Noslēgusies Rundāles pils jumta rekonstrukcija

Latvijas izcilā baroka arhitektūras pērle Rundāles pils atguvusi savu sudraboto galvasrotu. Būvnieki apgalvo, ka ja par jauno jumtu atbilstoši arī rūpēsies, tas savu fukciju spēs pildīt pat gadsimtu– un Rundāle var droši priecēt gan tūristu, gan mūsu pašu nākamās paaudzēs.

Pēc trīs gadu būvniecības noslēgusies vērienīgā Rundāles pils jumta rekonstrukcija. Nomainīts gan tā pārklājums, gan atjaunotas vēsturiskās jumtam konstrukcijas.

Rundāles pils pagalmā kā eksponāti izliktas dažāda izmēra metāla vanniņas. Pirms jumta rekonstrukcijas, tās gadu desmitiem bija vienīgais glābiņš, kā pils interjeru un vērtīgos eksponātus pasargāt no ūdens, kas caur jumtu pilēja uz pārsegumiem un pamazām sūcies pils telpās.

“Apskatei gan ir izlitka tikai maza daļa, te viņu bija vairāk. Un vairs muzeja darbiniekiem nav jānodarbojās ar šo lietus savākšanas darbu, pārstumjot vannītes no vienas uz otru pusi. Tas nu ir beidzies un Rundāles pils interjers ir drošībā, jumts ir krāšņš, stabils un funcionējošs,” pauž Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Trīs gadu laikā kopš rekonstrukcijas sākuma, pils jumta cinkotā skārda segums nomainīts pret ilgmūžīgākām titāna cinka loksnēm, kuru izmērs turklāt atbilst vēsturiskajām, kādas tās bija 18. gadsimtā. Atjaunoti arī 27 skursteņi, restaurēti 30 apaļie jumta logi.

“Rundāles pilij tas ir viens no nozīmīgīkajiem projektiem, lai varētu apgalvot, ka pils restaurācija ir pabeigta. Es neuzdrošīnas teikt, ka pilnībā pabeigta, jo darbu var vienmēr atrast, ko veikt, bet principā, lai atjaunotu ēkas arhektonisko tēlu, tas bija viens no nozīmīgākajiem darbiem,” teic Rundāles pils muzeja direktore.

Pārbūves laikā, turklāt konstatēts, ka lielākā daļa jumta konstrukciju ir saglabājušās no Rundāles pils būvniecības pašiem pirmsākumiem. Proti, šie kokmateriāli ir cirsti pirms teju 300 gadu un jumtu turpina balstīt arī šobrīd.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Analizēs secināts – priedes un egles bruses cirstas ap 1736. gadu, kas sakrīt ar pils būvniecības pirmā posma sākumu. Rekonstrukcijas laikā, būvniekiem izdevies saglabāt ap 90% seno koka balstu, lai gan vismaz 500 vietās, nācies konstrukcijas nomainīt vai veikt sarēžģītu trupes bojāto siju protezēšanu.

“Rundāles pilī ir lieli laidumi, tur ir daudz un dažādas jumta nesošās konstrukcijas. Un dažreiz bija uzdevums nomainīt kaut, kas ir pašā apakšā , mēs nevaram izjaukt visu jumtu, tas būtu nesamērīgi liels darbs. Mums jāatrod veids, kā ielikt tā bojātā elementa vietā jaunu, kas sanāk tāds sarežģīts lego darbs,” teic būvuzņēmuma “Restaurators” atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede.

Jumta pārbūve izmaksājusi vairāk nekā 4,3 mijonus eiro. Tomēr ieguldījumi ļaus turpmāk arī ietaupīt. Paralēli jumta nomaiņai, bēniņos veikta arī daļēja siltināšana. Tā ļaus kaut nedaudz, tomēr ierobežot siltuma zudumus un samazināt apkures rēķinus.

“Šobrīd tā tendence tiešām ir iet uz kultūras mantojumu saglabāšanu energoefektivitātes virzienā. Šis arī ir piemērs. Rekonstrukcija būs ilglaicīgs ieguldījums. Nav tā nauda mērāma tikai šā brīža izteiksmē. Tas ir ilglaicīgs ieguldījums, lai šis kultūras mantojums tiktu saglbāts,” saka Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA).

Arī būvnieki apgalvo, ja par jauno jumtu atbilstoši arī rūpēsies, tas savu fukciju spēs pildīt pat gadsimtu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm