Ukrainas kara bēgļus Latvija varēja dāsnāk atbalstīt; no naudas šim gadam iztērēta vien puse

No naudas, ko kara bēgļu uzņemšanai rezervēja pavasarī, līdz šim izmantota mazāk nekā puse. Tomēr ukraiņiem pieejamā palīdzība sarukusi – valsts vairs neapmaksā uzturēšanos hosteļos, pat ne tiem, kas nevar strādāt. Savukārt vienoto bēgļu apkalpošanas centru Rīgā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kavējas apmaksāt, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Pēteris Grūbe
Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs

“Klientu centrs, kur meitenes pārbauda visus dokumentus, noskaidro, kādas vajadzības. Šeit ir arī plakāts, kur pa stāviem redz visu, kādas lietas, kur ir. Attiecīgi meitenes izdod numuriņu un novirza tālāk. Diemžēl ēkas konstrukcija ir tāda, ka mēs uzreiz no šīm telpām neieejam trepēs un neejam augšā, mums ir jāiziet ārā un pa otrām durvīm.”

Uz Rīgas Ukrainas bēgļu centru dodas gan tikko valsts robežu šķērsojuši ukraiņi, gan lietas kārto tie, kas te jau uzturas mēnešiem. Dienā te ienāk līdz pat tūkstotim cilvēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tiem, kas tikko ieradušies, ierāda sākotnējās naktsmītnes Rīgā vai citās pašvaldībās. Tālāk no kara atbēgušajiem jādodas pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem pēc vīzām. Tālākos stāvos ir arī Nodarbinātības valsts dienesta, Rīgas sociālā dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Izglītības pārvaldes un citu iestāžu pārstāvji, te strādā arī psihologi.

  • “Nekā personīga”: Vai jūs šeit pirmo reizi?
  • Irina Mullere, Ukrainas iedzīvotāja: Jā, es biju Kaļķu ielā, šeit pirmo reizi.
  • “Nekā personīga”: Kad jūs uz Latviju atbraucāt?
  • Irina Mullere, Ukrainas iedzīvotāja: 25. martā. Mēnesi pagaidījām, lai viss nokārtojas, bet diemžēl nekas nenokārtojas. Vakar uz mūsu pilsētu palaida astoņas raķetes. Es esmu no Krivijrihas, Dņipropetrovskas apgabalā. Sasita dambi, izplūda dzeramais ūdens, puse pilsētas applūdusi tagad. Gaidām, ceram, ka tas viss drīz beigsies. Strādājam Latvijā.
  • “Nekā personīga”: Kur jūs strādājat?
  • Irina Mullere, Ukrainas iedzīvotāja: Es esmu sociālais darbinieks. Ne valsts, bet privātā uzņēmumā, palīdzu latviešiem, vectētiņiem un vecmāmiņām. Ļoti pateicīga, ka man iedeva šo darbu, cilvēki ļoti labi izturas, latvieši ļoti palīdz, un es esmu ļoti pateicīga Latvijai, ka viņi izrāda tādu atbalstu.

Irina Latvijā ieradusies ar trīs meitām. Arī vecākā meita atradusi darbu, divas jaunākās vēl mācās. Ukrainā viņa strādāja Krivijrihas lidostas drošības nodaļā. Apmeklēt Latviju vienmēr bijis viņas sapnis, jo te Džūkstē apbedīts viņas Otrajā pasaules karā kritušais vectēvs. Viņa atzīst, ka sapnis beidzot piepildīts, tikai žēl, ka tādos apstākļos.

Bēgļu centrs adresi mainījis jau trīs reizes. Pirmās nedēļas tas atradās Kongresu namā, pēc tam to pārcēla uz bijušajām Rīgas tehniskās universitātes telpām Kaļķu ielā.

Mārtiņš Staķis
Rīgas domes priekšsēdētājs (“Progresīvie/Par”)

“Ja Lietuvas, Polijas, Čehijas iekšlietu ministrijas jau bija izveidojušas savus bēgļu centrus, tad Latvijā tāda vēl nebija. Redzot šo problēmu, Rīgas dome vērsās pie Iekšlietu ministrijas ar iniciatīvu – veidojam kopā.”

Centrā izvietoja septiņu valsts iestāžu pārstāvniecības, nerakstītā vienošanās nepārprotami bija, ka to finansēs no valsts budžeta. Aprīlī to nostiprināja arī likumā, kur paredzēja ka visi pakalpojumi kara bēgļiem pieejami šādā vienotā centrā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārtiņš Staķis
Rīgas domes priekšsēdētājs (“Progresīvie/Par”)

“Tad, kad jūnijā mēs devāmies ar rēķinu pie Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas doma bija tāda – visticamāk, tas tomēr nav mums, jo visas naudas attiecībā uz izmitināšanu, attiecībā uz sociālajiem centriem iet caur VARAM. Savukārt VARAM teica, ka viņi neatrod normatīvajos dokumentos pamatojumu, kāpēc tas būtu jādara VARAM.”

Strīdā iejaucās premjers, uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai naudu izmaksāt. VARAM gan bija iebildumi par atsevišķām sadaļām tāmē. Pirmajās kara nedēļās dome bija apmaksājusi no Krievijas izbraukušo ukraiņu diplomātu uzturēšanos viesnīcā, ko pārņēma Ārlietu ministrija. Tagad dome ministrijai prasa naudu arī par vasaras mēnešiem, bet atkal saņēmusi atteikumu.

Ilze Oša
VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos

“Mēs lūgsim iesaistītās institūcijas mums sniegt viedokli, vai mēs varētu arī turpmāk virzīt jautājumu par vēl kādas izmaksu pozīcijas atlīdzināšanu Rīgas pašvaldībai.”

Ministrija norāda, ka neiebilst, ka izdevumi Rīgas pašvaldībai jākompensē, bet neuzskata, ka tas ir VARAM uzdevums. Staķis to tulko kā politiskās vadības neieinteresētību.

“Ierēdniecība – jā, viņi ļoti šauri skatās, ko nosaka likums, un rīkojas atbilstoši likumam. Bet ministrs jau nav ierēdnis, ministrs ir politiska figūra, kurš redz problēmu un šo problēmu risina,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs (“Progresīvie/Par”) Mārtiņš Staķis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

29. aprīlī valdība apstiprināja rīcības plānu Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanai. Kopējā summa, ko no budžeta iezīmēja šim mērķim, bija 116 miljoni eiro. Jau vasaras vidū izskanēja neizpratne, kur šī nauda palikusi, ja jau pat bēgļu centram Rīgā naudas nepietiek.

No 116 miljoniem eiro 53 miljonus iedalīja VARAM, lai tā segtu izmitināšanas, ēdināšanas un izglītības izdevumus. Līdz šim tā izmantojusi 40 miljonus, līdz gada beigām, visticamāk, iztērēs arī atlikušos 13. Šie ir lielākie tēriņi, kas bijuši plānā. Pēc Finanšu ministrijas datiem, vēl izmantoti nepilni deviņi miljoni. Kopumā tā nav pat puse no sākotnēji plānotās naudas.

Dmitrijs Trofimovs
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs

“Šis indikatīvais finansējums bija iezīmēts gadījumā, ja šīs vajadzības ir tādā apmērā, kuras var atļauties segt iezīmētajos 116 miljonos. Šobrīd šis fakts ir stipri mazāks, tas nozīmē, ka visa plānotā palīdzība un atbalsts tika sniegts tajā apjomā.”

  • “Nekā personīga”: Tajā pašā laikā bēgļu ir vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. Tad kur tā nesakritība rodas?
  • Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs: Tas ir dinamisks process, izdevumi rodas no tā, vai cilvēkiem reāli ir vajadzīgs šis primārās  izmitināšanas apjoms.
  • “Nekā personīga”: Ja paliek nauda pāri, kāpēc atbalsts nevarēja būt lielāks, ilgāks, kā citādi labāks?
  • Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs:  Šis ir labs jautājums, es domāju, ka tajā brīdī tiek lemts par atbalstu uz priekšu, tas lēmums vienmēr tiek pieņemts ar piesardzību. Bet tad, kad mēs redzam to situāciju, kāda tā ir tagad, kad indikatīvais finansējums atšķiras no faktiskā, šis ir pamats runāt, ka atbalstam, mūsuprāt, ir jāturpinās vismaz esošajā līmenī.

Koordinējošā loma Ukrainas bēgļu uzņemšanā ir Iekšlietu ministrijai, bet risinājumi izmitināšanas problēmām  nāk no Ekonomikas ministrijas. Līdz jūlijam valsts finansēja bēgļu uzturēšanos hosteļos, maksājot 15 eiro par diennakti, pēc tam piedāvāja 300 eiro mēnesī Latvijas iedzīvotājiem, kas izmitina ukraiņus savos mājokļos.

Visi Aleksandras tuvinieki palikuši Ukrainā, bet viņa pēc pirmajiem raķešu dārdieniem paņēma piecgadīgo meitu un devās prom. Četrus mēnešus palīdzēja Ukrainas bēgļu centrā kā brīvprātīgā, līdz viņai te piedāvāja apmaksātu darbu. Viņa stāsta, ka dzīvokļus atrast var, tas tikai prasa ļoti daudz zvanu un ilgu meklēšanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Tā kā bērns iet uz dārziņu un ne visas darba vietas ļauj gan vest bērnu uz, gan savākt, paspēt visu, tāpēc ļoti ilgi meklēju darbu. Tiem, kas vēlas, problēmas principā nav, mājokļu pietiek. Protams, ir cenas jautājums, ir jāstrādā, lai īrētu dzīvokli. Sākumā, kā visiem, man deva sociālo dzīves vietu, es dzīvoju viesnīcām,” saka Ukrainas iedzīvotāja Aleksandra.

Redzot, ka tēriņi mazāki par plānotajiem, pavasarī radās ideja, naudu novirzīt pašvaldības īpašumu remontam. Maijā jau stāstījām, ka pašvaldības iesniedza savus plānus par kopumā 34 miljoniem eiro. Pēc šī sižeta Ministru kabinets izveidoja komisiju pašvaldību priekšlikumu vērtēšanai. Tā noteica griestus investīcijām uzlabojumos – 300 eiro uz katru izmitināmo, izslēdza projektus, kas būtu gatavi pēc gada vai ilgāk. Projekti izmaksās ap pusotru miljonu, un pielāgotajās dzīvesvietās varēs uzturēties ap 1400 cilvēku. Bēgļu plānā neizmantoti vēl ir vairāk nekā 66 miljoni eiro.

Atsevišķās vietās, tostarp Rīgā, par hosteļiem vēl kādu laiku turpināja maksāt pašvaldības. Tagad vietvaras lūdz šo atbalstu turpināt vismaz invalīdiem, māmiņām ar maziem bērniem un citām cilvēku grupām, kas nevar strādāt.

Ceturtdien darba grupa vienojusies, ka no oktobra valsts apmaksās uzturēšanos hosteļos mazaizsargātajām grupām. Lēmums vēl jāapstiprina valdībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm