Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pasliktinājusies Latvijas sākumskolēnu lasītprasme
Sliktas ziņas izglītības jonā – pēdējo gadu laikā būtiski pasliktinājusies Latvijas skolēnu lasītprasme. Turklāt pieaugusi plaisa starp zēnu un meiteņu rādītājiem, proti, arvien vairāk puišu lasa arvien sliktāk. TV3 Ziņas skaidroja, kādēļ tā un ko lietas labā var darīt.
Starptautiskais lasītprasmes pētījums notiek reizi piecos gados un pēdējoreiz tajā piedalījās 156 Latvijas skolas. Tā kā pētījumā piedalās vismaz 50 valstu, rezultāti ir ar laika nobīdi, taču tendences tas skaidri parāda. Diemžēl Latvijas rādītāji nav iepriecinoši – ja iepriekš 50 valstu konkurencē ieņēmām 11. vietu, tad piecu gada laikā – jau noslīdējuši uz 23.
“Mēs varam minēt vairākus iemeslus, bet šie iemesli ar mums notika vienlaicīgi. Mūs vienlaicīgi skāra gan pandēmija, kas nozīmē attālinātās mācības, gan jaunais mācību saturs, tad mēs nevaram šobrīd atsevišķi izmērīt katra šā faktora ietekmi.”
Prasmju kritums mums ir viens no starptautiski lielākajiem – līdzīgi rādītāji kā Kazahstānai un Azerbaidžānai. Būtiski pieaugusi arī plaisa starp abiem dzimumiem, proti, arvien vairāk zēnu lasa sliktāk nekā meitenes. Zemākie rādītāji – puišiem lauku reģionos.
“Viens no iemesliem ir tāds, ka zēniem ir zemāki sasniegumi jau tāpat un viņi arī ir jūtīgāki pret dažādiem faktoriem, piemēram, ja skolā ir nelabvēlīga vide vai ja ir pāri nodarījumi skolā. Katrā ziņā, ja izglītības procesā ir kaut kādi izaicinājumi, zēni cietīs vairāk un ātrāk nekā meitenes,” stāsta pētījuma vadītāja Latvijā.
Lai arī lasītprasmes reitingā joprojām esam virs vidējā līmeņa, pētījuma datus par satraucošu sauc Valsts izglītības un satura centrā. Ko lietas labā darīt? Viens no variantiem – mudināt skolas arvien plašāk izmantot dažās skolās jau ieviesto lasītprasmes programmu.
“Tā ir Amerikā veidota programma, kas paredz pāru lasīšanu. Šī programma ir uzrādījusi diezgan labus rezultātus īpaši 5.-7. klasē, bet programmas saturs tika paplašināts pirms pāris gadiem visiem vecuma posmiem.”
Otrs – neaizmirst par bērnudārzniekiem un nodrošināt, ka bibliotēkas rada piedāvājumu, kas ir interesants visai ģimenei.
“Esam redzējuši Somijā programmas, kur bērni lasīšanu apgūst paralēli ar vecākiem, bet vecākiem ir savas aktivitātes bibliotēkā vai kultūras iestādē un bērniem savas, tādējādi gan kvalitatīvi pavadot laiku kopā, gan attīstot šīs prasmes,” stāsta Valsts izglītības satura centra vadītāja.
Izglītības satura centrs jau nākamgad ieviesīs tekstpratības monitoringu 3. klasēm un tagad apsvērs tādu pat pārbaudījumu nodrošināt arī sesto klašu skolēniem. Tāpat būšot jādomā – kā mudināt skolēnus lasīt digitālajā vidē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
