Saturs turpinās pēc reklāmas

Zemkopības ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās nevērtē vadošo cilvēku reputāciju un korupcijas riskus 

Valsts kanceleja lepojas, ka centralizēti rīkotajos konkursos pēdējā laikā atlasīti vairāk nekā desmit augsta līmeņa tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji.

2021. gada 12. decembrī 19:50

Valsts meža dienestā, kur strādā 600 cilvēku, vadītāju konkursā nemeklēja. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards šai amatā iecēla Ainu Štašāni, juristi, kuru viņš labi pazīst. Stašāne strādāja Valsts vides dienestā (VVD), kas bija padotības iestāde iepriekš Gerharda vadītajai VARAM .

Saturs turpinās pēc reklāmas

Valsts meža dienesta darbība ir specifiska. Dienests atbild par mežu izmantošanu, var dot un nedot ciršanas un medību atļaujas. Gādā par dabas  liegumu ievērošanu un mežu nosargāšanu no uguns nelaimēm.

Stašānei nav izglītības mežzinātnē. Arī prasību pēc piecu gadu pieredzes mežsaimnniecībā, Gerhards izņēma no dienesta ģenerāldirektora amata apraksta.

Jānis Eglītis
Zemkopības ministra biroja vadītājs

Nekā personīga: “Kāpēc līdz ar Stašānes kundzes pārcelšanu tika mainīts ģenerāldirektora amata apraksts Valsts meža dienestā?”

Jānis Eglītis: “Es domāju, ka katrā iestādē un valsts pārvaldes struktūrvienībā ir jāseko līdzi tai situācijai, kas ir konkrētajā brīdī.

Nekā personīga: “Prasība pēc vismaz 5 gadu profesionālās pieredzes mežsaimniecībā un mežrūpniecībā tika izņemta laukā. Kas tā ir par aktualitāti?”

Jānis Eglītis: “Jā, jo šī te prasība stingri ierobežo personu loku, kas var kandidēt uz šo amatu.”

Nekā personīga: “Bet tas jau nebija konkurss. Tā faktiski bija amata apraksta pielāgošana vienam cilvēkam!”

Jānis Eglītis: “Es tam nevarētu piekrist.”

Zemkopības ministra biroja vadītājs stāsta, ka Stašānei ir pieredze valsts pārvaldē un vēlme kaut ko mainīt, tāpēc viņai uzticētas strukturālās reformas dienestā. Šim mērķim Stašāne darbā pieņēma savu kādreizējo priekšnieci Vides dienestā Ingu Koļegovu. Stašāne stāsta, ka tas bijis saskaņots ar ministru. Un problēmu viņa nesaskatīja arī pret Koļegovu ierosinātajā krimināllietā. Intervijas brīdī jau divas tiesu instances bija atzinušas, ka Koļegova melojusi par saviem ienākumiem deklarācijā.

Aina Stašāne
Valsts meža dienesta ģenerāldirektore, 2020.gada 27.septembris 

Ainta Stašāne: “Es viņu izraudzījos, vērtējot viņas kompetenci un līdzšinējos darbu. Inga būtu vislabākais kandidāts.”

Nekā personīga: “Un kā ar krimināllietu? Inga Koļegova notiesāta divās tiesu instancēs!”

Ainta Stašāne: “Spriedums nav stājies spēkā. Ir pārsūdzēts un pārsūdzība pieņemta Kasācijas instancē.”

Nekā personīga: “Tad Jūs gribētu teikt, ka divas tiesu instances varētu būt kļūdījušās, nozieguma nav?”

Ainta Stašāne: “Tieši tā!”

Pirms mēneša Augstākā tiesa atstāja negrozītu spriedumu Koļegovai, ar kuru viņa atzīta par vainīgu. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tikmēr Stašāne vēl uz gadu pagarinājusi līgumu ar vecāko eksperti Koļegovu, piedāvājot viņai dienesta inovāciju un kultūras transformācijas vadītājas vietu.

Jānis Eglītis
Zemkopības ministra biroja vadītājs

Nekā personīga: “Cik tālu ministrs Gerhards uzņemas atbildību, ka Valsts meža dienestā strādā cilvēks ar notiesājošu spriedumu?”

Jānis Eglītis: “Ministrs amatā iecēla Ainu Stašāni, viņa ir VMD ģenerāldirektore, un viņa ir atbildīga par iestādes darbību. Es domāju ar to tā hierarhija apmēram ir skaidra.”

Trauksmi cēla bijusī Valsts meža dienesta darbiniece Baiba Rotberga. Viņa vērsās prokuratūrā un KNAB, uzskatot, ka dienesta vadītājas izvēle bijusi politiska, turklāt ar augstu korupcijas risku. Viņa norādīja, ka gada laikā dienests ticis vājināts, un ir saskatāma valsts mantas izšķērdēšana. Dienestā atcelts regulārais profesionālo zināšanu tests virsmežniecību darbiniekiem. Bet par vairākiem tūkstošiem iegādāts abonements aplikācijai “PEER”. Aplikācija domāta kolektīva saliedēšanai, dāvinot viens otram virtuālas konfektes un izsakot pateicības vārdus.

KNAB vēstulē Rotbergai atbildēja, ka birojs nevērtē personālpolitikas jautājumus un, ka Stašāne pieņemot darbā Koļegovu, nav nonākusi interešu konfliktā.

Lai arī likumi nav pārkāpti, to pašu nevar teikt par politisko kultūru, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Tieši politiķi nosaka dienaskārtību, kāda veidā tiek atlasīti un iecelti cilvēki amatos.

Andris Grafs
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs

“Tā nav tikai vienas valsts iestādes reputācija. Bieži cilvēki vērtē konkrētu iestādi, bet tas grauj visas valsts pārvaldes tēlu, jo rada priekšstatu, ka tikai tādā veidā lietas notiek, kas nebūt tā nav. Tā būtu zemkopības ministrija, kurai būtu jāskatās, kā visās (padotības) iestādēs notiek šī te personāla atlase, principi, un kādu mēs to ētikas latiņu nodefinējam. Otrs, ja mēs skatāmies valstī kopumā, tā ir Valsts kanceleja, kas atbild par civildienestu, kas ir nospraudusi mērķi – maza un efektīva pārvalde. Tas pats ir arī ar jaunajiem ”Latvijas valsts mežu” padomes locekļiem. Kur ir būtiski reputācijas riski, bet viņi nonāk amatos. Un tad ir jautājums, kas ir šis tonis no augšas? Tas būtībā neeksistē.”

Vadītājas iecelšana Valsts meža dienestā nav pirmais gadījums, kad valsts ierēdņu karjeras pavērsieni sakrīt ar Kaspara Gerharda darba gaitām. Pirms dažām nedēļām vienā no pelnošākajiem valsts uzņēmumiem ”Latvijas valsts meži” padomē nomainījās cilvēki un puse no tiem ir Gerharda bijušie padotie.

Lai arī tika rīkots konkurss un starp prasībām bija arī nevainojama reputācija, vērīgajai komisijai tas paslīdēja garām. Padomē tika iecelts Aivars Tauriņš, kuru par naudas izšķērdēšanu atbrīvoja no ”Rīgas mežiem” un par kura laikā slēgtiem neizdevīgiem nomas līgumiem izmeklēšanu sākusi Valsts policija. Konkursa komisijā, kas vērtēja kandidātus, tai skaitā Tauriņa piemērotību amatam, bija arī Gerharda Valsts meža dienesta vadītājas amatā ieceltā Stašāne.

Andris Grafs
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs

“Ja mēs paskatāmies atpakaļ, ar ko beigušies tie gadījumi, kad politiskos amatos nonāk politiskie domubiedri, vai cilvēki, kuri konkursa kārtībā tur nekad nenonāktu, tad tā ir”Rīgas satiksme”. Tur jau no 2018.gada ir redzami korupcijas skandāli, kuriem ir liela ietekme un par kuriem mēs visi maksājam un maksāsim gan par dažādām tiesvedībām, gan VID uzrēķinu arestēti uzņēmuma vadītāji un tamlīdzīgi.”

Lai iekļūtu attīstīto valstu saimē OECD, Latvija apņēmās stiprināt valsts uzņēmumu pārraudzību. Padomēm būtu jāuzrauga valdes darbs un sabiedrības interešu ievērošana.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Andris Grafs
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs

“Un, ja šādus gadījums nenocērt saknē, tad tie riski visatļautībai (pāriet uz) citām ministrijām, redz kā, ja viņi to var darīt, tad arī es to varu darīt.Tas nav tikai viens, tie ir jau vairāki gadījumi. Es ļoti ceru, ka tā nav sistēma. Jo mēs to neesam pelnījuši, ka šādā veidā cilvēki tiek iekārtoti amatos.”

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas