Koalīcijai izdodas panākt klimata un enerģētikas ministra amata izveidi

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu – klimata un enerģētikas ministra – amatu.

2022. gada 1. decembrī 12:41

Par jauna ministra amata izveidi nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, bet visi 45 klātesošie opozīcijas deputāti nobalsoja pret.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija, tāpēc opozīcijas deputāti pārmeta topošajai koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, šo likumprojektu šodien skatot parlamenta sēdē. Juridiskajā komisijā iecere tika noraidīta, jo tajā valdošajai koalīcijai nav vairākuma.

Saeimas deputāti noraidīja “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšlikumu paplašināt klimata un enerģētikas ministra funkcijas, nosakot ministra atbildību arī par vidi.

Tika noraidīti arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumi veidot jaunus ministru amatus, vai nu apvienojot ekonomikas un satiksmes ministru atbildības, vai arī ekonomikas, klimata, vides aizsardzības un enerģētikas ministru atbildības. Atbalstu nesaņēma arī ZZS rosinājums apvienot iekšlietu un tieslietu ministru amatus.

Veidojot jauno valdību, potenciālie valdošās koalīcijas partneri tika vienojušies par ieceri Latvijā veidot jaunu – Klimata un enerģētikas – ministriju.

Pēc “Jaunās vienotības” (JV) politiķu vārdiem, jaunās valdības dienaskārtībā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem būšot Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc arī tiek saskatīta nepieciešamība pēc šādas jaunas ministrijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Idejiski tas ir ļoti vienkāršs jautājums – vienkārši nepirksim no Krievijas energoresursus,” par ministrijas nepieciešamību ir izteicies JV politiķis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka problēmas rada jautājums, kā šo mērķi praktiski sasniegt, izveidojot sistēmu, ar kuru nodrošināt konkurētspējīgas enerģētikas cenas un vienlaikus sasniedzot klimata mērķus, kas Latvijai ir saistoši kā Eiropas Savienības dalībvalstij.

Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.

Neoficiāli zināms, ka uz enerģētikas un klimata ministra amatu varētu pretendēt JV pārstāvis Raimonds Čudars.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits JV politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu pēc novembra vidus oficiāli nominēja Ministru prezidenta amatam.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm