Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pavēstes par obligāto militāro dienestu jaunieši saņems gada beigās
Finiša taisnē nonāk likumprojekts par valsts aizsardzības dienestu, un tuvāko divu mēnešu laikā varētu būt Saeimas gala balsojums. Plānots, ka brīvprātīgi iestāties dienestā varēs jau jūlijā, bet novembrī vai decembrī jaunieši sāks saņemt pavēstes par obligāto iesaukumu.
Vēl esot 11. klasē, vēstule brīdinās skolēnus, ka pēc gada, beidzot skolu, ir iespēja saņemt pavēsti par iesaukšanu militārajā dienestā. Ne visus šos tūkstošus fiziski varēs uzņemt, tāpēc katram konkrētajam gadam būs izloze pēc nejaušības principa.
“Tas ir viens iesaukums. Ja tu netiec izlozēts šajā izlozē, tad viss – tu esi brīvs, tevi vairāk netraucē. Tu vari, protams, nākt brīvprātīgi pēc tam,” skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Ja izlozē izvēlētais jaunietis negrib stāties dienestā uzreiz, to varēs tad darīt citā laikā – vecumā līdz 26 gadiem. Pašiniciatīvas izrādīšana gan rezultēsies lielākās kompensācijās. Piesakoties brīvprātīgi, varēs saņemt 600 eiro mēnesī, ja pēc pavēstes, tad 300 eiro. Aizsardzības ministrija neuzskata, ka obligāti militārais dienests iedragās jauniešu finansiālo situāciju, jo bankas ziņo – vecumā līdz 20 gadiem nevienam neesot hipotekārā kredīta. Tāpēc labāk esot iziet dienestu uzreiz pēc skolas.
“Jaunietim ir vismazākās sociālās saistības. Nav ģimenes, nav bērnu, nav mācību, nav kredīta, nav darba. Šis ir laiks, kad vari iziet šo dienestu,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
No obligātā militārā dienesta varētu būt atbrīvoti jaunieši, kas strādās valsts vai pašvaldības policijā, citos iekšlietu dienestos. Beidzot skaidrība arī par ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem. Ja viņi izdeklarējušies no Latvijas un reģistrā kā dzīvesvieta norādītas ārzemes, viņiem pavēstes nesūtīs. Aizsardzības ministrijai gan esot signāli, ka liela daļa emigrācijas jauniešu tieši vēloties ierasties Latvijā uz dienestu. Valsts aizsardzības dienestā jaunieši nebūšot nošķirti kā mazāk svarīgi. Trīs mēnešus pēc pamata apmācību iziešanas viņus sajauks kopā ar profesionālajiem karavīriem.
“Mums ir vismaz 170 dažādu amatu bruņotajos spēkos, kuros tad arī viņus mācīsim. Vai nu tā ir darbošanās ar dažāda veida ieročiem, vai dažāda veida tehniku – vai nu tu viņu stūrē, vai viņu skrūvē. Tur ir iespēja arī IT lauciņā darboties,” norāda NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.
Lietuvas pieredze rāda – jauniešiem tik ļoti iepatīkas obligātais iesaukums, ka pēc tā beigšanas viņi paliek bruņotajos spēkos. Aizsardzības ministrijā vēlreiz uzsver – šo dienestu nevajag uztvert kā apgrūtinājumu, bet pilsonisku godu ceļā uz valsts aizstāvēšanu.
“Mēs nevaram prasīt kādai citai valstij izdarīt to darbu, kas jādara mums. Vai nu tie ir amerikāņi, vācieši vai kanādieši, viņi nāk mums palīgā, nevis lai aizsargātu mūs mūsu pašu vietā, jo mēs izvairāmies, jo mums nevajag, kāds cits to izdarīs mūsu vietā. Tā nē,” teic NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis.
Liela skaita jauniešu uzņemšana valsts aizsardzības dienestā šobrīd nav iespējama telpu trūkuma dēļ. Viens no risinājumiem – remontēt, atjaunot kādreizējās, jau aizmirstās tehnikumu dienesta viesnīcas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
