Par vārda brīvību turpmāk lems Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kura Krievijas un Baltkrievijas medijos nomelno Latviju

2022. gada 27. novembrī 21:00

Pirms mēneša zvērestu nodeva jaunās Saeimas deputāti, bet darbu pie likumiem parlaments sācis tikai šonedēļ līdz ar komisiju izveidi. 13. Saeima vairākus no likumprojektiem izlemšanai atstāja šī sasaukuma deputātiem. Taču to pieņemšanai balsis diez vai pietiks arī pašreizējā Saeimā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lielā mērā atbild par mediju jautājumiem. Taču tajā strādās arī deputāti, kuriem nemaz nav izpratnes par vārda brīvību.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai jāizstrādā un jāpieņem  likumprojekti, kas veicina dzimumu līdztiesību, apkaro cilvēktirdzniecību, novērš vardarbību izglītības iestādēs. Šī komisija būtībā ir Saeimas morālais kompass. Tā skata arī jautājumus, kas skar reliģisko organizāciju un mediju darbu.

Tieši šai komisijai, Krievijai iebrūkot Ukrainā, bija jārīkojas informatīvās telpas aizsardzībā. Pēc vairāku iestāžu un Valsts drošības dienesta ieteikuma Saeima lēma uz pieciem gadiem aizliegt Latvijā retranslēt Krievijas televīzijas kanālus.

Kopā ar Nacionālās drošības komisiju tā bija  atbildīga arī par steidzamu Latvijas Pareizticīgās baznīcas saišu pārraušanu ar Maskavu. Kā zināms Krievijas pareizticīgā baznīca aktīvi atbalsta Vladimira Putina režīmu un karu Ukrainā.

Šonedēļ ievēlētās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sastāvs liek domāt, ka sapratne par cilvēktiesībām un vārda brīvību 14. Saeimā var būt krietni atšķirīga.

“Stabilitātei!” kā savu pārstāvi darbam komisijā izvirzījusi Gloriju Grevcovu. Stabilitātei! kara pirmajās nedēļās aicināja ieturēt neitralitāti un iebilda pret sankcijām. Grevcova  ir Krievijā populāra tiktokere. Viņas  Latviju nomelnojošos video  rāda arī “Rossija 24” un citi Latvijā aizliegtie televīzijas kanāli. Sižetos Grevcova metas okupācijas pieminekļu sardzē, kritizē to nojaukšanu, viņas viedoklis labi noder  propagandista Vladimira Solovjova raidījumam.

Grevcova uzskata, ka aizliegumu retranslēt Krievijas kanālus nevajagot attiecināt uz izklaides programmām, un regulējums jāpārskata.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Glorija Grevcova
Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte (Stabilitātei!)

Glorija Grevcova: “Ir atjaunojami nevis ziņu kanāli, bet tieši izklaides. Jo tieši izklaides jomā ir daudz interesantu raidījumu un seriālu, kas nekādā gadījumā nav saistīti ar politiku. Tiešām ar labu tulkojumu, interesanti. Kas lielai daļai mūsu cilvēku, kuri, ņemot vērā kāda ir bijusi politiskā situācija, viņi ir pieraduši pie tā. Bet politiskos nevajag atjaunot.”

Nekā personīga: “Bet jūs jau pati nekautrējāties no tā, ka jūsu viedoklis izskanēja, piemēram,  Solovjova raidījumā.”

Glorija Grevcova: “Viņi vienkārši izmantoja populāru manu profilu un paņēma pie sevis un dabūja ļoti daudz skatījumu.”

Pēc 24.februāra Latvijā pārtrauca arī Putina karu atbalstošā Aleksandra Lukašenko kontrolēto Baltkrievijas televīzijas kanālu rādīšanu.

Taču nule ievēlētā deputāte Grevcova turpina sniegt intervijas Baltkrievijas medijiem, lai stāstītu, kāds uzplaukums ekonomiski Latvijai bija Padomju Savienībā, cik slikta dzīve ir tagad un ka ar kaimiņiem – Krieviju, Baltkrieviju – jādraudzējas.

Glorija Grevcova
Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte (Stabilitātei!)

“Tas, kas notiek, ir vienkārši šausmas! To var pielīdzināt genocīdam. Cilvēki tādus rēķinus saņem, tādus rēķinus man “TikTok” sūta. Tie nevis par procentiem pieauguši, bet par vairākām reizēm. Es niknumā vāros, ko ar mūsu valsti izdarījuši!”

Glorija Grevcova

Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte (Stabilitātei!)

Nekā personīga: “Pašu Lukašenko režīmu jūs atbalstāt?”

Glorija Grevcova: “Es nekādā gadījumā neatbalstu nekādu režīmus.”

Nekā personīga: “Tad kāpēc jūs viņa režīma kontrolētajiem medijiem sniedzat intervijas?”

Glorija Grevcova: “Bet tur jau nebija rakstīts, ka tas ir viņa kontrolēts medijs. Tur nebija par to nekas rakstīts. Viņš bija cilvēks no “Facebook”. Viņš arī nepasniedza, ka viņš ir kaut kāda režīma pārstāvis.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komisijā darbosies arī Augusts Brigmanis un Jānis Vucāns no ZZS. Abi pārstāv politisko spēku, kura premjera kandidāts Aivars Lembergs iekļauts ASV sankciju sarakstā. Un kurš pazīstams ar kritiskiem izteikumiem pret NATO un pirmajās Krievijas sākto postījumu nedēļās  ieteica Ukrainai sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par kara pārtraukšanu.

Informatīvās telpas drošība, sevišķi Latvijas pierobežā, ZZS deputātus satraucot, bet ko darīt – ne Brigmanim, ne Vucānam padoma nav.

Augusts Brigmanis
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts (ZZS)

“Nu, mēs to redzam pēc visām šīm situācijām, kas notika, kad šos pieminekļus jauca nost. Kur attieksme tajā pašā Daugavpilī, Rēzeknē un Ludzā, it sevišķi nāk tie signāli, tas tik liecina, ka kaut kas ar šo cilvēku informāciju īsti kārtībā nav. Lai pateiktu recepti, ko ar to darīt, tad man būtu nepieciešama plašāka informācija, kā attīstījusies ir informatīvā telpa tieši šajā reģionā.”

Jānis Vucāns
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts (ZZS)

“Lai tā daudzpusīgā informācija nonāktu pie jebkura, tā ir ļoti svarīga lieta, un, ja jājautā, kā to panākt, tad gan sabiedriskajiem medijiem, gan jebkuram, kurš darbojas mediju jomā, tad jebkuram žurnālistam būtu jābūt ar noteiktu atbildības sajūtu pret situāciju, kādā mēs esam.”

Komisijā darbosies arī Linda Liepiņa. Viņa pārstāv partiju “Latvija pirmajā vietā”. Aināra Šlesera vadītā partija savu kapitālu uzaudzēja cīnoties pret obligāto vakcināciju un asi kritizēja sabiedriskos medijus, ka tie nepietiekami dod vārdu opozīcijai un vakcinācijas jautājumā pārstāvot tikai valdības viedokli.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ainārs Šlesers
Saeimas deputāts (Latvija pirmajā vietā)

“Kas attiecas uz medijiem. Viņi darbojas kā angažēti, nopirkti kabatas sunīši.”

Liepiņai tāpat kā citiem šīs Saeimas komisijas pārstāvjiem būs jābalso par abu sabiedrisko mediju apvienošanu. Koncepcija paredz, ka apvienošanai  jānotiek 2024. gadā un vairāku gadu laikā finansējums jāpalielina līdz 0,16 procentiem no IKP. Tas ik gadu prasītu vidēji 3 miljonu palielinājumu klāt pie abu mediju pašreizējā budžeta.

Linda Liepiņa
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte (Latvijas Pirmajā vietā)

“Mums būtu jādara viss iespējamais, lai medijus atbrīvotu no jebkādas politiķu ietekmes. Mēs jau, protams, varam skaļi deklarēt, ka mediji ir neatkarīgi. Diemžēl tā nav. Diemžēl prakse rāda kaut ko pilnīgi citu. NEPLP tomēr ir atkarīga no politiskajām partijām. Arī fondi, kas piešķir naudu.”

Sabiedrisko mediju darbs nav apmierinājis deputātu Aleksandru Kiršteinu. Nacionālā apvienība viņu deleģējusi darbam Cilvēktiesību komisijā, neskatoties uz to, ka viņš  sabiedriskā medija žurnālisti sociālajos tīklos atļāvies nosaukt par politisko prostitūtu. Ja otra apvienības pārstāve komisijā Ināra Mūrniece aizies strādāt valdībā, iespējams, partijas viedokli šeit pārstāvēs vienīgi Kiršteins.

Raivis Dzintars
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

Nekā personīga: “Ja par frakcijas politiku, Jums nešķita aizskaroši Kiršteina izteikumi par sabiedriskās TV žurnālistes nosaukšanu par “politisko prostitūti”?”

Raivis Dzintars: “Man tie šķita aizskaroši. Un esmu personīgi atvainojies žurnālistei. Un norādīju, ka tas nekādā gadījumā nav uzskatāms par kopējo frakcijas viedokli. Mēs diemžēl vai par laimi, kā uz to skatās, nevaram uzņemties atbildību un cenzēt katra mūsu katra partijas biedra un diemžēl arī deputāta izteikumus. Runājot par politiku, es runāju par mūsu pieņemtiem lēmumiem, balsojumiem. Diemžēl ar izteiksmes līdzekļiem, ir kaut kāda vārda brīvība un reizēm arī man kā frakcijas vadītājam tas var nepatikt.”

Nekā personīga: “Bet bija pareizi tieši Kiršteinu izvēlēties kā NA pārstāvi tieši šai komisijā, kas lielā mērā strādā ar mediju  politiku?”

Raivis Dzintars: “Tas nav tikai jautājums par Kiršteinu un cilvēktiesību komisiju. Mums bija jāsaliek pilns pārklājums pa visām komisijām. Mums ir svarīgi, lai mēs visās komisijās esam klātesoši. Lai mums ir pārsvars komisijās, kur visbiežāk notiek fiskālietilpīgie balsojumi, kur pozīcijai ar 54 balsīm var nebūt vienkārši nodrošināt pārsvaru. Tā kā šie visi apsvērumi bija jāņem vērā. ”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komisijas vadība uzticēta Didzim Šmitam no “Apvienotā saraksta”. Viņš savā politiskajā karjerā bijis elastīgs. Un pabijis vairākās partijās. 2009. gadā Šmits bija pārtikas rūpniekus pārstāvošo organizāciju vadībā, izveidoja biedrību “Tautas laiks” un plānoja dibināt jaunu sociāli – liberālu partiju. Pasākumam jau bija aizrunāta  Nacionālā teātra zāle. Partijas atbalstītāju vidū –  eksprezidents Guntis Ulmanis un kādreiz ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistītie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš. Tomēr partija netapa, gadu vēlāk Ulmanis izveidoja politisko apvienību ar Aināru Šleseru un Andri Šķēli “Par labu Latviju”, kurai Šmits nepievienojās.

Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Šmits iestājās Artusa Kaimiņa dibinātajā partijā “KPV.LV” un tika ievēlēts parlamentā. Taču partijai izjūkot, Šmits pārgāja uz  tobrīd vēl ZZS sastāvā ietilpstošo Latvijas Zaļo partiju.

Priekšvēlēšanu debašu karstumā izskanējusi informācija par Zaļās partijas līdera Edgara Tavara došanos pie Lemberga uz Ventspili kopā ar Didzi Šmitu. Tobrīd ZZS kodolu veidojošie spēki vēl nebija paziņojuši par atsevišķu startu vēlēšanās.

Armands Krauze
ZZS valdes līdzpriekšsēdētājs 23. maijs, 2022. gads

“Es tikai ar krietnu laika nobīdi uzzināju, ka Edgars Tavars un Didzis Šmits ir devies uz Ventspili pie Aivara Lemberga. Par ko viņi runāja, man neviens to neteica. Šis ir klasisks piemērs. Kaut kur aizbrauca, Tavars un Šmits uz Ventspili, ko viņi tur gribēja – neviens man neatskaitījās. Jo tur brauca Zaļā partija.”

Gan Tavars, gan Šmits šo neformālo tikšanos ar Lembergu, kas notika šā gada pavasarī Ventspilī, “Nekā personīga” apstiprināja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tā kā tā saruna bijusi neformāla, tās saturs paliks neizpausts. Taču Zaļā partija uzskatījusi par pareizu pirms lēmuma par izstāšanos no ZZS informēt arī “Latvijai un Ventspilij” līderi.

Viens no 13. Saeimas nepadarītajiem darbiem ir Civilās savienības likumprojekts. Tam bija jāsakārto valsts aizsardzība viendzimuma pāriem, tai skaitā mantojuma jautājumā, ko uzdeva Satversmes tiesa. Taču 49 deputāti, arī koalīcijas partija Nacionālā apvienība šā gada jūnijā par tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu nebalsoja, tā bloķējot Saeimas darbu. Regulējuma pieņemšanu neatbalstīja arī Didzis Šmits.

Didzis Šmits
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs (AS)

“Es balsoju pret. Jo uzskatīju, ka likums nav kvalitatīvs, man ļoti nepatika, kā tas tiek darīts. Tai skaitā komisijā, kur, manuprāt, bija pamanāma deputātu ietekmēšana. Tai skaitā deputāta Geidāna balsojumi. Šādi jautājumi šai Saeimā ir nopietni jādiskutē. Un jāskatās, vai tas ir kāds likums, vai tie ir atsevišķi grozījumi citos likumos.”

14. Saeimai jālemj, vai turpināt šā likumprojekta izskatīšanu vai to noraidīt. Atbildīgā par jau izstrādātā regulējuma tālāko virzību ir Juridiskā komisija. Taču Saeimas vairākumam Civilās savienības likumprojektu noraidot, jautājums par citādu viendzimuma pāru attiecību regulējumu varētu nonākt Šmita vadītās komisijas kompetencē.

Didzis Šmits
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs (AS)

“Tas mums kopīgi ir jālemj. Es tur tagad neskriešu ratiem pa priekšu. Tas nav atkarīgs tikai no komisijas. No Saeimas vairākuma vēlmes un spējām to realizēt. Es personīgi esmu diezgan liberāls, bet ne es viens to lemju un virzu.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdztekus “Jaunajai Vienotībai”, Civilās savienības likumprojektu iepriekš atbalstījuši vēl tikai “Progresīvie”. Abiem spēkiem Cilvēktiesību komisijā ir 4 no 11 deputātu balsīm.

Trīs no Cilvēktiesību komisijā ievēlētajiem koalīcijas deputātiem varētu strādāt valdībā. Par to, kuri nāks strādāt viņu vietā, vēl nav pilnībā izlemts, bet, visticamāk, komisijas priekšsēdētāja biedre būs Ingrīda Circene no “Jaunās Vienotības”, kura ir strādājusi šajā komisijā arī agrāk un ir to savulaik vadījusi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm