tv3.lv

Svinīgi atklāts Saeimas 100. jubilejas gads

Šogad apaļa jubileja Latvijas parlamentam – aprit simt gadu kopš pirmās Saeimas sanākšanas. Par godu 7. novembrī gaidāmajai jubilejai 18. janvārī Jēkaba ielas namā atklāti jubilejas gada svinīgie pasākumi, vēsta TV3 Ziņas.

Pirms simt gadiem daudziem deputātiem bija cits pamatdarbs un parlamenta sēdes sākās tikai vēlā pēcpusdienā. Taču, pulcējoties pirmās Saeimas pirmajā sēdē, bija jāizbrīvē pusdienas laiks, jo sēde sākās divpadsmitos. Iejusties tās norisē palīdz aktieris Andris Keišs.

Andris Keišs
aktieris

“Sēdi atklāja līdzšinējā likumdevēja, Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste. Viņš teica tā: “Jūs, mani kungi, es apsveicu šodien šinī sapulcē. Jūs esat no tautas raidīti darīt svarīgu darbu. Es esmu pārliecināts, ka jūs to darīsat nesavtīgi, pēc labākās apziņas, pēc labākās pārliecības, par godu un par svētību mūsu dārgajai Tēvijai.”

Tikmēr parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece Saeimas jubilejas gadā aicina uzsvērt gan parlamenta, gan vēlētāju lomu demokrātijas uzturēšanā un aizsargāšanā.

Ināra Mūrniece
Saeimas priekšsēdētāja

“Daudzējādā ziņā varam saskatīt līdzības. Karstas debates, zināma sadrumstalotība, bet vienlaikus arī ļoti laba sapratne par valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Sapratne, ka Saeimas galvenā misija ir būt tautas priekšstāvjiem.”

Runājot par atšķirībām, vēsturnieki norāda, ka starpkaru periodā Saeima bija sadrumstalotāka, jo vēlēšanās nebija piecu procentu balsu barjeras. Tomēr parlamentā pārstāvēto partiju mainība toreiz bijusi daudz mazāka.

Gatis Krūmiņš
vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors

“Latvijas tajā modernajā vēsturē, es teiktu, diemžēl ir tā, ka dzimst parijas, iegūst daudz balsu, pēc divām trim vēlēšanām pazūd. No lielajām partijām abi bloki – kreisais un labējais – tomēr bija vairāk konstanti pārstāvēti. Latviešu zemnieku savienība, kas ir vairāk labēja, arī kas vairāk vadīja valdības, un sociāldemokrāti pa kreisi. Un tad tur pa vidu daudzas citas, bet tomēr bija tāda, es teiktu, ideju ilgtspēja vairāk, noturība.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aptaujas liecina, ka Saeimai tagad ir zems sabiedrības atbalsts. Parlamentam uzticas mazāk par piekto daļu iedzīvotāju. Skaidrojot, vai pirmajos sasaukumos deputāti baudīja lielāku uzticību, vēsturnieks vērš uzmanību vēlētāju lielajai aktivitātei. Balsot devās ap 80%. Salīdzinājumam 13. Saeimu ievēlēja nepilni 55% balsstiesīgo.

“Mēs nevaram tiešā veidā salīdzināt sabiedrības. Un es negribētu teikt, ka tagad ir pavisam slikti un toreiz labi. Jo toreiz sabiedrībai bija arī tāda lielāka pienākuma apziņa, ka tas ir jādara. Tā ir daļa no maniem kā pilsoņa pienākumiem. Es eju un balsoju, jo man ir tādas tiesības. Tāpēc arī tie 80% turējās. Tagad mēs esam kļuvuši tādi brīvāki – gribu eju, gribu neeju. Spīd saule – aizbraucu uz jūru, ai, nu nesanāca. Es teiktu, vieglprātīgāki,” pauda vēsturnieks.

Šogad tiek atzīmēta ne vien Saeimas, bet arī Satversmes simtā jubileja, jo valsts pamatlikums sākās spēkā līdz ar pirmās Saeimas sanākšanu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm