Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pēc izkaušanas cūkkopjiem ir grūti atsākt darbu; daļa fermu ir tukšas
Labu laiku nekas nav dzirdēts par Āfrikas cūku mēri. Izrādās – nevis tāpēc, ka zemniekiem milzu zaudējumus radošā sērga pazudusi, bet gan fermeri jau apraduši ar risku. Lai netiktu izkauti tūkstošiem cūku, saimniecībās ir ārkārtīgi nopietni biodrošības pasākumi. Mēri var ievazāt pat ar pie zābakiem pielipušu zāli, kurai iepriekš pieskārušās inficētās mežacūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) brīdina – mēra risks būtiski palielināsies tūliņ pavasarī. Dzimst mežacūkas. Tās saslimst un liela daudzuma sērgas iznēsātāju skraida gar mājas cūku fermām.
Deviņos gados Āfrikas cūku mēra dēļ iznīcināti 53 000 cūku 73 saimniecībās. Ja inficēta kaut viena cūka, fermā jālikvidē visas pārējās. Mēris izplatās strauji.
Ja cūku skaits Latvijas fermās samazinās, tātad gaļas piedāvājums ierobežotāks, teorētiski cūkgaļas cenai veikalos vajadzētu palielināties. Tā nav noticis. Cūkgaļas cena turējusies stabili zema visus šos mēra gadus.
“Mēs neesam atsevišķi nodalīts tirgus, mēs esam Eiropas kopējā tirgū. Kāda ir kopējā tirgus vidējā cena, tāda tā ir Latvijā. Polijā nav PVN, Polijā nav barībai PVN. Viņiem ir vai nu nulle, vai pieci procenti. Mēs jau nevaram konkurēt kopējā tirgū. Mēs nevaram konkurēt,” saka Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve Dzintra Lejniece.
Cenas nestabilitāte, kad gaļu var nākties pārdot zem pašizmaksas, ir galvenais iemesls, kāpēc Ventspils novada Vārves pagasta cūkkopības kompleksa “Oši” saimnieks Raitis Krūmiņš nogaida ar cūkkopības atsākšanu. Te pirms diviem gadiem Āfrikas mēra dēļ likvidēja virs diviem tūkstošiem cūku. “Atjaunojot cūkkopību, ir liels laiks līdz naudas apritei. Ja šobrīd uzsāk sivēnmāšu turēšanu, tad pirmās nobarojamās cūkas iegūt pēc gada vai pat vairāk. Gadu tiek iesaldēti naudas līdzekļi,” viņš saka.
Turklāt bankas, sadārdzinot finanšu resursu pieejamību, nenākot pretī zemniekiem. Saimniekam arī bail riskēt ieguldīt lielu naudu – ja nu, par spīti stingrajai biodrošībai, mēri vēlreiz ievazā un atkal viss jālikvidē.
“No notikuma brīža līdz kompensācijai bija bez dažām dienām vesels gads. Es smejos, ka valsts kārtīgi pārbaudīja saimniecības dzīvotspēju,” teic z/s “Oši” saimnieks.
Cūku audzētāju asociācijā satraukums par dzirdēto zemkopības ministrijā – esot iecere samazināt kompensāciju par katru mēra dēļ likvidēto cūku. To nedrīkstot darīt, jo kompensācijas esošā summa glābj zemniekus no pilnīga bankrota. Kā zināms, saimniecībās var pat nākties uzreiz vienlaikus iznīcināt virs 5000 cūku. Turklāt, ja samazinātu kompensāciju, ir risks, ka cūkkopji neziņos par infekcijas perēkli fermās, un sērga nekontrolēti izplatītos plašāk.
“Tieši tādā veidā tas notika Krievijā, kur nav šādu kompensāciju, un zemnieki, baidoties no lielajiem zaudējumiem, slēpa. Izkāva cūkas un tirgoja uz citiem ciematiem un tādā veidā tā slimība turpināja izplatīties,” norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve.
Šauj vai nešauj, Āfrikas cūku mēri Latvijā neizdodas būtiski mazināt tā galvenajos pārnēsātājos – mežacūkās. Tūlīt dzims jaunie mežacūku mazuļi, un ap maiju esot gaidāms mēra jauns uzliesmojums. No meža mēris viegli var nokļūt līdz cūkām fermās.
“Ļoti vulgarizējot – ar netīriem zābakiem, ar inficētu materiālu, piemēram, pakaiši, pļauta zāle, siens, termiski neapstrādāti dārzeņi vai āboli no lauka, kas bijuši kaut kādā veidā kontaktā ar mežacūkām,” vērš uzmanību PVD Dzīvnieku infekciju slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants.
Sākumposmā, 2014. gadā, sērga bija tik nezināma, ka mēra skartajās pašvaldībās uz ceļiem pat krietni tālu prom no inficētajām fermām dežurēja policija, pārbaudīja auto bagāžniekus. To sen vairs nedara tik plašā zonā.
Uz jautājumu, kā pārliecināties, ka šo inficēto cūku gaļa netiek izvesta ārā no fermām, lai zemnieks neciestu zaudējumus, PVD Dzīvnieku infekciju slimību uzraudzības daļas vadītājs saka: “Policiju joprojām iesaistām mūsu darbā. (TV3: Viņi bloķē ceļu?) Ceļu nē, bet uzrauga, lai pie šīs skartās novietnes nepiederošas personas nevarētu ieiet. Policija praktiski visos uzliesmojumu gadījumos tiek iesaistīta. Un attiecīgi, lai no inficētajām novietnēm nevarētu izvest inficēto gaļu vai dzīvniekus.
Kā ir ar cūku mēri Latvijā? PVD atbilde īsumā – joprojām viss ir slikti. Cerība varētu būt vakcīna. Gatava agrākais vien pēc pieciem gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
