Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Aprit pirmās 100 dienas Kariņa otrajai valdībai; premjers sola turpināt darbu pie labklājības celšanas
Ceturtdien, 23. martā, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa otrā valdība jeb pērn, 14. decembrī, apstiprinātais 41. Ministru kabinets būs aizvadījis savas darbības pirmās 100 dienas. Atskaitē par savas otrās valdības pirmajās 100 dienās paveikto Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) kā galveno darbu min 2023. gada valsts budžeta pieņemšanu, bet, raugoties nākotnē, sola turpināt darbu pie tautsaimniecības attīstības sekmēšanas un iedzīvotāju labklājības pieauguma.
Valsts kancelejā informēja, ka Ministru prezidents, raksturojot jau paveikto un iezīmējot valdības turpmākos uzdevumus, uzsvēris, ka valdības pirmo 100 dienu darba galvenais uzdevums bija šā gada valsts budžeta izstrāde, lai turpinātu jau uzsākto darbu pie plašas ekonomikas transformācijas, pārmaiņām veselības aprūpē un izglītībā, veicot slimnīcu līmeņošanu un skolu tīkla sakārtošanu.
“Veselības un izglītības un zinātnes ministres ir apliecinājušas, ka strādā pie šo pārmaiņu īstenošanas plānu sagatavošanas, un tuvākajā laikā par to lemsim valdībā. Saeima valdības izstrādāto budžetu ir apstiprinājusi, Valsts prezidents šonedēļ to ir izsludinājis, un tas stājies spēkā. Valdība turpina darbu, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.”
Valsts kancelejā vērš uzmanību, ka noslēguma fāzē ir arī darbs pie valdības rīcības plāna izstrādes, ko plānots valdībā apstiprināt aprīļa sākumā.
Valsts budžets iesniegts Saeimā
Viens no valdības pirmajiem uzdevumiem, uzsākot darbu, bija valsts budžeta sagatavošana un tā prioritāro jomu noteikšana 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025. gadam. Valdība vienojusies 2023. gada valsts budžetā kā prioritātes noteikt valsts drošību un ārpolitiku, izglītību, enerģētiku, klimatu un vidi, konkurētspēju un dzīves kvalitāti, lai caur šīm jomām īstenotu ekonomikas transformāciju.
Tāpat uzsākts darbs pie ilgtspējīgas nodokļu sistēmas izveides un akūto jautājumu finansēšanas sakārtošanas. Valdības pirmajās 100 dienās darbu sākusi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, lai kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz gada beigām sagatavotu Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam projektu.
Kas darīts aizsardzības jomā?
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā drošas vides aspektu uztur nemainīgi aktuālu, uzsver kancelejā. Šajā kontekstā papildu līdzekļi novirzīti, lai paātrinātā kārtībā palielinātu Nacionālo bruņoto spēku kapacitāti un nodrošinātu jaunas aizsardzības spējas. Tāpat pilnveidots Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts, lai to ātrāk izskatītu Saeimā. Pēc likuma stāšanās spēkā pirmie brīvprātīgie karavīri savu 11 mēnešu dienestu VAD uzsāks jau šī gada jūlijā.
Turpinās darbs pie valsts austrumu robežas stiprināšanas. Turpmākajos trīs gados robežas infrastruktūras attīstīšanai plānoti 77,6 miljoni eiro, no kuriem 23,8 miljoni eiro tiks paredzēti jau šajā gadā. Līdzekļus ieguldīs arī iekšlietu dienestu amatpersonu atalgojuma palielināšanai, jaunām un modernām dienesta telpām un VUGD speciālajiem transportlīdzekļiem. Valsts drošības stiprināšanai šogad papildus plānots 55 miljonu eiro finansējums.
Izglītība, zinātne un kultūra
2023. gada budžetā valdība finansējumu izglītības nozarei palielinājusi par vairāk nekā 180,4 miljoniem eiro, no kuriem 61,6 miljoni eiro paredzēti pedagogu algu palielināšanai un slodžu sabalansēšanai. Kopumā 2023. gadā pedagogu atalgojuma palielināšanā plānots iegudlīt 124,3 miljoni eiro. Par 31,9 miljoniem eiro palielināts arī augstākās izglītības un zinātnes finansējums. Tāpat 1,8 miljonu eiro finansējums piešķirts zinātniskajiem pētījumiem lauksaimniecībā, kur vēl papildu 6,1 miljons eiro paredzēts mūsdienīgus mācību un sadzīves apstākļu nodrošināšanai studentiem un modernai darba videi zinātniekiem. Savukārt 59 miljoni eiro paredzēti augstākajai medicīnas izglītībai.
Grozīts pamatizglītības standarts un pirmsskolas izglītības vadlīnijas, lai no šī gada 1. septembra pirmsskolā un pamatizglītībā nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Savukārt kultūras jomā izsludināts starptautisks arhitektūras metu konkurss, kurā pretendenti aicināti iesniegt savu piedāvājumu ilgtspējīgai Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīzijai. Projekta rezultātā plānots izveidot modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu.
Kas darīts iedzīvotāju atbalstam?
Valdība vienojusies no 1. jūlija palielināt minimālo ienākumu sliekšņi, kas ir atbalsts trūcīgākajiem iedzīvotājiem – minimālo vecuma un invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un sociālās palīdzības saņēmējiem. Lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu iespēja iesaistīties sociālajā dzīvē, ir palielināts finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai. Tāpat palielināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kam ir apgrūtināta pārvietošanās.
Papildu finansējums piešķirts privātmāju energoefektivitātes programmām. Iedzīvotājiem pieejams atbalsts, lai uzstādītu saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Enerģētikas jomā valdība gādājusi arī par to, lai novērstu nesamērīgi straujo elektroenerģijas tarifu kāpumu.
Jaunās valdības darbības laikā izstrādāti un stājušies spēkā noteikumi, kas paātrinās būvju reģistrācijas procesu.
Pasākumi veselības aprūpes jomā
Ievērojami līdzekļi valsts budžetā ieplānoti arī tam, lai iedzīvotāji pieredzētu uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā. 1,35 miljardus eiro no valsts budžeta valdība lēmusi ārstniecības nodrošinājumam – ģimenes ārstu praksēm, veselības aprūpes centriem, slimnīcām, laboratoriskajiem izmeklējumiem un ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās un arī plānveida medicīniskās palīdzības nodrošinājumam, kompensējamajiem medikamentiem un citām vajadzībām.
124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei, savukārt 11,3 miljoni – slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai, bet budžetā papildu piešķirtie 85,8 miljoni eiro pamatā plānoti onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.
Jaunu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu ietvaros uzņēmumiem pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei. Arī dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās un privātmāju īpašniekiem pieejams atbalsts mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.
Izskatīšanai Saeimā 3. lasījumam sagatavots likumprojekts par grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā. Panākts kompromiss ar iesaistītajām pusēm par atkritumu apsaimniekošanas reģionu plānu izstrādi, savukārt reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri būs jāizveido līdz 2024. gada 1. jūlijam. Tāpat tiks precizētas prasības pašvaldību iesaistei bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un atkritumu pārstrādē.
Apstiprināti jauni noteikumi, lai zivsaimnieki varētu pieteikt projektus pasākumos, kas vērsti uz Latvijas dabas un zivju ilgtspējas saglabāšanu. Kopumā zivsaimniecības attīstības programmai un zivju resursu saglabāšanai paredzēts finansējums 193 miljonu eiro apmērā.
Uzņēmējdarbība
Šā gada 22. februārī atklātas pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai ar pieejamo atbalstu 95,14 miljonu eiro apmērā. Līdzekļi tiks ieguldīti, lai komersantiem būtu pieejama tajā skaitā vienas pieturas aģentūra. Komersantiem būs pieejams arī atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju, automatizāciju un robotizāciju, tādā veidā paaugstinot savu produktivitāti.
Tāpat sniegts atbalsts Digitālās Eiropas programmas projektu dalībniekiem no Latvijas, panākot 9,7 miljonus eiro lielas investīcijas digitālās transformācijas projektu īstenošanai. Savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs.
Attīstība reģionos
Uzsāktas programmas, lai atbalstītu zemu izmaksu īres namu būvniecību Latvijas reģionos, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un iedzīvotājiem tik nepieciešamo zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos. Valdība paredzējusi papildu 11,5 miljonus eiro vietējo un reģionālo ceļu būvniecībai. Kopumā no šī gada budžeta ceļu būvniecībai un uzturēšanai tiks novirzīti 341,9 miljoni eiro, izbūvējot vai uzlabojot autoceļus 632 km garumā.
Atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem
Arī jaunā valdība turpinājusi darbu pie atbalsta sniegšanas Ukrainai. Latvija sadarbībā ar līdzīgi domājošām valstīm ir sagatavojusi un virzījusi apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūciju, kurā pieprasīts nodrošināt visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā, ievērojot suverenitāti, neatkarību, vienotību un Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Latvija divpusēji un daudzpusējos formātos virzīja ad hoc starptautiskā tribunāla izveidi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu.
Valdība joprojām novirza resursus humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem, medicīnisko iekārtu un medikamentu, autobusu un ģeneratoru sūtīšanai uz Ukrainu, kā arī aizstāvībai nepieciešamās militārās tehnikas un aprīkojuma nogādāšanai. Tiek turpināts arī atbalsts Ukrainas rehabilitācijas sistēmas izveidei, kā arī cilvēktiesību jautājumos, valsts augstāko revīzijas iestāžu attīstībai, jauno profesionāļu apmācībām un maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem.
Šī ir jau otrā valdība, kuras vadītājs ir Krišjānis Kariņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
