Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kā varētu mainīties valdības sastāvs? Politoloģe saredz trīs iespējamos variantus
Esošā valdības koalīcija – “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – ne pārāk labi spēj atrast kopēju valodu, kas atspoguļojās Valsts prezidenta vēlēšanās, kur “katrs darīja pavisam kaut ko citu,” šādu viedokli intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” teica politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla- Rozentāle.
Politoloģe norāda, – prezidenta vēlēšanas parādījušas, ka valdības sastāvam radusies alternatīva. “”Jaunā Vienotība” tādā veidā kļūst spēcīgāka un saka – ja neesat gatavi strādāt efektīvāk kā šobrīd, ir arī citi varianti. Uz jūsu vietām gaida arī cits,” teica politoloģe.
Viņasprāt, saistībā ar iespējamām izmaiņām koalīcijā iespējami varētu būs trīs scenāriji – valdība turpina darbu esošā sastāvā, koalīcija tiek paplašināta vai arī izveidojas cita valdība bez esošajiem politiskajiem spēkiem.
“Man šķiet, ka kāds izstāsies no spēles, bet vienmēr ir jautājums par amatiem. Jebkura partija vēlas būt valdībā, tas ir jautājums par pamanātību, ja domājam par vēlēšanām,” piebilda politoloģe.
Savukārt vaicāta par partijas “Progresīvie” iespējām iekļūt koalīcijā, politoloģe norādīja, ka patlaban opozīcijā esošā partija, iespējams, varētu nedaudz mīkstināt savu pozīciju atsevišķos jautājumos, lai tiktu pie kāda amata valdībā.
Viņa sacīja, ka “Progresīvajiem” noteikti būtu izdevīgi nonākt valdībā, un šā iemesla dēļ partija varbūt būtu gatava apņemties kādu laiku aktīvi nevirzīt savas idejas jomās, kurās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem noteikti neizdotos panākt vienprātību, piemēram, par ģimenes jautājumiem un iekļaujošu sabiedrību.
Ja “Progresīvajiem” tiktu piedāvāta šāda iespēja un tie būtu gatavi “iepauzēt” atsevišķu savu iniciatīvu virzīšanu, tad tie, iespējams, varētu pretendēt uz ārlietu ministra portfeli, kuru droši vien iekāro arī Nacionālā apvienība (NA), komentēja politoloģe, piebilstot, ka abiem politiskajiem spēkiem ir gana spēcīgi kandidāti, kurus uz šo amatu virzīt, proti, NA tas būtu Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, bet “Progresīvajiem” tas varētu būt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds.
Pēc Metlas-Rozentāles domām, tieši ārlietu ministra portfeli vadošā partija “Jaunā Vienotība” (JV) varētu izmantot, lai ietekmētu NA sarunās par koalīcijas paplašināšanu. “Tagad ir tas jautājums, vai NA, lai ieņemtu šo nozīmīgo [ārlietu ministra] amatu, būs gatava varbūt zināmā mērā piekrist kādiem citiem sadarbības nosacījumiem, (..) vai arī viņi tam modelim nepiekrīt, un tad tas ir “Progresīvo” sadarbības instruments,” skaidroja eksperte.
Viņa uzsvēra, ka no Saeimas deputātu balsojuma Valsts prezidenta vēlēšanās sabiedrība noteikti ir ieguvēja, jo tagad ir iespējami vairāki koalīcijas modeļi, kas liek politiķiem saņemties un vairāk pacīnīties par savu pozīciju noturēšanu, mazāk koncentrējoties uz savu pašlabumu, kas varētu nozīmēt dinamiskāku politiķu darbu turpmāk.
Ieguvēja esot arī JV, kurai tagad ir plašas izvēles iespējas, ko ņemt vai neņemt valdībā, un politoloģe domā, ka arī potenciālie koalīcijas partneri ir gatavi dažādiem sadarbības modeļiem.
Iepriekš jau vēstīts, politiķu aizkaitinātie izteikumi liecina, ka valdības krīze strauji tuvojas – “Jaunā Vienotība” paziņojusi, ka jau tuvākajā laikā koalīcijas partnerus aicinās uz sarunām par valdības paplašināšanu, iesaistot zaļzemniekus un “Progresīvos”. Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” uz to atbild ar kategorisku nē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
