Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ko var sagaidīt no Krišjāņa Kariņa valdības?

Jaunās valdības gaidības, kas tūlīt pēc 13. Saeimas vēlēšanām kļuva par intrigu, bet tik ļoti iestiepās garumā, ka kļuva nogurdinošas, janvāra pirmspēdējā nedēļā noslēdzās. Pēc divu valdības veidotāju neveiksmēm Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) kļuva par “zelta kārti” un tādu premjera kandidātu, kura veidoto piecu partiju valdību Saeima arī apstiprināja.

2019. gada 27. janvārī 21:10

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Raidījums “LNT Ziņu TOP10” izpētīja, ko varam gaidīt no jaunā Ministru kabineta un – vai nu jau nepacietīgā vēlme beidzot izveidot valdību nav aizēnojusi darāmo darbu sarakstu, kā arī – ko Kariņa valdība plāno paveikt un – vai šajos plānos ir saglabājusies kaut vai atblāzma no tā, ko partijas solīja pirms četriem mēnešiem.

Krišjāņa Kariņa valdības atbalsts izrādījās identisks prognozētajam – “par” nobalsoja 61 deputāts. Vēl piecas balsis no partijas “KPV LV”, kura arī iekļausies valdības sastāvā, tomēr nesekoja. Daļa deputātu, tostarp vēl nesenais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems un ekonomikas ministram nominētais Didzis Šmits, vēl nav paguvuši izdzīvot opozicionāru lomu.

109 dienas ir līdz šim garākais valdības veidošanas posms. Trīs premjera amata kandidāti, kur līdz balsojumam nonācis viens. No mazākās Saeimas frakcijas, tātad, kompromisa figūra.

Tie, kas procesam uzmanīgi sekojuši līdzi, būs pamanījuši – ja sākotnēji potenciālie partneri neskopojās viens otram veltīt pa skarbākam epitetam, pēc gadumijas strīdi noplaka. Visi saprata, bez ”Saskaņas” iesaistīšanas visas iespējamās kombinācijas ir izsmeltas.

247 punktus garā deklarācija lielāko vilšanos varētu sagādāt tiem, kas nosacīti balsoja par ”jaunām vēsmām”. Iekļautās apņemšanās, lielākoties, ir bez noteiktiem termiņiem vai izmērāmiem lielumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Māris Zanders
politisko notikumu komentētājs

Deklarācija nav ne ar ko labāka vai sliktāka par citam deklarācijām. Tas vairāk ir stāsts – ko katrs tajā izlasa.

Es nedomāju, ka kāds tur speciāli izvairās no atbildēm žurnālistiem vai melo, bet viņi apmēram jūt tos jautājumus, un atbildes nezina, nu – kā būs, būs.

Izņēmums ir fiskālās disciplīnas līgums. Tas paredz tiekties uz sabalansētu valsts budžetu ar skaidru pieļaujamā deficīta apjomu – 1% apmērā, savukārt, ja partijām ir īpašas vēlmes papildus tēriņiem, pašām meklēt ieņēmumu avotus.

Kā LNT Ziņu TOP10 atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), tas nenozīmē, ka partijas varēs nākt ar iecerēm celt nodokļus. “Priekšvēlēšanu laikā daudzām partijām bija ierosinājums pārskatīt izdevumus, pārskatīt budžetu. Iepriekšējā valdība to jau ir darījusi. Arī patreiz tas noskaņojums ir tāds, ka – ja atrastas nelietderīgi izdevumi vai rezerves, šie līdzekļi paliek, es negribētu teikt, tās partijas, bet nozares rīcībā, un viņi var rēķināties ar šiem līdzekļiem.”

Uzreiz divās sadaļās – ”finanšu tirgus politikas”, kā arī ”iekšējā drošībā” ietverta apņemšanās ņemt vērā Eiropas Padomes uzraudzības mehānisma ”Moneyval” rekomendācijas. Ziņojums, kurš, galvenokārt, Latvijai neglaimojošs kļuva saistībā ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas riskiem, jaunā premjera skatījumā ir valsts ekonomikas drauds.

“KPV LV” priekšvēlēšanu balsts – OIK atcelšana – deklarācijā parādās, taču kopumā ekonomika izmētāta pa dažādām sadaļām. “Ekonomiku ietekmē mazkvalificēta darbaspēka problēma, redzam, ka ekonomikas sadaļā ietveras izglītības sadaļa. Bieži darbinieki slimo, tā ir veselības nozare, ir OIK jautājums, kas ietekmē elektrības izmaksas. Tāpēc jebkura nozare ir cieši saistīta,” uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par diviem lielākajiem valdības izaicinājumiem uzskatāma administratīvi teritoriālā reforma un lielo ostu pārvaldības modeļa maiņa, paredzot tās veidot par valsts kapitālsabiedrībām. Abas ir pietiekami ambiciozas, lai izdošanās gadījumā ļautu iekrāt politisko kapitālu, vai, tieši pretēji, to izsēt.

Vēl no citām valdībām Kariņa kabinets no citiem atšķirsies, jo nebaudīs pilnu koalīcijas partneru atbalstu. Daļa partijas “KPV LV” deputātu pašu pārstāvētiem ministriem tomēr teica nē. Un, visticamāk, to darīs turpmāk.

Valdis Zatlers
Valsts prezidents (2007-2011)

Valdības krīt iekšēju pretrunu dēļ, nevis tādēļ, ka ir spēcīga opozīcija. Un tie, kas solās būt opozīcija, to zina. Un tas ir Kariņa uzdevums – panākt, lai šīs nesaskaņas nenāktu uz āru un nesašķeltu pašu valdību.

Šobrīd šķiet, ka valdības partneri to ir sapratuši, un – atšķirībā no pirmajiem diviem valdības veidošanas mēģinājumiem – no divdomīgiem pārmetumiem un kritikas atturas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma