tv3.lv

Saeimā nav vienprātības, vai atzīt armēņu genocīdu

Vai Pirmā pasaules kara laikā turku īstenotā armēņu masveida iznīcināšana Latvijai būtu jāatzīst par genocīdu? Traģisko notikumu gadadienā par to rosina diskutēt vairākas Saeimā pārstāvētās partijas. Tikmēr Ārlietu ministrijas ieskatā parlamentam par to nebūtu nepieciešams lemt.

Kad pirms nedēļas Armēnijā pieminēja 105. gadadienu kopš Osmaņu impērijas jeb turku lielvalsts spēki nogalināja pusotru miljonu armēņu, kam arī Rīgā ir veltīts piemiņas memoriāls, Jaunā konservatīvā partija (JKP) izplatīja paziņojumu, to nosaucot par genocīdu. Ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā arī apvienība “Attīstībai/Par!”.

“Ir ļoti svarīgi mums kā valstij, kā sabiedrībai, izrādīt solidaritāti pret citām mazām tautām, kas, līdzīgi kā mēs, 20. gadsimtā ir piedzīvojušas traģiskus notikumus — masu slepkavības, zvērības,” norāda “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš uzskata, ka Saeimā noteikti nepieciešama diskusija par šo vēstures lappusi.

“Traģisku notikumu izvērtēšana, apzināšanās, atcerēšanās ir labākais garants tam, lai nākotnē šādi notikumi vairs neatkārtotos mūsu un mūsu bērnu dzīvē,” saka Pavļuts.

Savukārt JKP ir pārliecināti, ka tikai ar diskusijām nebūs līdzēts. Saeimai notikušais, viņuprāt, oficiāli jāatzīst par genocīdu.

“Vairīšanās nosaukt lietas vārdā, noklusēšana vai noliegums patiesībā ir zināmā mērā piedalīšanās šajā noziegumā. Tāpēc, mūsuprāt, jā, būtu pienācis laiks saukt lietas vārdos un arī šajā gadījumā atzīt, ka tas ir bijis genocīds pret armēņu tautu,” pauž Saeimas deputāte Linda Ozola (JKP).

JKP šī sasaukuma laikā cer panākt plašu vienošanos ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Tikmēr lielākā opozīcijas partija “Saskaņa” jau norādījusi, ka šādam tematam nav vietas parlamenta darbakārtībā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Partijas “Saskaņa” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norāda: “Es uzskatu, ka tā ir drīzāk kaitniecība, mēģināt vēlreiz un vēlreiz iejaukties tādā smalkā drānā kā ārlietas.”

Skaidrojot Latvijas oficiālo pozīciju, Ārlietu ministrijā norāda, ka “Latvija vienmēr ir pieminējusi Osmaņu impērijas veiktos noziegumus pret armēņu tautu,” bet vienlaikus uzsver, ka “reģionā ir svarīgi uzturēt drošību, stabilitāti un visaptverošu sadarbību.” Tāpēc diplomātu ieskatā, Latvijai nebūtu jālemj par genocīda atzīšanu.

“Šajā jautājumā kādu atsevišķu paziņojumu iespējama paušana ir Saeimas kompetence. Ārlietu ministrija nesaskata šādu nepieciešamību,” ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Armēņu genocīdu ir atzinis Eiropas Parlaments un daži desmiti valstu, arī ASV un Lietuva. Uz to vienmēr asi reaģējusi Turcija, kas ir Latvijas sabiedrotā NATO aliansē. Turcija Armēnijai ir izteikusi līdzjūtību, bet kategoriski to atsakās atzīt par genocīdu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm