Ieceres pretiniekiem ir aizdomas, ka, ieplānotajam objektam piešķirot īpašu nacionālās nozīmes statusu, apkārtnes privātīpašniekiem varētu tikt piespiedu kārtā atsavināta zeme. Izskan arī versijas, ka lēmums paplašināt Saulkrastu novadu līdz Inčukalna gāzes krātuvei tiek virzīts kāda ASV miljonāra interesēs.
Saulkrastus bija iecerēts apvienot ar citām piejūras pašvaldībām vienotā Ādažu novadā. Taču pēkšņi pēc “Nacionālās apvienības” Jāņa Dombravas uzstādījuma – Saulkrastus nolemts atstāt kā atsevišķu novadu, kam vēl pievienotu no Limbažiem atņemto Skultes pagastu. Tad jau viss Saulkrastu novads aizstieptos līdz Inčukalna gāzes krātuvei.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Skultes iedzīvotājiem radušās aizdomas – tas tiekot darīts, lai ASV miljonāram Pēterim Ragaušam atvieglotu īstenot sašķidrinātās gāzes termināli jūrā iepretim Skultei un izbūvēt cauruļvadu līdz Inčukalna gāzes krātuvei 34 kilometru garumā. Ja novadu reformas sākotnējā plānā saskaņojumi būtu jāsaņem no Limbažu, Ādažu un Siguldas novadiem, tad jaunajā modelī, kā uzsver iedzīvotāji, tikai no Saulkrastu novada.
Limbažu novada Skultes pagasta iedzīvotāja Rudīte Balode norāda: “Mēs sliecamies domāt, kas tas ir vienas politiskās partijas apsolījums nodrošināt savam sponsoram laikam, acīmredzot, Ragauša kungam šo iespēju ātri sakārtot lietas bez daudzu novadu sanāksmēm, kur varētu rasties kādas problēmas, lai viss tā noritētu skaisti, un terminālis gatavs.”
Savukārt Limbažu novada Skultes pagasta iedzīvotāja Tija Martinsone saka: “Pārāk daudz aizdomu, tās jau ir sakritības jau šobrīd. Ja agrāk viņš to darīja klusāk un neviens to nemanīja, tad tagad viņš to dara atklāti.”
Saeimas deputāts Dombrava noraida Skultes iedzīvotāju bažas, ka Saulkrastu novada izveide virzīta gāzes termināla būvniecības interesēs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Šīs sazvērestības teorijas esmu dzirdējis. Ļoti daudz kas šķiet pilnīgas muļķības. Es saprotu, ka to virza visi, kam nav slinkums,” saka Dombrava.
Politoloģi Ilgu Kreitusi uzmanīgu dara kāda internetā nopludināta fotogrāfija. Tajā redzams, kā pagājušajā nedēļā Skultes gāzes termināļa idejas virzītājs miljonārs Ragaušs tiekas ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) un JKP Saeimas deputātu Gati Eglīti.
“Šī reformas daļa, šķiet, ir vistiešākā veidā saistīta ar šādu mēģinājumu ekonomiski izmantot Latvijas situāciju, izmantot politiķu ietekmi uz valsts attīstību, veidojot sev izdevīgu projektu. Tas Latvijas iedzīvotājiem var patiešām nozīmēt “OIK-2″ un atkal jaunus maksājumus,” skairdo Kreituse.
Eglītis, kurš redzams foto kopā ar miljonāru Ragaušu, atzīst – JKP atbalsta sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. “Kopumā bija runa par to, ka mēs joprojām vairāk nekā 90% pērkam no Putina gāzi, un tas nav normāli. Mums ir steidzami jārīkojas kā lietuvieši – pateica, paldies, “Gazprom”,” norāda Eglītis.
Ja sašķidrinātās gāzes terminālis taps, tad Rīgas jūras līcī iepretim Skultei 2,5, kilometrus no krasta būs milzu platforma, pie kuras kuģi pievestu gāzi. Pa caurulēm tā nonākts līdz sauszemei. Taču, lai sasniegtu galamērķi – gāzes krātuvi, daudziem zemju īpašniekiem 34 kilometru garumā būtu jāatsavina īpašumi piespiedus. Cilvēki jau sabiedriskajās apspriešanās pauduši stingru pretestību. Taču iebildumus var apiet ar valdības lēmumu – ja Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim nosaka nacionālo interešu objekta statusu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Viens atnāks un pateiks – tas tev vairs nepieder, un tas ir valstij. Nu kā tā var. Mēs cīnāmies pret šo projektu,” bilst Martinsone.
Savukārt Kreituse norāda: “Zemi, kurā vajadzēs likt gāzesvadu, atsavina piespiedu kārtā, neņemot vērā cilvēku protestus. Ceļš ir vaļā – mēs darām un ejam, kur vēlamies, jo valsts garantē, ka mēs netiekam aizskarti.”
Gāzes termināļa projekta virzītāji atzīst, ka izmanto iespēju tikties ar politiķiem.
“Vairākiem politiķiem, vairākām partijām. Skaidrs, tā kā mēs vēlamies nacionālo interešu objekta statusu, tad tas ir politisks lēmums, un mums ir svarīgi iepazīstināt ar šo projektu koalīcijas partijas, un to mēs arī darām,” saka A/S “Skulte LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš.
Izskanējušas spekulācijas, ka no “Latvenergo” tikšot pieprasīts slēgt līgumus par garantētiem gāzes iepirkuma apjomiem, tiek noraidītas.
“Līgums par termināļa izmantošanu – tas gan ir kaut kas, ko mēs vēlētos apspriest ar “Latvenergo”, to mēs arī darām. Tas nozīmē saistības izmantot termināli kā infrastruktūras objektu. Tās būtu prioritāras tiesības, šajā gadījumā – “Latvenergo”, šo termināli izmantot, bet viņi var to arī neizmantot, bet tad joprojām saglabājas kaut kādas saistības par lietošanas maksas segšanu,” norāda Salmiņš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kreitusei tomēr ir aizdomas, ka tas var slēpt tālākas sekas: “Šīs intereses vislielākā mērā nav vis investīcijas, bet gan ar vienu noteikumu – mēs to darīsim, ja jūs pretī mums noliksiet valsts institūciju, kas iepērk gāzi, ko mēs šeit atvedīsim. Tātad pretī ir valsts iepirkums, ko veic “Latvenergo”, un to ir apliecinājis Ragauša kungs. Tas raisa šīs pārdomas, vai Latvijā neveidojas jauns “OIK-2”. Tas Latvijas iedzīvotājiem var patiešām nozīmēt “OIK-2″ un atkal jaunus maksājumus, jo gāzes cena nevis kritīsies, bet pieaugs.”
Lai arī “Latvenergo” ir viens no lielākajiem gāzes patērētājiem Baltijā, kam gāze ir nepieciešama elektrības ražošanai, taču šobrīd izjūtot akūtu vajadzību pēc Skultes termināļa. “Latvenergo” nav ne noslēdzis kādus līgumus ar A/S “Skulte LNG Terminal”, ne devis tam solījumus.
“Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis norāda: “Jau tagad tas gāzes tirgus ir tik attīstīts, ka mēs pat pēdējos gados gada griezumā esam iegādājušies dabas gāzi no vismaz sešiem vai septiņiem piegādātājiem. Mums iespējas ir. Nav pat jāskatās uz Klaipēdas termināli. Ir Igaunijas un Latvijas komersanti, kas dažādos brīžos piedāvā dabas gāzes dažādas porcijas.”
Šobrīd sašķidrinātās gāzes termināļa projektam jāgaida ietekmes uz vidi vērtējums. Ja tas atzinums būs pozitīvs – termināli jūrā izbūvēt četru gadu laikā.
Arhīva foto (5.februāris): iedzīvotāju protestē pret Vidrižu un Skultes pagastu pievienošanu Saulkrastiem
