Lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni par modernu lauksaimniecību, šomēnes projektā “Dabas cikls” skolēni devušies mācību ekskursijās uz zemnieku saimniecībām. TV3 Ziņas pievienojās vienai šādai mācību stundai, kur skolēni izzināja piena lopkopības aizkulises, atzīstot – nebija apjautuši tehnoloģiju nozīmi.
Zemnieku saimniecība “Dalderi” Jelgavas pusē nodarbojas ar piena lopkopību. Saimniecībā ir vairāk nekā 200 govju un bez moderno tehnoloģiju palīdzības darbs šeit faktiski apstātos.
Artis Birkerts, lauksaimnieks nu jau trešajā paaudzē, skolēniem izrāda automatizēto govju kūti.
Artis Birkerts
z/s “Dalderi” saimnieks
“Te viss notiek automātiski, skrēpers iet un visu notīra, tāpēc ir tīrība un viss skaisti mums ir. Te arī atbrauc barošanas robots, tūlīt redzēsiet, kā tas strādā.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Neatsverams palīgs ir slaukšanas robots, jo saimniecībā esošās 200 govis dod gandrīz astoņas tonnas piena dienā. Ar rokām tādu apjomu izslaukt būtu neiespējami bez liela darbinieku pulka. Turklāt modernā slaukšanas iekārta dod svarīgu informāciju par katru konkrēto govi.
“Šeit tas prognozē, cik tai būs piens, te rāda, ka iet uz baseinu. Šeit informācija, cik tā vispār ir ražīga dienā. Visa informācija par tesmeni. Te somatiskās šūnas, te piena temperatūra. Robots uzreiz atpazīst, kas par gotiņu ir atnākusi, jo viņai ir tas čips speciālais un tas precīzi zina, kas ar viņu notiek konkrētajā brīdī, atļauj viņai tūlīt slaukties vai nē.”
Skolēni ar neviltotu interesi vēroja, kā rit darbs piena lopkopjiem, tajā skaitā – cik svarīgs ir vetārsta darbs tik lielā saimniecībā. Vislielākais pārsteigums gan bijis tieši modernais slaukšanas robots.
Edvards
Jelgavas 4. vidusskolas 7. klases skolnieks
“Slaukšanas sistēma, es tādu pirmo reizi redzu, jo manos laukos mēs ar rokām slaucam. Tas, ka tas robots mierīgi var saprast, kā govi slaukt, kā uzlikt precīzi to slaukšanas ierīci. Tas man šķita interesanti.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Es nezināju, ka ir tādas mašīnas, kas ar lāzeriem tos pupus noskenē un sūc pienu, un ka tās uzrāda, cik daudz piena uzņem. Man laukos bija govis un tur kā vecajos laikos parasti slauca ar rokām. Te ir daudz jaunākas lietas. Tur tādu nebija, tur parasti viss bija jādara ar lāpstu un rokām,” secina Jelgavas 4. vidusskolas 7. klases skolniece Paula.
Arī skolotāji uzsver, ka šādas mācību stundas ir ļoti vērtīgas, īpaši tādēļ, ka vairumam jauniešu ģimenes vai radi paši nenodarbojas ar lauksaimniecību.
“Daudziem varbūt ir tas stereotips, ka laukos var strādāt bez izglītības, ka laukos viss notiek ar dakšu rokās un ķerru, bet te ir tā iespēja jauniešiem redzēt un mainīt priekšstatus – ka te viss tomēr notiek mehanizēti, ka ir datori, ir ierīces. Tā ir skābbarība, tā ir tāda mitra, garšīga, tur ir viss ar minerālvielām, lai gotiņai viss pietiek piena ražošanai,” saka Jelgavas 4. vidusskolas pedagoģe – karjeras konsultante Zanda Kursīte.
Projektu “Dabas cikls” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, lai skolēniem parādītu norises zemnieku saimniecībās, moderno tehnoloģiju un zināšanu nozīmi lauksaimniecībā.
“To izpratni par lauksaimniecību var iedot, par to stāstot nozares profesionāļiem, izpratni var iedot, atvedot viņus uz šejieni un parādot, – jā, šeit ir robots, kas pats piestumj barību govīm, kā tāds i-robots pa sliedi aiziet. Bērnos tas rada ļoti lielu interesi. Sākumā viņi ir šokēti, jo dzīvnieku audzēšana nāk kopā ar smaciņu, ja pirmajā brīdī viņi izkāpj no autobusa, turot demonstratīvi ciet degunus, tad šobrīd viņi jau staigā apkārt un pačamda to, ko govs ēd, samīļo govis un uzņem “selfijus”,” sacīja “Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” pārstāve Krista Gaigala.
