tv3.lv

Eksperti: Trīs jūru samitā apliecināta vēlme sniegt praktisku pienesumu

Vērienīgā Trīs jūru samita pasākumi Rīgā aizvadīti, bet vai no tiem bija kāda jēga? Eksperti izsakās atzinīgi – neesot bijusi tikai pļāpāšana, bet arī praktisks pienesums. Skaidri un finansiāli apliecināta interese par šo iniciatīvu no citām valstīm, vēsta TV3 Ziņas.

Trīs jūru iniciatīva, kuras septītais samits šonedēļ aizvadīta Rīgā, dibināta 2016. gadā pec Horvātijas un Polijas prezidentu rosinājuma, lai Centrālajā un Austrumeiropā varētu veicināt ekonomisko sadarbību un attīstīt infrastruktūras projektu.

Iniciatīvā apvienojušās 12 valstis starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru. Lai gan konkrētais reģions ir patlaban visstraujāk augošais Eiropā un tajā dzīvo vairāk nekā 100 miljonu iedzīvotāju, infrastruktūras savienojumu ziņā tas iepaliek no rietumvalstīm.

Tieši tāpēc arī tapa šī sadarbības platforma – finansējuma piesaistei un šādu projektu koordinēšanai. Ņemot ietekmes spēku sadalījumu Eiropas Savienībā, bloka ietvaros ar naudas dabūšanu mēdz būt grūtāk.

Mārtiņš Vargulis
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors

“Eiropas Savienības fondi ir pieejami, bet ne vienmēr tos iegūst šis reģions.”

Aizvadītajās pāris dienās Rīgā pulcējās valstu vadītāji, uzņēmēji un pārstāvji no starptautiskajām institūcijām un sprieda par nepieciešamajiem ieguldījumiem transporta un digitālajā infrastruktūrā, kā arī patlaban ļoti aktuālajā enerģētikas nozarē laikā, kad Krievija sevi pierāda kā absolūti neuzticamu sadarbības partneri praktiski jebkurā jomā.

Žaneta Ozoliņa
Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja, LU profesore

“Bez pļāpāšanas jau neiztikt nevienā politiskā forumā. Tas pieder pie labā stila, bet jāteic, ka šim samitam ir tādi ļoti būtiski praktiski pienesumi un praktiska vērtība.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirmkārt, Rīgas samits nostiprinājis sava veida pagrieziena punktu šai sākotnēji uz sevi vērstajai iniciatīvai. Tagad tā raugās arī ārpus savām robežām, konkrēti, uz reģiona palīdzību un savienošanu ar Ukrainu, kur Krievija turpina izvērst nežēlīgu karu. Otrkārt, piemēram, ASV pārstāvji paziņoja, ka grasās Trīs jūru Investīciju fondā papildus ieguldīt 300 miljonu dolāru.

Šī sākotnēji tīri ekonomiskās sadarbības platforma sāk iegūt arī arvien izteiktāku politisku šķautni. Rietumu un Austrumu intereses un vērtības Eiropas Savienībā ne vienmēr ir viegli salāgot. Uzskatāmi to var redzēt dažāda veida palīdzībā Ukrainai. Daudzas no Trīs jūru valstīm šajā jomā spēlē pirmo vijoli. Jautājums, vai šī reģiona pieaugošā ģeopolitiskā nozīme nevar sākt pārvirzīt arī ietekmes svaru centru Eiropas Savienībā prom no Rietumiem.

Žaneta Ozoliņa
Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja, LU profesore

“Šis ir tik tiešām ļoti interesants apsvērums, par kuru ir vērts domāt un arī novērot nākotnē. Parasti tad, kad veidojas kaut kādas reģionālas valstu grupas, sākotnēji attieksme ir visai skeptiska. Atnāks, parunās, viens otram uzsitīs uz pleca, brauks mājās, un viss notiks kā parasti. Īpaši sākotnēji nekāda liela greizsirdība nebija.”

Rīgas samitā gan esot noticis lūzums, kas saistīts ar pieaugošo ASV interesi par šo reģionu. Tāpat uz to raugās no Eiropas Savienības aizgājusī Apvienotā Karaliste.

Žaneta Ozoliņa
Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja, LU profesore

“Šeit varētu rasties greizsirdība arī tāpēc, ka, piemēram, Vācija arī izrāda pastiprinātu interesi. Ja mēs ņemam kopā ASV, Lielbritāniju, Vāciju un Trīs jūru valstis, tad jau Eiropas Savienības politiskajam līdzsvaram ir ne gluži patīkams, kas attiecas uz dienvidu un rietumu galu.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Protams, Eiropas Savienību kā tādu Trīs jūru iniciatīva neapdraud. Līdzīgi arī pašas Baltijas valstis biežāk tomēr sadarbosies ar Ziemeļu valstu partneriem nevis, piemēram, Rumāniju un Bulgāriju. Šīs sadarbības platformas nākotnē lielā mērā tik un tā grozās ap naudu.

Mārtiņš Vargulis
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors

“Visu 12 valstu ticība, ka šī iniciatīva dod tām pienesumu. Un, lai būtu sekmīgi, tur ir vajadzīgs katras valsts ieguldījums, lai attīstu biznesu. Tai pieejai vajadzētu būt tādai, ka bizness motivē politiku. Šobrīd joprojām politiskie spēki un līderi mēģina parādīt iespējas biznesam.”

Nākamais Trīs jūru samits notiks Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm