tv3.lv

Latvijas vēstnieki vienojas par mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm

Uz pasaules notikumu fona šodien, 10. janvārī, Rīgā sākās nozīmīga Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju sanāksme. Tā ir mūsu vēstnieku iespēja reizi gadā satikties un vienoties, kā vislabāk pārstāvēt valsti globālajā pasaulē. Šodien jau ieskicējies, ka, lai arī nezinām, ar ko Krievijas konflikta eskalācija beigsies, skaidrs, ka mūsu galvenais uzdevums ir darīt visu, lai mūsu drošības intereses tiktu ievērotas, vēsta TV3 Ziņas.

Sarežģīts, bet diplomātiski nenoliedzami interesants laiks. To atzīst mūsu vēstnieki visā pasaulē. Viņi uz dažām dienām ieradušies Rīgā, lai sanāksmē vienotos par Latvijas kopīgajām interesēm.

Šā gada vēstnieku sanāksme jau ir notikums pats par sevi. Pirms gada visi vēl tikās ekrānos, bet šogad, lai arī maskās un izretoti pa Latvijas Universitātes Lielo aulu, vismaz klātienē.

Ieradušies 44 Latvijas vēstniecību un konsulātu vadītāji no visas pasaules. Noorganizēt ko tādu ir izaicinājums, bet Ārlietu ministrija tradīciju uztur dzīvu – Latvijas vārdā visiem domāt un runāt līdzīgi ir svarīgi īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos.

Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs, ”Jaunā Vienotība”

“Šī nedēļa iezīmē vētraina gada sākumu. Līdz ar to ārējā drošība tās klasiskajā izpratnē būs prioritāte visu šo gadu un, kas zina, cik ilgu laiku.”

Tieši drošības izaicinājumi bija galvenais sarunu temats, sanāksmi atklājot, bet ar to viss nebūt neaprobežojas. Programma piepildīta četrām dienām – tikšanās ar augstākajām amatpersonām, finanšu sektoru un uzņēmēju pārstāvjiem, sarunas par ekonomiku un investīciju piesaisti īpaši tagad, kad banku reputācija ir atgūta. No vēstniekiem sagaida spēju valsti pārstāvēt visās jomās.

Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents, ”Jaunā Vienotība”

“Ja kaut kur ir piemēroti teikt – “Jūsu ekselences…”, tad šī ir tā vieta.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Premjers kā īpašu panākumu izcēla Latvijas aso reakciju robežkrīzē ar Baltkrieviju, kas starptautiski sākotnēji izpelnījās nosodījumu, bet drīz vien Eiropas Savienības un NATO līmenī saprasta un atbalstīta. Tieši runāt un skaidrot, tāpēc ir galvenais uzdevums, viņš saka.

Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents, ”Jaunā Vienotība”

“Mēs kopā veidojam mūsu valsts ārpolitiku, tāpēc svarīgi, ka valdība un ārlietu sektors runājam vienādi un esam vienoti. Esam spēcīgi un redzam, ka šajā krīzes gadā tas ir bijis vēstnieku kolektīvais darbs, ka visi mūsu partneri bez izņēmuma mūs atbalsta.”

Visbiežāk piesauktais vārds šajās dienās, bez šaubām, būs Krievija, ar ko attiecības atrodas pēdējo laiku zemākajā punktā. Mūsu vēstnieks Maskavā gan nodala lielo politiku no sadzīves lietām – cilvēkus abpus robežai joprojām interesē, piemēram, transports un tūrisms, un ciktāl tas neskar politiku, darbs rit bez aizķeršanās.

Māris Riekstiņš
Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā

“Pateikt, ka pilnīgi viss ir pelēks un zīmējams tumšās krāsās, nav pareizi, bet ir viedokļi, kas mums ar Krieviju principiāli atšķiras. Ukrainas 2014. gada notikumi un Krimas aneksija bija iemesls, kāpēc mūsu attiecības sarežģījās.”

Daudz laika, vēstnieks neslēpj, prasa klaju melu atspēkošana, kas mērķtiecīgi tiek pludināti cilvēku prātos, galvenokārt, pašā Krievijā. Kaimiņvalsts cenšas pārrakstīt vēsturi, lai “melno plankumu”, kad tā rīkojusies prettiesiski, izskatītos mazāk. Mums vien atliek atkal un atkal atgādināt, ka valstu stiprumu nosaka spēja atzīt savas vēstures kļūdas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm