Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Naudas trūkums skolotājiem un mediķiem nav šķērslis celt algas deputātiem un ministriem
Vairākām nodarbināto kategorijām algu pieaugums ir noteikts ar likumu. Jaunākais šāds regulējums attiecas uz mediķiem. Likuma izmaiņas Saeima pieņēma pirms Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības izveidošanas pagājušā gada nogalē. Tas notika triecientempā – vienas sēdes laikā – un lielā vienprātībā.
Veselības aprūpes finansēšanas likumā teikts, ka “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par (..) vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā.”
Algu palielināšana ar likuma spēku ir noteikta arī skolotājiem. Izglītības likums paredz, ka “pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”
Tas nozīmē, ka nākamā gada septembrī skolotāju minimālajai samaksai ir jābūt 790 eiro, kas ir 40 eiro palielinājums.
Un likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad, piemērojot dažādus koeficientus, automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un vairākās citās iestādēs, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Taču, veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā tikai šo regulējumu. Atlīdzības likums ir vienīgais no trīs likumiem, kura izpildīšanai nepieciešamajā apmērā nākamajā budžetā ir paredzēts papildu finansējums.
Līdz ar to, piemēram, Saeimas deputātu mēnešalga nākamgad pieaugs par 162 eiro, sasniedzot 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu.
Bet ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad.
Finanšu ministrijā norāda, ka ir rasts finansējums arī tiesnešu, prokuroru un pārējo amatpersonu algu celšanai, kā to paredz atlīdzības likums. Savukārt likuma pildīšanai par algu celšanu mediķiem un skolotājiem naudas pietrūcis. No 120 miljoniem eiro, kas vajadzīgi mediķiem, jaunajā budžetā ir atvēlēti tikai 42 miljoni. Bet no deviņiem miljoniem, kas nepieciešami, lai nākamā gada septembrī palielinātu algas skolotājiem, nav piešķirts ne centa.
“Es zinu, es ļoti daudz runāju šobrīd, bet tiešām sirds ir pilna, jo kompromisus mēs šeit neredzam,” saka Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Vanaga.
Abu nozaru pārstāvji šonedēļ jau atkārtoti vērsa valdības uzmanību, ka, veidojot budžetu, ir ignorēti likumi.
Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pauž: “Ārstniecības iestāžu vadītāji, ja viņi neievēro likumu, tad mums ir soda organizācijas. Un tad mums pat ir tādi gadījumi, kad mums ieliek kādu cietumā, jo viņš nav pildījis likumu, kas ir tīri pamatoti. Tu neesi pildījis, tev jāsēž “ķurķī”.”
Tematam uzmanība šonedēļ tika pievērsta arī parlamentā, kad no Saeimas tribīnes opozīcija norādīja, ka jaunais budžets top, neievērojot solidaritāti.
“Mums ir ļoti daudzas sociālās grupas, mums ir daudz darbinieku, kuriem šis budžets neatnesīs nekādu prieku. Turpretī Saeimas deputātiem šis prieks ir garantēts,” pauda Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.
Kā to mainīt, Saeimas Budžeta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram (“Attīstībai/Par!”) risinājuma pagaidām nav. Tikmēr opozīcijas pārstāvji uzskata, kā šādā situācijā no sava algas pielikuma būtu jāatsakās deputātiem un ministriem.
“Es domāju, kas tas būtu korekti. Jo, ja deputāti un valdība ir arī devusi solījumus, startējot vēlēšanās, un pēc tam tos nepilda, tad tas ir pietiekams pamats, lai, vismaz no tādiem ētikas principiem, nepalielinātu sev algas,” saka Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Saeimas deputātiem jau ir pieredze pieņemt lēmumus par savas algas necelšanu vai samazināšanu, piemēram, finanšu krīzes laikā. Bet tā sauktajos “treknajos gados” tika iesaldētas ministru algas. Savukārt šobrīd neviena no koalīcijas partijām nav aktualizējusi tematu par politiķu algu iesaldēšanu.
“Pašlaik nav izskanējusi tāda iniciatīva. Es to nevaru izslēgt, bet lai mēs paši nāktu ar iniciatīvu, tur ir nepieciešams atbalsts arī no partneriem,” bilst VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Šāda atbalsta nav ne valdībā, ne arī Saeimā.
“Mums šobrīd valstī katrā nozarē ir paredzēts pieaugums. Visur ir pieaugums visās nozarēs,” pauž Kariņš, savukārt Bondars norāda: “Vai ir pamats runāt par algu iesaldēšanu vispār jebkurā tautsaimniecības nozarē? Atbilde ir nē! Jo kamēr ekonomika aug, tikmēr, protams, ideālā gadījumā, ka cilvēku labklājība arī aug. Un arī politiķi ir cilvēki.”
Savas algas iesaldēšanas vietā politiķi piedāvā aptuveni desmit reizes palielināt valsts finansējumu partijām, šim mērķim, sākot ar nākamo gadu, atvēlot piecus miljonus eiro. Tas vēl vairāk saasinājis attiecības ar nozarēm, kuras jūtas apdalītas.
“Kamdēļ tas nav nākamajam parlamenta sasaukumam? Zibenīgi mēs atrodam piecus miljonus gadā. Un laikā, kad nav atbildes, vai pedagogiem būs darba samaksas paaugstinājums no septembra par 40 eiro, piecas partijas dzelžaini pieturās, ka viņu makiem tas ir vairāk nepieciešams,” bilst Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Vanaga.
Par finansējuma palielināšanu partijām valdība gatavojas lemt nākamnedēļ, bet galavārds būs jāsaka Saeimai, apstiprinot jauno valsts budžetu.
Video: Plašāk skatieties “LNT Ziņu TOP 10” sižetā
Pievēršoties mediķu, skolotāju un Saeimas deputātu algu jautājumam, portāls Skaties.lv apkopoja pieejamo statistiku par pēdējo četru gadu laikā vidējo bruto darba samaksu strādājošajiem veselības un sociālās aprūpes nozarē un izglītības nozarē, kā arī statistiku par Saeimas deputātiem noteikto amatalgu pēdējo četru gadu laikā.
Procentuāli vislielāko atalgojuma pieaugumu četru gadu laikā piedzīvojuši veselības nozarē strādājošie, proti, par 31%. Saeimas deputātu algas pieaugušas par 23%, savukārt izglītības nozarē strādājošo – par 22%. Taču, runājot par summu eiro, tad Saeimas deputātu algas šajā laikā augušas teju divas reizes straujāk nekā veselības nozarē un vairāk nekā trīs reizes izglītības nozarē. Tāpat Saeimas deputātu algas četru gadu laikā pieaugušas par summu, kāda bija vidējā alga izglītības nozarē 2015. gadā.
Mēneša atalgojumu izmaiņas kopš 2015. gada
* statistika par 2019. gada 2. ceturksni
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
