiprināta Latvijas oficiālā pozīcija par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Skaties arī
Tas ļaus Latvijai balsot un izteikties visās ES institūcijās, kur tas ir nepieciešams par “Brexit” vienošanās apstiprināšanu. Taču, pieaugot politiskajai neskaidrībai pašā Lielbritānijā, nav zināms, vai maz šai Latvijas pozīcijai būs nozīme.
Latvijas oficiālajai pozīcijai “Brexit” jautājumā, kas aizstāv mūsu uzņēmēju un Latvijas valsts piederīgo sociālekonomiskās tiesības Lielbritānijā, jēga būs vienīgi tikai tad, ja vispirms paši briti savā parlamentā nākamnedēļ ratificēs gan izstāšanās līgumu, gan arī nākotnes attiecību deklarāciju. Un Latvijai nenāk par labu Lielbritānijas iekšpolitiskā sašķeltība, kas arvien izteiktāk signalizē tā dēvētā cietā “Brexit” iespējamību.
Aiziešana bez līguma nozīmē, ka viss tas, par ko ir runāts un par ko ir panākta vienošanās pēdējo divarpus gadu laikā, vairs faktiski nav spēkā. Tad ir jautājums, vai būs kāds termiņa pagarinājums vai tā saucamā cietā aiziešana, vai kaut kādi citi scenāriji.
Tevi varētu interesēt
ES palikt bez juridiski saistošas vienošanās ar Lielbritāniju nozīmēs nespēju tūlītēji aizstāvēt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības un mūsu uzņēmējus.
“Ja nekāda vienošanās netiek apstiprināta Lielbritānijas parlamentā, tad no šī gada 29.marta faktiski Lielbritānijas valdība var pieņemt dažāda veida saistošus noteikumus, likumus arī mūsu valstspiederīgajiem, citiem ES valstu pilsoņiem, valstspiederīgajiem, atbilstoši, teiksim, saviem ieskatiem,” norāda Rinkēvičs.
Satraukumu jau pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas pārstāv eksportspējīgo uzņēmumu intereses.
Muitas tarifi un kā darbosies jaunās muitas prasības, jo cietā “Brexit” gadījumā robežkontrole tiks atjaunota. Brīva kustības nebūs, būs jāmaksā muitas tarifi.
Tāpat satraukums, vai pēc “Brexit” bez vienošanās Lielbritānija ieviestu jaunas sertifikācijas prasības importa, šajā gadījumā, no Latvijas ievestajām precēm un sniegtajiem pārrobežu pakalpojumiem.
“Lai mūsu vietējie ražotāji nav spiesti mainīt savus savus iekšējos procesus, pamainīt iekārtas un visu pārējo, jo tas var ietekmēt viņu izstrādātā produkta cenu un kopā ar iespējamiem muitas tarifiem šī prece kļūst mazāk konkurētspējīga,” norāda Zariņa.
Savukārt Eiropas Latviešu apvienība aicina Latvijas valdību ES skaļāk runāt par Latvijas pilsoņu Lielbritānijā veidoto pensiju uzkrājumu nākotni pēc “Brexit”. Esot bažas par iespējamām problēmām uz Latviju pārcelt Lielbritānijā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Šī brīža situācijā, ja notiek Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās, tad nav skaidrības, vai Latvijas piederīgie Lielbritānijā, atgriežoties Latvijā, spēs saņemt savas sociālās garantijas, kas tur iegūtas. Starp šīm garantijām ir pensijas, bezdarbnieku pabalsti un to eksporta iespējas, cilvēkiem atgriežoties darba meklējumos vai pensijas vecumā.
Kopumā Lielbritānijas aiziešana, vienalga kādā veidā – kontrolētā vai bez vienošanās, atstās ietekmi uz Latvijas budžetu dažādu sistēmu salāgošanai. Tiek prognozēts, ka jau šogad tie varētu būt no 2,6 līdz 4 miljoniem eiro. Lielbritānijas aiziešanas dēļ Latvijai tad nāksies vidēji par 8% palielināt arī iemaksas ES kopējā budžetā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
