Saskaņietis Tolstojs dibinājis jaunu biedrību “9.may.eu”. Noliedz saistību ar Ušakovu

2020. gada 10. maijā 20:21

Šis gads pie Uzvaras pieminekļa Rīgā atnācis citāds. Nebūs “Saskaņas” rīkotā ballītes un Ušakova uzrunas. Vara Rīgā ir mainījusies. Un savas korekcijas, tāpat kā Maskavā, ieviesis vīruss. Bet plāni jo īpaši Krievijā bija grandiozi.

Rīga nav vienīgā vieta, kur pandēmija un ierobežojumi izcūkoja tik ilgi plānoto īpašo 9.maiju.

Ļevs Ļešenko kopā ar armijas kori šogad savu kroņa numuru “Uzvaras diena” dziedāt nevarēja. Solītās neredzēti grandiozās 75-tās gadadienas svinības tika atceltas. 9. maija vakarā PSRS tautas aktieris Vasīlijs Lanovojs aicina visus iziet uz balkoniem ar veterānu foto. Arī “Nemirstīgo pulks” pārcelts uz interneta platformām. Glāzi šņabja uz sava balkona solījis izdzert arī Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Vienīgā sastāvdaļa, kas palika nemainīga ir salūts un gaisa spēku parāde. Krievijas armijas lidaparātus varēja vērot 30 pilsētās.

Baltkrievijā viss palika bez izmaiņām – vienīgi Aleksandrs Lukašenko mudināja uz armijas parādi nevest veterānus, kuru skaits jau tā sarūkot. Savukārt pieteikušos delegāciju no Maskavas solīja uzņemt atplestām rokām. Pasaules veselības organizācija izplatīja paziņojumu, kurā izteica nopietnas bažas, ka svinības Minskas ielās vīrusa laikā var radīt smagas sekas.

Krievijā 75 gades svinību ievads sākās jau pirms gada – ar lielgabalu dārdiem un uguņošanu Sarkanajā laukumā atzīmēja padomju karaspēka ienākšanu Austrumeiropas galvaspilsētās. Salūtu izšāva arī 13.oktobrī, kad hitlerieši esot padzīti no Rīgas. Vēsturnieki gan to sauc par padomju propagandas meliem – tolaik vācieši no Rīgas centra bija aizmukuši. Tieši tādēļ arī nav foto, kas liecinātu par sīvām ielu cīņām galvaspilsētā. Vairāku valstu ārlietu ministrijas to galvaspilsētu okupācijas svinīgu atzīmēšanu Maskavā sauca mazākais par nepatīkamu žestu. Un priekšvēstnesi Krievijas centieniem turpināt pārrakstīt vēstures faktus, lai sabiedrībā nostiprinātu tai neapstrīdamas kara uzvarētājas lomu un statusu. Un, ja kādi vēstures fakti tam traucē, tos iespējams pielabot pēc vajadzības.

Gatavojoties 9.maijam Krievijā jau pirms gada ziņu aģentūras “Rossija Sevodnja” paspārnē tika izveidots pat jauns TV kanāls “POBEDA”, jeb “uzvara”.

9.maija atzīmēšana ar armijas parādi un Vissavienības svētkiem sākās Brežņeva laikos no 1965.gada. Kā savā darbā par svētku dienām un rituāliem Krievijā raksta Latvijas universitātes pētnieki – šī diena “pakāpeniski pārtapa par padomju iekārtas vienīgo leģitimācijas argumentu. Tika uzsvērts, ka tieši Uzvaras dēļ bija vērts dibināt padomju valsti un “celt” sociālismu. Uzvara kā simbols arī tika izmantota, lai attaisnotu, piemēram, milzīgās armijas uzturēšanu, valsts ekonomikas militarizēšanu, kodolbruņošanās sacensību.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jaunus apmērus un mērogus 9.maijs ieguvis Putina režīma laikā. Uzvaras diena tiek izmantota arī tautiešu mobilizācijai citās valstīs. Vienkārša matemātika liecina – ja kara beigas ar ieročiem rokās piedzīvoja tobrīd padsmitnieki, tad viņiem šobrīd ir vismaz 90-it. Veterāni pamazām nomirst un svinību grandiozums draudēja izplēnēt. Tāpēc ideologi izdomāja akciju “Nemirstīgo pulks”.

Pirms pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā “Pirmā Baltijas kanāla” raidījumos intensīvi informēja par Nila Ušakova svaigi veidotās biedrības “9.maijs.lv” aktivitātēm. Agrākais šī kanāla žurnālists  Ušakovs pateicoties šādai Saskaņas reklamēšanai, kļuva par Rīgas mēru. Pēdējo reizi esot amatā pirms gada Uzvaras laukumā sanākušos Ušakovs uzrunāja tikai krieviski.

Dažādas prokremliskas domubiedru grupas pat sagājušas ragos, iekšējos konfliktos cenšoties Maskavai pierādīt, kurš ir galvenais veterānu atmiņas uzturētājs Latvijā. Tā strīdi pirms četriem gadiem radās starp Nemirstīgā pulka gājiena rīkotājiem.

Politika un kašķi Rīgas domē iedzinuši ķīli agrāko sabiedroto starpā. Ušakova dibināto biedrību “9.maijs.lv” vada Vadims Baraņņiks. Viņu no Saskaņas rindām izmeta. Janvārī kādā Lubānas ielas dzīvoklī piereģistrēta jauna biedrība ar ļoti līdzīgu nosaukumu “9may.eu”.

Valdē cits Saskaņietis Maksims Tolstojs. Viņš “Melu teorijai” vēl esot amatā Rīgas domē nespēja paskaidrot, kāpēc šī biedrība dibināta, kur tā ņems naudu un vai tai varētu būt sakars ar nu Eiropas līmenī strādājošo Ušakovu. Kā savā pēdējā pārskatā raksta Satversmes aizsardzības birojs – īpaši rūpīgi jāvērtē tas, kādas publiskās aktivitātes notiek par un ap Otrā pasaules kara padomju gados izveidotām piemiņas vietām. Krievijas pretreakcija par plāniem, tās, piemēram, nojaukt, esot ļoti agresīva.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

To var redzēt Čehijā, kuru vada Kremlim draudzīgais Prezidents Milošs Zemans. Prāgā pašvaldība nolēma noņemt PSRS maršalam Ivanam Koņevam veltītu statuju. Krievija uz to reaģēja ļoti asi. Putins izdeva likumu, kas paredz kriminālatbildību par Otrā pasaules kara memoriālu nojaukšanu vai bojāšanu. Un tas attiecas arī uz citu valstu amatpersonām. Konfliktam eskalējoties, Prāgas mērs paziņoja, ka viņam ir bažas par savu dzīvību. Mēra drošību pastiprināti nu uzrauga policija un miesassargi. Parādījās neoficiālas ziņas, ka Čehijā ieradušies kādi Krievijas specdienestu cilvēki ar mērķi viņu noindēt. Oficiāla apstiprinājuma šīm ziņām gan joprojām nav.

Portālā Manabalss.lv ir savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai Saeimai ierosinātu spriest par 9. maija simbola Rīgā Uzvaras pieminekļa demontāžu. Priekšlikums ir nodots apspriešanai divās Saeimas komisijās. Pagaidām partijas vārdos sola nesekot Čehijas piemēram un ieklausās drošības iestāžu ieteikumos – neradīt iemeslu Krievijas pretreakcijai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm