TV3 Ziņu gada apskats: Vēlēšanas. Kuplais partiju pulks, intriga un lielie zaudētāji

2022. gada 31. decembrī 21:46

Šogad noslēdzās četru gadu cikls, pēc kura atkal devāmies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai vēlētu jauno jeb 14. Saeimu. Parlamenta vēlēšanas šoreiz bija zīmīgas ar to, ka intriga, kurām partijām izdevies pārvarēt piecu procentu barjeru un iegūt pārstāvniecību parlamentā, saglabājās līdz pat pēdējam brīdim – līdz tika saskaitītas balsis visos iecirkņos. Un parlamentā tikt gribētāju bija pulks – 19 politiskie spēki.

Socioloģiskās aptaujas solīja intriģējošu iznākumu, jo vairākas partijas “drūzmējās” ap piecu procentu barjeru, kas jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā. Tāpēc iznākums bija sarežģīti prognozējams.

Vēlēšanu gadā būtiskas pārmaiņas piedzīvoja politikas veterāni Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Pēc 20 gadu kopdzīves to pameta Zaļā partija, kā iemeslu minot nevēlēšanos turpināt brāļošanos ar Aivaru Lembergu.

Edgars Tavars
Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs

“Mums ir bijuši labi laiki, grūti laiki, bet visam ir savas robežas.”

Galu galā “zaļie” pieslējās jaunai apvienībai, ko nodibināja uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Uldis Pīlēns
uzņēmējs, “Apvienotā saraksta” dibinātājs

“Varētu izveidoties ļoti, ļoti spēcīga komanda, kura spēj nodrošināt to, ka Saeima nav izrāžu vieta klauniem un izklaides industrijas pārstāvjiem par valsts apmaksātu naudu.”

Lai popularizētu jauno politisko spēku, “Apvienotais saraksts” priekšvēlēšanu aģitācijai atvēlēja gandrīz 750 tūkstošus eiro – tā bija otra dārgākā kampaņa. Vislielākie tēriņi – teju 900 tūkstoši eiro – bija politiskajai apvienībai “Attīstībai/Par!”. Savukārt kopumā partiju aģitācijas izdevumi 14. Saeimas vēlēšanās pārsniedza piecus miljonus.

Filips Rajevskis
politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks

“Redzams, ka partijām ir gan līdzekļi, gan iespējas izmatot, tā teikt, visu pulveri, kas ir sakrāts, šim “salūtam”.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uz iecirkņiem aizgāja 59 procenti balstiesīgo, kas ir vairāk nekā pirms četriem gadiem.

Jāatzīmē, ka šīs vēlēšanas spilgti apliecināja, ka katra balss ir no svara, un par īstu trilleri rezultātu gaidīšana izvērtās “Attīstībai/Par!”. Kamēr balsis bija saskaitītas tikai daļā iecirkņu, politiskā apvienība saglabāja izredzes ar niecīgu pārsvaru pārvarēt piecu procentu barjeru, tomēr, kad bija apkopoti rezultāti visos iecirkņos, atklājās, ka “Attīstībai/Par!” ieguvusi 4,97 procentus. No ievēlēšanas Saeimā to šķīra vien aptuveni 250 balsis.

Juris Pūce
“Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs

” Vēlēšanu rezultāti mūs apbēdina, tas ir loģiski. Pavisam apbēdina tas, ka pietrūka pavisam, pavisam nedaudz.”

Taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja premjera Krišjāņa Kariņa partija “Jaunā Vienotība”, iegūstot 26 mandātus.

Krišjānis Kariņš
premjerministrs, JV

“Kolēģi, es domāju, šovakar mēs tiešām varam papriecāties. Un visi valstī var papriecāties.”

Otrs labākais rezultāts ar 16 vietām Saeimā tik ZZS. Ar 15 mandātiem pārstāvniecību Saeimā ieguva jaunpienācēji – “Apvienotais saraksts”, bet ceturto labāko rezultātu uzrādīja Nacionālā apvienība.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pietiekamu atbalstu, lai iekļūtu parlamentā, ieguva arī partija “Stabilitātei!”, ko vada savulaik no “Saskaņas” izslēgtais Aleksejs Rosļikovs. Un Saeimā atgriezās Ainārs Šlesers – šoreiz ar partiju “Latvija pirmajā vietā”. Sekmīgs starts arī “Progresīvajiem”, kas Saeimā ievēlēti pirmo reizi.

Savukārt pamatīgs kritiens no kādreizējiem augstumiem “Saskaņai”. Tās neievēlēšana daudziem bija liels pārsteigums, un izvairīties no “knockout’a” nepalīdzēja arī boksera Maira Brieža iekļaušana sarakstā.

Nils Ušakovs
“Saskaņa” domes priekšsēdētājs

“Ārkārtīgi svarīgi saprast, cik daudz krieviski runājoši Latvijas pilsoņi palika mājās un nebalsoja. Jo cilvēki, kā mēs cilvēciski varam saprast, viņi ir šokā no tā, kas notiek ar visām pārmaiņām un to pārmaiņu mērogu.”

Ārpus Saeimas palika arī līdzšinējā varas partija “Konservatīvie”, kam tā arī neizdevās atgūt vēlētāju uzticību.

Pēc rezultātu apkopošanas, sākās jaunās koalīcījas veidošana, kas izvērtās sarežģītāka, kā bija gaidāms.

Krišjānis Kariņš
premjerministrs, JV

” Šobrīd mēs spolējam kā automašīna dubļos vai uz ledus un netiekam uz priekšu.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jauno valdību visbeidzot izdevās apstiprināt tikai divarpus mēnešus pēc vēlēšanām. Krišjāņa Kariņa otrajā vadībā pie varas kopā ar “Jauno Vienotību” ir arī Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”.

Žurnālists
Vairāk nekā 20 gadu pieredze žurnālistikā. Specializējies politisko notikumu atspoguļošanā, ziņojot par sabiedrībai nozīmīgām norisēm

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm