Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Noraida aicinājumu atcelt latviešu valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem
Saeima noraidījusi aicinājumu ļaut Krievijas pilsoņiem turpināt dzīvot Latvijā bez prasības apliecināt latviešu valodas zināšanas. Lai gan kolektīvais iesniegums nav guvis atsaucību, izmaiņas jaunajā regulējumā tomēr varētu būt gaidāmas. Nosacījumus aicinās pārskatīt Iekšlietu ministrija.
Kopš trešdienas ir sākusies pieteikšanās latviešu valodas pārbaudēm. Krievijas pilsoņiem un arī nelielam skaitam Baltkrievijas pilsoņu latviešu valodas prasme vismaz minimālā līmenī ir jāapliecina līdz 1. septembrim. To neizdarot, nevarēs pagarināt pastāvīgo uzturēšanās atļauju un Latvija jāpamet.
“Tie, kas spēs sakārtot dokumentus, tie varēs turpināt uzturēties Latvijas Republikā. Tie Krievijas pilsoņi, uzsvēršu – Krievijas pilsoņi, kuri nespēs sakārtot dokumentus, viņiem, līdzīgi kā citiem ārvalstniekiem, būs jāatstāj Latvija,” norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA).
Jauno regulējumu pieņēma iepriekšējā Saeima pērn, īsi pirms vēlēšanām. Tas attiecas uz aptuveni 18 000 cilvēku – bijušajiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuriem tagad ir Krievijas pase.
Saeimas darbakārtībā ceturtdien bija kolektīvais iesniegums ar aicinājumu atcelt obligāto prasību apliecināt latviešu valodas zināšanas, to nosaucot par Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nerrošanu un sodīšanu.
Lai gan iniciatīva noraidīta, Iekšlietu ministrijas jaunā vadība gatavo regulējuma izmaiņas. Viens no iemesliem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes bažas, ka tā laikus nespēs izskatīt tūkstošiem iesniegumu ar valodas zināšanu apliecinājumu uzturēšanās atļaujas pagarināšanai.
“Mēs mēģināsim tagad piedāvāt risinājumu, lai valsts raksta tos likumus, kurus praktiski var izpildīt, kuriem ir gan resursi, gan arī atbilstošais aprīkojums, kas ļaus tos visus likumus laikus īstenot dzīvē. Kāds risinājums tas būs – nezinu,” saka Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (AS).
Viņš norāda, ka obligāto prasību apliecināt latviešu valodas zināšanas nav plānots mainīt, bet, kādas izmaiņas ieviest, vēl esot apspriežams Iekšlietu ministrijā un ar koalīcijas partneriem. Noprotams, ka runa varētu būt par pirmā septembra termiņa pārskatīšanu: “(TV3: Iepriekšējam sasaukumam šķita, ka tas droši vien ir izdarāms līdz 1. septembrim. Jaunā Saeima tad domā citādāk?) Uzdodiet šo jautājumu iepriekšējam iesaukumam. Kā mēs zinām, tad šajā Saeimā ir trīs ceturtdaļas jaunu deputātu. Tas nozīmē, ka viņiem acīmredzot ir citāds skatījums uz to, kā lietas vajag izpildīt.”
Sagaidāms, ka par izmaiņām panākt vienošanos koalīcijā būs sarežģīti. Termiņa būtiskai pārskatīšanai kategoriski iebilst Nacionālā apvienība.
“Cik ilgā vai īsā termiņā viņiem ir jāpamet Latvija, tas ir varbūt diskutējams. Bet noteikti par tādiem plašiem termiņiem nekādu atpakaļgaitu nedrīkstētu slēgt iekšā. (TV3: Tam 1. septembrim tā arī jāpaliek?) Jā, manuprāt, ir jāpaliek 1. septembrim,” pauž Dombrava.
Kamēr nav vienošanās par jauniem nosacījumiem, latviešu valodas eksāmenus plānots rīkot no aprīļa vidus līdz jūlija beigām Rīgā, Daugavpilī un Liepājā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
