tv3.lv

Pastāvīgo žogu uz robežas ar Baltkrieviju sāks būvēt šovasar

Pastāvīgā žoga izbūvē uz Latvijas Baltkrievijas robežas šovasar būšot progress, proti, pirmie uzslietie žoga kilometri, sola par projektu atbildīgie Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Cenu aptaujā izvēlētais uzņēmums sācis darbu pie prioritāri noteiktā robežas posma iekārtošanas, ko jāuzbūvē gada laikā, vēsta TV3 Ziņas.

Cenu aptaujā no sešiem pretendentiem izvēlētais būvnieks “Citrus Solutions” vasaras vidū pabeigšot pastāvīgā žoga projektēšanu un sākšot izbūvi 84 kilometru garumā. To Valsts robežsardze noteica kā prioritāro posmu uz robežas ar Baltkrieviju.

Jānis Ivanovskis-Pigits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes projektu direktors

“Lai tam nav iespējams pārkāpt pāri – nebūs vietas, kur ielikt pirkstus, lai spētu pārrāpties. Būs pietiekami dziļi iegremdēts zemē, lai nebūtu vienkārši zem tā parakties, veidot tuneli.”

Sākoties būvmateriālu, tostarp metāla cenu straujam pieaugumam kara Ukrainā dēļ, VNĪ ļāva pretendentiem aktualizēt savus sākotnējos cenu piedāvājumus. Tas esot apsteidzošais solis, lai neatkārtotos tāda pati situācija, kā ar Sarkandaugavas satiksmes pārvadu – būvnieks apturēja darbus, kamēr Rīgas dome nepiekrita kompensēt būvmateriālu cenu pieaugumu.

Pastāvīgā žoga izbūvei uz robežas ar Baltkrieviju nevajadzētu būt sarežģījumiem. Izvēlētajam būvniekam – “Citrus Solutions” – tāme pēc cenu aktualizēšanas palielinājās par septiņiem miljoniem eiro, kopējai līguma summai sasniedzot 53,5 miljonus eiro. Valdība naudu piešķīrusi.

Jānis Ivanovskis-Pigits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes projektu direktors

“Līgums paredz, ka šā līguma cena vairs izpildē vairs nav pārskatāma. Līguma izpildei ir īss termiņš – nepilni 12 mēneši. Pretendentam tas ļāva noorientēties, saprast reālo cenu un patlaban nav runas, ka cenu varētu pārskatīt. Tos riskus pretendenti ievērtēja savā cenā.”

Drīzumā noslēgsies cenu aptauja par nākamo 64 kilometru izbūvi. VNĪ otrajai kārtai izvēlējās uzrunāt 16 būvkopmānijas, tās vērtējis tostarp Valsts drošības dienests. Pastāvīgā žoga izbūvē izmantos arī līdz šim uzslietā pagaidu žoga materiālus. Būve uz robežas ar Baltkrieviju vajadzīga, lai primāri apturētu nelegālo imigrāciju, bet būšot noderīga arī militāra rakstura apdraudējuma identificēšanai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dimitrijs Trofimovs
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs

“Tā ir tā viedā robežapsardzība ar sensoru sistēmām un citiem risinājumiem, par kuriem man nav ļauts izteikties, bet kuri nodrošinās sadarbspēju starp militāro un civilo jomu.”

Virs trīs metriem augstais pastāvīgais žogs Latviju atdalīs no Baltkrievijas kopumā 147 kilometru garumā un izmaksas pārsniegs 100 miljonus eiro. Vairākos posmos būvētajam žogam pilnībā jābūt gatavam līdz 2024. gada beigām.

Uz jautājumu, kāpēc Polija žogu varēja uzbūvēt ātrāk nekā Latvija, iekšlietu ministrijas valsts sekretārs skaidro, ka Polijā ir vēsturiski sakārtotāka vide, cita ģeogrāfija. Tikmēr Latvijā – purvi, meži un nekustami īpašumi, kas paralēli ir jāsagatavo.

Pastāvīgā žoga izbūve Latvijas-Baltkrievijas pierobežā nozīmēs pamatīgu atmežošanu. Kad “Latvijas Valsts meži” (LVM) nocirtīs kokus un tos pārdos, iegūto summu nenovirzīs būvniecības finansēšanai. Naudu paturēs LVM.

Žurnālists
Uzdod neērtus un kritiskus jautājumus, izgaismo nejēdzības un neizpildītos solījumus, liek atbildēt par sabiedrības līdzekļu racionālu izlietojumu. Eksperimentālists ar skaidru redzējumu par modernas formas stāstiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm