tv3.lv

Pirmo reizi Latvijā nojauks upes aizsprostu – Bejas dambi Alūksnes upē

Uzlabojot Latvijas upju ekosistēmu, Pasaules Dabas fonds kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” iniciatīvas “Par tīrām upēm” un “Open Rivers Programme” ietvaros nojauks pirmo upju aizsprostu Latvijā – Bejas dambi, kas atrodas uz Alūksnes upes.

23. maijā 12:20

Šis dambis tika identificēts sabiedrības iesaistes dēļ aizvadītajā gadā, kad tika aizsākts projekts “Par tīrām upēm”. Pēc aizsprosta nojaukšanas organizēs arī sakopšanas darbus, kurā iedzīvotāji tiks aicināti iesaistīties, lai kopīgi parūpētos par tīrības un brīvā tecējuma atjaunošanu upē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Magda Jentgena
Pasaules Daba fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja

“Bejas dambis ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē un, to nojaucot, tiks atbrīvota visa upe. Aizsprostam patlaban nav ne funkcionāla, ne finansiāla pamata, taču pēc tā likvidēšanas tiks nodrošināta barības vielu, zivju un citu dzīvību pārvietošanās. Turklāt Alūksnes upe savienojas ar Pededzi, kurā ir vairāki kvalitatīvi un vērtīgi upju posmi, un pēc aizsprosta nojaukšanas tā būs viegli un pilnvērtīgi pieejama zivīm, kas atrodas Alūksnes upē, piemēram, nēģiem un forelēm.”

Likvidējot dambi, upe no jauna atradīs savu dabisko gultni un brīvo tecējumu. Zivis varēs migrēt un nārstot, ūdenī būs augstāks skābekļa daudzums, bioloģiskās daļiņas ūdenī sadalīsies ātrāk un ūdens kvalitāte paaugstināsies.

Aizsprosta nojaukšana notiks vairākos posmos: vasaras pirmajā pusē tiks nolaists ūdens un gada sausākajā periodā – jūlijā vai augustā – dambis tiks likvidēts. Nojaukšanas process norisināsies aptuveni nedēļu. Pēc tam tiks organizēta talka, kurā piedalīties tiks aicināts ikviens interesents, tādā veidā palīdzot veicināt Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Pēc aizsprosta nojaukšanas norisināsies vides atjaunošanās process, līdz ar to upes un piekrastes teritorija iegūs bagātīgu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu upes un piekrastes teritoriju.

Aizsprosti, dambji un citi upju šķēršļi bloķē zivju migrācijas ceļus. To dēļ bieži tiek zaudētas nārstošanas vietas un samazinās vairāku sugu populācijas, piemēram, lašu, storu, foreļu un zušu, kas ietekmē plašāku ekosistēmas bioloģisko daudzveidību jeb tādu dzīvnieku kā ūdru un ērgļu izdzīvošanu. Pēdējos 50 gados migrējošo zivju skaits Eiropā kopumā ir samazinājies par 93% un aizsprostu likvidēšana ir viens no veidiem, kā šo kritumu ievērojami samazināt un atjaunot zivju populācijas. Vienlaikus brīvi plūstošas upes transportē arī barības vielas un citas svarīgas sastāvdaļas, kas uzlabo upju ekosistēmu un ūdens kvalitāti, kā arī pasargā piekrastes teritoriju.

2021. gadā 17 Eiropas valstīs tika nojaukti vismaz 239 upju aizsprosti, kas ir rekordliels skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākais nojaukto aizsprostu skaits ir Spānijā – tika likvidēti 108 aizsprosti, kas ir vairāk nekā 2020. gadā kopumā visā Eiropā (101 aizsprosts). Savukārt Portugālē, Melnkalnē un Slovākijā reģistrētas to vēsturē pirmās demontāžas, un Somijā tika likvidēts hidroelektrostacijas aizsprosts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Balstoties uz iedzīvotāju sniegto informāciju projekta “Par tīrām upēm” ietvaros, tika apkopoti gandrīz 70 aizsprosti, kas atrodas Latvijas upēs. No tiem PDF eksperti izvērtēja un atlasīja 10 aizsprostus, kas apgrūtina upju tecējumu un kuru nojaukšana tuvākajā nākotnē būtu nozīmīga Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai. Tika izvēlēti trīs aizsprosti, kurus plānots nojaukt tuvāko gadu laikā – šogad tas būs Bejas dambis Alūksnes upē, bet vēlāk plānots likvidēt arī caurteku Pietēnupē pie ietekas Lielajā Juglā un caurteku Sveķupītē netālu no ietekas Lenčupē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm