Pēc četriem gadiem skolās plāno liegt apgūt krievu valodu kā otru svešvalodu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nākusi klajā ar plānu, kas paredz pēc četriem gadiem skolās liegt apgūt krievu valodu kā otru svešvalodu. Tās vietā skolēniem būs jāizvēlas apgūt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi, vēsta TV3 Ziņas.

IZM ir sākusi darbu pie grozījumiem izglītības standartā, nosakot, ka visās skolās kā otrā svešvaloda jānodrošina kāda no ES valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītībā. Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo Latvijai par tās apguvi nekādu saistību nav.

Plānots, ka izmaiņas stātos spēkā 2026. gada 1. septembrī, kad krievu valoda kā svešvalodas izvēle ceturtklasniekiem vairs nebūs.

Liene Voroņenko
Valsts izglītības satura centra vadītāja

“Izvēle ir starp ES oficiālajām valodām vai tām valodām, par kuru apguvi mums ir noslēgti starpvalstu līgumi. Kopumā mums šādi līgumi ir vairāki, mums ir diezgan daudz skolu, kur šis piedāvājums jau tiek nodrošināts.”

Tomēr, kā liecina 2021.gadā veikta aptauja, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā – vairāk nekā 300 mācību iestādēs otrā svešvaloda ir krievu. Biežākais iemesls – pedagogu trūkums. Tas nozīmē, ka līdz 2026. gadam būs jāiegulda liels darbs, lai skolās varētu nodrošināt pietiekamu skaitu otras svešvalodas skolotāju.

“Mēs šobrīd plaši diskutējam ar pašvaldībām par to, cik daudz skolotāju ir nepieciešams, kādas ir iespējas piesaistīt tos skolotājus, kuri šobrīd nodarbojas interešu izglītībā. Taču, protams, šie trīs gadi ir mērķtiecīgi jāizmanto, lai mums būtu pietiekams cilvēkresursu daudzums,” atzīst Valsts izglītības satura centra vadītāja.

Minētie Izglītības likuma grozījumi seko īsi pēc tam, kad Saeima jau atbalstīja pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzskata, abas izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, kā arī pavērs plašākas nodarbinātības iespējas Eiropā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Anita Muižniece
izglītības un zinātnes ministre

“Kopumā, man šķiet, šis ir absolūti saprotams, vajadzīgs un jēdzīgs lēmums, kas ir jādara. Un brīdis arī ir piemērots. Ņemot vērā, ka mums kopumā ir pāreja uz mācībām valsts valodā, tad secīgi arī attiecībā uz svešvalodām mēs tomēr virzīsimies Eiropas virzienā, saprotot, ka tā ir lielāka aktualitāte.”

Plānotās izmaiņas nekādi neietekmēs interešu izglītību  – dažādi pulciņi aizvien varēs notikt arī krievu valodā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm