Saturs turpinās pēc reklāmas

“Par vecajiem noteikti nebalsošu, jo neko nav pierādījuši.” Vēlētāji Rīgā atzīst, ka vēlas pārmaiņas

Rīgas vēlēšanu apgabalā vēlētāju – tātad to, kas balsos Rīgā un ārzemēs – ir visvairāk, un šeit tiks ievēlēta vairāk kā trešā daļa jaunās Saeimas deputātu, tāpēc arī cīņa par balsotāju prātiem šeit ir vissīvākā.

2018. gada 23. septembrī 20:10

Raidījums “LNT Ziņu TOP 10” šonedēļ devās gan uz Bolderāju, gan Āgenskalnu un Purvciemu, lai noskaidrotu, – ko rīdzinieki domā par solījumiem un politiķu paveikto aizvadītajos četros gados? Kam galvaspilsētā tic un vairs netic, ko uzskata par svarīgāko, kas beidzot jāizdara un uz ko cer cilvēki “deviņstāvenēs” un privātmājās pašā Latvijas sirdī?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Rīga tiek dēvēta par Latvijas “ūdens galvu” un arī Saeimas vēlēšanu sakarā tas ir pamatoti. Starp pieciem vēlēšanu apgabaliem – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes, tieši Rīgā ir visvairāk balstiesīgo iedzīvotāju.

Rīgas vēlētājiem 13. Saeimas vēlēšanās būs vislielākā ietekme – vairāk nekā trešā daļa no ievēlētajiem deputātiem būs ievēlēti tieši no Rīgas vēlēšanu apgabala.

Atšķirībā no Latvijas reģioniem, no kuriem iedzīvotāji turpina aizplūst, Rīga šajā starpvēlēšanu periodā ir kļuvusi apdzīvotāka – iedzīvotāju skaits ir palielinājies par vairāk nekā 45 000 cilvēku. 2014. gadā Rīgā bija 500 250 balstiesīgie, tagad 545 452 balstiesīgie, tātad par nepilniem 10% vairāk. Rīgas vēlēšanu apgabalā savas balsis nodos arī ārzemēs dzīvojošie balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.

Pagājušajās vēlēšanās Rīgā vēlētāju aktivitāte bija 69,7% – un tas bija vairāk nekā citos reģionos.

Šonedēļ “LNT Ziņu TOP 10” aptaujāto rīdzinieku domas dalījās. Daļa uzskata, ka noteikti jāpiedalās vēlēšanās, citi – ka tam nav jēgas.

“Noteikti iešu balsot. Jā, es domāju par esošajām partijām, par tām, kas ir,” min rīdzinieks Denis.

Savukārt rīdziniece Ludmila atzīst: “Es nekad nebalsoju…Bez manis jau arī būs labi, es tā padomāju, – ko tad mana viena balss tur dos, varbūt labāk uzrakstīt vēstuli, tikai kam?”

Līdzīgu viedokli pauž rīdzinieks Aleksandrs: “Kāda jēga iet uz vēlēšanām, ka nekas tā pat nemainīsies. Tā ir vienkārša aritmētika – tiem, kas ir pie varas, ir draugi, radi un paziņas, tie nobalsos un pietiks.”

Bet rīdziniece Solveiga norāda: “Pēdējā brīdī izlemšu. Tāpēc, ka nezinu, kādas ir partijas, neesmu interesējusies.”

Vēl kāda rīdziniece Ruta atzīst: “Jā, iešu, bet – par ko balsošu, vēl nezinu, gan jau pēdējā brīdī izdomāšu.”

Savukārt rīdzinieks Verners atzīst, ka vēlēšanās piedalīsies: “Par vecajiem noteikti nebalsošu tādēļ, ka neko nav pierādījuši, jāmeklē jauni, spēcīgi, aktīvi, gudri cilvēki.”

Tā kā Rīgā ir pieaudzis balsstiesīgo iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī deputātu skaits, kuri tiks ievēlēti no Rīgas vēlēšanu apgabala – palielināsies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Ja 12. Saeimā no Rīgas tika ievēlēti 32 deputāti, tad šoreiz tie būs  jau 35 – tas ir vairāk nekā trešā daļa no visiem 100 “tautas kalpiem”.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās rīdzinieki savu interešu aizstāvību uzticēja sešiem politiskajiem spēkiem, visvairāk balsu atdodot “Saskaņas centram”. “Saskaņa” gan nepiedalījās valdības veidošanā un to nav arī darījusi iepriekš.

“Saskaņa” Rīgā pagājušajās Saeimas vēlēšanās uzvarēja ar būtisku atrāvienu, iegūstot tikpat balsu, cik otrās un trešās vietas ieguvēji kopā. Premjera Māra Kučinska pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība Rīgā bija tikai ceturtais populārākais spēks. Rīgas vēlētāji par četros gados paveikto nav sajūsmā, un daudzi to sola apliecināt arī vēlēšanās.

“Ir ļoti daudz kļūdu, es nezinu, gribas, lai būtu jauni. Es domāju, ka 16 partijas nekam neder, vajadzētu vienotu, spēcīgu, lai nebūtu pēc tam valdībā tā, ka nepieņem nevienu likumu, viens otru vilks uz savu pusi, jābūt spēcīgai politiskai pārstāvniecībai,” uzskata rīdzinieks Jānis.

Savukārt rīdzinieks Zurabs min: “Kaut kas jāmaina, bizness nevirzās, visi tik runā par nodokļiem, bet – cik var, ja nav cilvēku un nav no kā tos nodokļus iekasēt.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Bet rīdziniece Katrīna uzskata: “Laiks ir kaut ko jaunu ieviest. Es ceru, ka tās partijas, kas ienākušas un sola ko jaunu darīt, it īpaši izglītībā, turēs savus solījumus.”

Vēl kāds rīdzinieks Aleksandrs norāda: “Man ir kauns, ka nevaru nopirkt Latvijā ražotus apavus, nevaru apģērbties vietējā ražojuma drēbēs – vispirms ir sevi jāpabaro un jāapģērbj. Lai to izdarītu, veikalu vietā jāatver ražošana. Kad cilvēki nebūs nabagi, bet normāli dzīvos, tad arī attieksme mainīsies.”

Kaut arī daudzi atzīst, ka kaut kas valstī ir jāmaina, tikai retais skaidri zina ko īsti vēlas no jaunievēlētajiem tautas kalpiem sagaidīt.

Rīdzinieks Aleksandrs min: “Es esmu krievs. Dabiski, ka atdošu balsi par krievvalodīgu partiju, bet es neredzu, kurš varētu vadīt valsti.”

Savukārt rīdziniece Katrīna norāda: “Protams izglītība, jo izglītota nācija ir spēcīga nācija. Jo vairāk koncentrēsies uz to, lai nebūtu sprauga starp neizglītotiem un izglītotiem, tad arī daudzas problēmas risināsies pašas no sevis.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Daudzi apgalvo, ka seko līdzi partiju solījumiem, un kaut arī saprot, ka liela daļa no tiem ir tukša priekšvēlēšanu retorika – kaut kādus domu graudus tajā visā tomēr varot izlobīt.

“Es tikai bišķi paklausos, kad dzirdu, ka tur pļāpāšana vien, ka nekas nevirzās, es izslēdzu, ieslēdzu citu programmu,” min rīdziniece Ludmila.

Savukārt rīdzinieks Zurabs norāda: “Es lasu tās programmas, skatos, bet vienalga neredzu, kas varētu atnākt un kaut ko mainīt. Ar nacionālo jautājumu tālu netiksim, valstī ir kaut kas jārada.”

“Traki nepatīk tā viņu riešanās, tas ir kaut kas nepatīkams, pat uz Angliju aizbrauc un tur izrejas, ticēt jau nevar, bet jābalso ir, jo Latvijai jāpastāv. Mēs esam par to, lai Latvija būtu latviska,” min rīdziniece Kate.

Bet rīdziniece Ruta norāda: “Nekam es neticu vairs mūsu valstī, ja pats par sevi nedomā, neviens par tevi nedomās.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Toties Katrīna norāda: “Sekoju līdzi, ko viņi ir solījuši, skatos viņu info materiālus, publikācijas, avīzes, video – domāju, ka šīs vēlēšanas ir tās, kur vecās partijas tiek kārtīgi izsistas no komforta zonas, jo beidzot ir nopietni pretinieki, tauta ir saņēmusies un pateikusi nē, mūs neapmierina. Tāpēc šīs ir sīvas un spraigas vēlēšanas, ceru, ka kaut kas tiks mainīts.”

Lai nokļūtu Saeimā, pirms četriem gadiem Rīgā deputātu kandidātam pietika ar 8988 balsīm. Kāds apjoms būs nepieciešams šogad, lielā mērā būs atkarīgs no vēlētāju aktivitātes. Interesanti, ka dažādām iedzīvotāju grupām ir atšķirīgi priekšstati par to, kas valstī ir svarīgs.

Rīdziniece Ilona norāda: “Negribu, lai būtu tikai melnie un baltie, man patīk visādas krāsas, gan tie vampīri, es ar viņiem arī dzīvoju kādā citā planētā.”

Savukārt rīdziniece Marija norāda: “Nezinu, kas valstij svarīgs, ziņas neskatos. Es neesmu pret latviešu valodu, bet, ja slēdz krievu skolas, tas ir slikti. Man visvairāk nepatīk, ka šajā valstī latvieši – un piedodiet, ka tā saku – latvieši ļoti rupji izturas pret krieviem. Ir cilvēki, kas apsaukā krievus un tas nav pareizi.”

Rīdzinieki atzīst, ka šoreiz, kā nekad iepriekš, priekšvēlēšanu cīņu laikā jūtama sakāpināta un pat nedaudz histēriska spriedze. Arī eksperti un politikas vērotāji atzinuši, ka šoreiz vēlēšanu cīņas ir agresīvākas un ar lielāku populisma devu. Citviet pasaulē tas ir nostrādājis, tāpēc ļoti svarīgi ir izvērtēt, pieņemt pareizo lēmumu un nobalsot.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas