Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Par vairāku Rēzeknes uzņēmumu īpašnieku kļūst prokremlisks ukraiņu miljonārs
Pirms trim gadiem Saeima ignorēja vienu no “Moneyval” ieteikumiem Latvijas finanšu sistēmas attīrīšanai. Pagājušajā gadā, izmantojot šo caurumu, par trīs uzņēmumu īpašnieku kļuvis Ukrainā meklēšanā izsludināts oligarhs, kas savulaik bijis prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieks, vēsta “Nekā personīga”.
2019. gads. Latvijā pilnā sparā rit finanšu kapitālais remonts. Vēl nav pārliecības, vai izdosies izvairīties no nokļūšanas finanšu izolācijā. Saeimā nonāk likumprojekts par Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzību. Tā ir maza finanšu tirgus niša un neizraisa īpašu deputātu vērību. Šādi fondi iegulda naudu uzņēmumu kapitālā un nekustamajā īpašumā. Tās ir riskantas investīcijas, ko nefinansē bankas un pensiju fondi. Zināmākie piesaista naudu no Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankas, Latvijas valstij piederošā “Altum”. Mazāk zināmie rīkojas ar šaura investoru loka naudu.
Likumprojekta pieņemšanā ir steiga, jo pienācis pēdējais brīdis ieviest pirms diviem gadiem izsludinātu Eiropas direktīvu. Nozares asociācija aicina izmantot izdevību un samazināt birokrātiju ieguldījum fondiem. Viņi skaidro, ka Latvijas uzņēmumi izvēlas reģistrēties Igaunijā, jo tur regulējums vienkāršāks un strādāt ērtāk. Viņus atbalsta gan Finanšu, gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas deputāti. Atvieglojumi neattieksies tikai uz atskaitēm, kur fondi iegulda investoru naudu. Līdz ar izmaiņām vairs nebūs reputācijas vai jebkādu citu prasību fondu īpašniekiem.
“Latvijai ilgu laiku bija nedraudzīgākais alternatīvo investīciju fondu regulējums, kur Latvija bija tā valsts Eiropas Savienībā, kas vislielākās uzraudzības maksas Eiropas Savienībā iekasēja, tātad regulators iekasēja vislielāko maksu par uzraudzību. Ko tas nozīmē? Latvijas ekonomikai tas sarežģī investīciju piesaisti, inovāciju vides attīstību.”
Ar 54 balsīm par, nevienai pret un 14 atturoties, likums pieņemts. Naudas atmazgāšanas apkarotāji “Moneyval” par to Latvijai aizrādīja. Finanšu ministrija 2020. gadā parlamentā iesniedza jaunas izmaiņas, kas uzdotu FKTK pārbaudīt fondu īpašnieku naudas izcelsmi, vērtēt viņu reputāciju un liegtu, piemēram, krimināli sodītām personām tos vadīt vai iegādāties.
“Likumprojekts paredz finanšu iestāžu uzraudzības jomā nodrošināt augstāku normatīvā regulējuma jeb tehnisko atbilstību Eiropas padomes finanšu darba grupas rekomendācijām. Komisijā tika kopā ar ekspertiem izskatīts un atbalstīts. Aicinu darīt jūs tāpat. Es atvainojos, tas būtu precizējams, jo ir notikusi tehniska kļūda. Komisija izskatīja un neatbalstīja. Tagad lūdzu balsojumu. Lūdzu rezultātu. Par 32, pret 38, atturas 3, likumprojekts noraidīts.”
Jau tolaik “Nekā personīga” vēstīja par alternatīvo investīciju fondu “EcoEnergy AIFP”, kura Kipras ofšoros paslēptajā īpašnieku struktūrā pamanāmas Ukrainas kādreizējā prokrieviskā režīma oligarhu pēdas. Uzņēmuma ofisā Rīgā neviena nav, un uz norādīto oficiālo telefona numuru neviens neatbild.
Fonda īpašnieks ir Kipras firma, kuras patiesais labuma guvējs līdz pagājušajam gadam bija Grieķijas pilsonis Andreas Tserni. Ukraiņu mediji ir izpētījuši, ka uzņēmējs dzimis un audzis Ukrainā kā Andrejs Černijs. Uz viņa vārda 2016. gadā tika reģistrētas daļas enerģētikas uzņēmumā “Donbasenergo” Austrumukrainā, kas iepriekš piederēja prokremliskā un Eiropā sankcionētā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča dēlam Oleksandram.
Pagājušajā gadā – jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – uzņēmumā notika izmaiņas. Fonda īpašniekiem – Kipras uzņēmumiem “Vulkanit Limited” un “Ablemark Limited” mainījās patiesais labuma guvējs. Oktobrī par tādu kļuva Grieķijā dzīvojošs Ukrainas pilsonis Petro Diminskis (Petro Dyminskyy). Viņam Ukrainā piederēja degvielas rūpnīca un uzpildes staciju tīkls. Viņš bija Janukoviča prokrieviskās partijas biedrs un pat tika ievēlēts parlamentā. Žurnālisti atklāja: Kamēr Janukovičs bija pie varas, Diminskis caur to pašu Kipras ofšoru “Ablemark” pretlikumīgi tika pie militārā poligona daļas, un uzcēla uz tās atpūtas namiņu.
Diminskim bija pilns oligarha komplekts, ieskaitot savu televīzijas kanālu un futbola klubu. 2017. gadā viņš izraisīja traģisku ceļu satiksmes negadījumu. Dažas dienas vēlāk miljonārs valsti pameta un kopš tā laika izsludināts meklēšanā un pret viņu celta apsūdzība par 31 gadu vecas sievietes nonāvēšanu autoavārijā.
“Kad šī sabiedrība 2017. gadā nāca uz reģistrāciju, tā pietiekami detalizēti tika izvērtēta, tai skaitā īpašnieki un informācija, kas ar tiem saistījās, vienkārši ņemot vērā tajā laikā spēkā esošo regulējumu. 2019. gadā bija grozījumi likumā, kas paredzēja būtiski samazināt prasības, kas attiecināmas uz reģistrētajiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Šīs prasības, kas noteica [pienākumu] ziņot vai skaņot īpašniekus vai patiesos labuma guvējus, likumā šādas prasības vairs nav paredzētas.”
Īpašnieku maiņai fondam nebija jāprasa atļauja. Arī par to, kas fondā iegulda naudu, informācija nav jāsniedz. Vienīgais, kas par fondu zināms, ir tam piederošās Latvijas firmas.
Alternatīvajam investīciju fondam Latvijā pieder divi uzņēmumi. Tie ir kokskaidu granulu ražotājs “NewFuels” un biomasas koģenerācijas stacija “Energy Resources CHP”. Abi atrodas Rēzeknes ekonomiskajā zonā. Atrašanās speciālajā ekonomiskajā zonā uzņēmumiem nodrošina nodokļu atvieglojumus, apjoms atkarīgs no tā, cik daudz investēts. Pilsētā stāsta, ka apsekot savus uzņēmumus Rēzeknē jaunais īpašnieks ieradies ar helikopteru.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs šā gada 2. martā teica, ka Diminskis ir uzņēmējs no Ukrainas, kuram ir uzņēmums Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Viņš esot dzirdējis, ka vienam no uzņēmumiem – “NewFuels”, kas ražo granulas, īpašnieks mainījies. Ar investoriem likuma atļautajās robežās dome kontaktējas. Par partijas attīstīšanu neesot bijušas sarunas.
Baumas attiecas uz jauno partiju, ko gatavojas dibināt no “Saskaņas” atšķēlušies politiķi ar Rēzeknes mēru priekšgalā. Tās veidošanā piedalās arī viņa vietnieks Aleksejs Stecs. Stecs gan noliedza, ka ar jauno īpašnieku Diminski domē ir bijusi tikšanās, pašvaldība vien kontaktējusies ar Romānu Vdavičenko, kas ilgu laiku bijis uzņēmuma pārstāvis. Domei ar šiem uzņēmumiem esot diezgan laba sadarbība. Piemēram, pavisam nesen viņi sniedza 10 000 eiro līdzfinansējumu vienam no tās lielākajiem sporta attīstības projektiem – piepūšamajai hallei.
“NewFuels” un “Energy Resources” sponsorē sporta pasākumus Rēzeknē, telpu futbolu arī nacionālā līmenī. Pirms ievēlēšanas parlamentā Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne no partijas “Stabilitātei!” uzņēmumā “Energy Resources” strādāja par darba aizsardzības speciālisti. Tas radījis augsni runām, ka partijai palīdzējis viņas bijušais darba devējs. Rosļokovs gan to noliedza.
Rēzeknes mēra Bartaševiča jaunais politiskais spēks sauksies “Kopā Latvijai”. Ar nosaukumu “Kopā” nesen izveidots Krieviju atbalstošs politiskais spēks Bulgārijā, un ar tādu pašu nosaukumu šomēnes notikušajās parlamenta vēlēšanās startēja arī partija Igaunijā. Tās līderi Aivo Petersonu šonedēļ Igaunijas iekšējās drošības dienests arestēja saistībā ar aizdomām par sadarbību ar naidīgu valsti vai organizāciju.
No “Saskaņas” aizgājušie politiķi komentē, ka viņus neapmierina partijas pārāk liberālais virziens. Ieraksts ar “Saskaņas” biedru diskusiju ar Bartaševiču liecina, ka pretrunu iemesls varētu būt arī atšķirīga nostāja pret karu Ukrainā un Krieviju. Tajā dzirdams, ka Bartaševičš, izvirzot savu kandidatūru partijas vadītāja amatam, piedāvā Latvijai kļūt par neitrālu valsti un prasīt drošības garantijas no Krievijas.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs jautāts, vai piekrīt apgalvojumiem, ka drošības garantijas jāprasa no Krievijas, vaicāja, kādas gan papildu garantijas jāprasa Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij?
Februārī, kara gadadienas priekšvakarā, Rēzeknes opozīcija Bartaševiču mēģināja gāzt, taču tam nepietika balsu.
“Mūsu tā lielākā pretenzija bija par trim, četriem punktiem. Pirmkārt, par sabiedrības šķelšanu šajā ne vienkāršajā laikā, kad mums būtu jāsaprot, kur mēs esam ģeotelpiski, sirdīs, pārliecībās. Otrais bija par krievu valodu kā speciāli izceltu valodu, kurai 21 000 eiro iebudžetē budžetā, lai apmācītu fakultatīvus bērniem. Nekas nav pret to, bet ir slikta ziņa, ka daudzi gan bērni, gan skolotāji ne tik labi zina latviešu valodu, mūsu valsts valodu. Mēs vairākkārt gan pagājušajā gadā, gan šogad lūdzām paredzēt budžetā naudu latviešu valodas fakultatīvam, tieši apguvei gan skolotājam, gan bērniem.”
Opozīcijas deputāti uzskata, ka domei ir skaidri jādefinē nostāja pret karu Ukrainā. Tā arī nedrīkst ignorēt latviešu elektorāta pārstāvju ierosinājumus.
“Par viņa saimnieciskajām darbībām mēs vēl runāsim un analizēsim, un tiem, kuri uzskata, ka viņš ir labs saimnieks, mēs parādīsim, kādas būtiskas kļūdas un nepilnība viņš ir darījis. Šeit bija runa par viņa politiskajiem uzskatiem. Par pieminekli, kurš sen jau bija jānojauc, nevēlēšanos to darīt, meklēšanu dažādos veidos sakūdīt tautu, lai darītu visu, lai Aļošas pieminekli nenovāktu. Ja apskata Covid-19 krīzi, viņa izteicienos bija arī sekojoši: gaidīsim “Sputnik”, tas ir labs preparāts, viņš sagādās. Bija arī izteiciens, ka mēs varētu dabūt līgumu ar Krieviju pa taisno gāzi lētāk un labāk.”
Bartaševičs ir Rēzeknes mērs jau 14 gadus. Šo gadu laikā Rēzeknei bija noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar Krievijas pilsētām, bet pašvaldība no sava budžeta finansēja veterānu biedrību “PRO LAKCA”, kas rīko 9. maija pasākumus pilsētā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
