Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kļuvis zināms gandrīz viss topošās valdības sastāvs
Būtisks pavērsiens jaunās valdības veidošanā – divas no trim topošās koalīcijas partijām oficiāli izraudzījušās ministra amata kandidātus. Līdz ar to šodien par 90% ir skaidrs nākamās valdības iespējamais sastāvs. Joprojām gan saglabājas neskaidrība, kurš ieņems veselības ministra amatu, vēsta TV3 Ziņas.
Par ministra amata kandidātiem vienošanās panākta “Jaunās Vienotības” valdē. Tā nolēmusi, ka ārlietu ministra amatu saglabās Edgars Rinkēvičs, finanšu ministrs būs Arvils Ašeradens, tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere. Izglītības un zinātnes ministre būs Anda Čakša, labklājības ministre – Evika Siliņa, bet Raimondam Čudaram uzticēts no jauna izveidotais portfelis – klimata un enerģētikas ministra amats.
Savukārt “Nacionālās apvienības” valde nolēmusi, ka jaunajā valdībā amatu saglabās ekonomikas ministre Ilze Indriksone un kultūras ministrs Nauris Puntulis. Aizsardzības ministre būs Ināra Mūrniece, satiksmes ministrs – Jānis Vitenbergs.
Trešais partneris – “Apvienotais saraksts” – savus kandidātus plāno nosaukt tuvākajās dienās.
Topošā koalīcija vienlaikus turpina rakstīt valdības deklarāciju. Tās melnraksts šodien apspriests ar sociālajiem partneriem. Sarunā strīdīgākais temats bijis par izmaiņām nodokļu politikā. Uzņēmēju organizācijas no jaunās valdības sagaida lēmumus, kas uzlabos Latvijas konkurētspēju.
“Par darbaspēka nodokļu konkurētspēju. Par energoresursu cenu konkurētspēju, jo, kā zināms, tikko pēdējā laikā izskanējusī informācija par “Sadales tīkla”, “Augstspriegumu tīkla” tarifa maiņu, tas atkal padarīs mūsu energocenas nekonkurētspējīgas. Šīs lietas ir jāparedz valdības plānā, jo tā ir pilnībā valdības atbildība un iespējas ietekmēt šos procesus.”
Lai panāktu ekonomikas attīstību, nākamajai valdībai jābūt daudz aktīvākai, norāda sociālie partneri.
“Diemžēl pēc nu jau 30 gadiem Eiropas Savienībā (ES) mēs joprojām esam viena no nabadzīgākajām valstīm. Kas visvairāk neapmierina vai apbēdina, ir mūsu atpalicība no kaimiņiem – lietuviešiem, igauņiem. Skaidrs ir tas, lai mēs dabūtu vairāk resursus izglītībai, veselībai, drošībai, mums ir jāpalielina ekonomika. Līdz ar to – ekonomikas attīstība, transformācija tas ir tas, par ko ir jārunā. Un mums no uzņēmēju organizācijām tie galvenie virzieni, ko mēs aicinām darīt, ir eksports, produktivitāte un investīcijas.”
Premjers Krišjānis Kariņš, kuram uzticēta arī nākamās valdības veidošana, sociālos partnerus turpmāk sola uzklausīt regulāri. Un nākamā tikšanās plānota janvārī, lai diskutētu par izmaiņām nodokļu politikā.
“Mēs daudz runājam par vienkāršošanu un zemākiem nodokļiem. Mēs kā koalīcijas partijas esam vienojušies, ka mums vajag turpināt politiku, ka septiņreiz nomēra, vienreiz griež politiskajā ciklā. Tagad šis politiskais cikls ir sācies. Un mēs gribam pašā sākumā atvērt šo dialogu arī ar visiem sociālajiem partneriem, lai saprastu, kādas ir tās dažādās intereses. Un, lai labāk saprastu, kādu lēmumu mēs varētu pieņemt, kas nav tikai šauri politiski, bet kas tiešām ir visas sabiedrības, faktiski šīs ekonomikas transformācijas interesēs.”
Ja deklarācijas rakstīšana noritēs bez sarežģījumiem, jauno valdību plānots apstiprināt nākamnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
