Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Par “KPV LV” valsts naudas izlietojumu KNAB šobrīd notiek divas pārbaudes
Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ Saeimā iesniedza grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Tie dotu valdības vadītājam tiesības uz laiku iecelt valsts ministrus šaurās, bet svarīgās jomās, tādās kā bērnu un ģimenes lietas, vai digitālā politika.
Šie nav vienīgie grozījumi, kurus rudenī likumdevējam solīja nodot valsts augstākā amatpersona. Levits apņēmās arī labot paša aizstāvētās izmaiņas partiju finansēšanas likumā.
Pirms diviem gadiem deputāti ievērojami palielināja naudu, ko partijas drīkst saņemt no valsts budžeta. Proti vairākums nobalsoja, lai piešķirtu naudu sev. Taču daži politiskie spēki pat pa šo neilgo laiku, Saeimas līmenī izjukuši, bet naudu turpina saņemt.
Politiskās partijas nevar iztikt tikai ar biedru maksājumiem. Bet pārlieku liela atkarība no ziedotājiem var radīt situāciju, kad politiķi lēmumus pieņem sponsoru interesēs.
Jau 2014. gadā tolaik Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidota ekspertu grupa nāca klajā ar ziņojumu, ka, valsts piešķirtais finansējums politiskajiem spēkiem, neesot pietiekams un joprojām pastāvot valsts sagrābšanas risks.
Ideju turpināja tālāk attīstīt Valsts prezidents Egils Levits. Un pirms diviem gadiem Saeimas vairākums nobalsoja par valsts finansējuma vairākkārtēju palielinājumu. Debašu Saeimā 2019.gada novembrī bija maz, grozījumi tika pieņemti kā steidzami divos lasījumos. Par tiem nebalsoja vienīgi “Saskaņa”.
“Pirmais, mums nepatika, ka mēs pieņemam lēmumu par sevi, labais tonis līdz šim bija, ka labos lēmumus (piemēram, par algu palielināšanu utt) attiecībā uz sevi nepieņemam, bet tikai uz nākotni. Un te sanāca, ka politiskie spēki, kuri jau zināja, cik viņi var saņemt, pieņēma lēmumu par sevi, tas mums nepatika. Un nauda bija ļoti liela. Vēlāk tikai parādījās griesti, bet tie parādījās tikai mūsu dēļ.”
Valsts naudu, vairāk nekā četrus miljonus gadā, partijām dala pēc panākumiem pēdējās 13. Saeimas vēlēšanās. To saņem 10 partijas, arī vēlēšanās 2% slieksni pārvarējušie politiskie spēki.
Ja salīdzina ar iepriekšējo valsts līdzekļu piešķīrumu līdz 2019. gadam, tad Saeimā ievēlētās partijas tagad saņem piecas reizes vairāk. Vislielāko naudu 800 tūkstošus izmaksā “Saskaņai” un vēlēšanās otro vietu ieguvušajai “KPV LV”. Tās finansējums no valsts budžeta ik gadu ir vairāk nekā 640 tūkstoši.
Prieku par jauno sistēmu gadu pēc likuma labošanas, TV3 rīta raidījumam “900 sekundes” izteica Valsts prezidents Egils Levits. Privātpersonu ziedojumi partijām esot sarukuši, tie veidojot tikai 10 procentus no partiju kopējās naudas, un esot panākts cerētais.
“Un mums bija visu laiku kropla šī sistēma, ka partijām bija jāstaigā ar cepuri rokā pie bagātniekiem. Bagātnieki tad deva naudu, lai partijas varētu funkcionēt. Partijām ir nepieciešams finansējums, lai tās varētu funkcionēt. To es gribētu uzsvērt – ir nepieciešams finansējums. Tādēļ arī visa šī slēptā, teiksim, finansēšanas sistēma, un mēs beidzot ar šo jauno sistēmu pārcirtām šo Gordija mezglu. Tagad ir skaidrs – publisks finansējums, kas ir transparents, un nav vairs nepieciešamība pēc šāda veida finansējumiem. (TV3: Esat drošs par to?) Tāpēc, ka ir ļoti stingra kontrole, un, protams, ja kāds tomēr mēģina vai mēģinās šo sistēmu apiet, tas ir krimināls noziegums, un man jāsaka – tas nonāks cietumā.”
Tomēr ne Valsts prezidents, ne likumdevējs neparedzēja to, kas notiek ar valsts finansējumu, ja pēc Saeimas vēlēšanām no partijas pāri paliek tikai drupas, kā tas ir noticis ar “KPV LV”. Artusa Kaimiņa vadītais politiskais spēks, kas vēlēšanās ieguva 16 deputātu vietas, parlamentā faktiski vairs nav pārstāvēts. Parlamentārieši izklīduši kur nu kurais – kāds pieslējies citai partijai, kāds nodibinājis savu, kāds nepārstāv nevienu politisko spēku. Juridiski ar “KPV LV” saistība ir tikai diviem deputātiem Mārim Možvillo un bijušajai labklājības ministrei Ramonai Petravičai.
Arī partijas nosaukums tagad ir cits “Par cilvēcīgu Latviju”. Birojs no centra pārcelts uz Pļavniekiem. Divstāvu ķieģeļu ēkā plāksni ar partijas nosaukumu neatrodam. Uzraksti liecina, ka te ir atpūtas komplekss un krievu pirts.
Viens no partijas četriem valdes locekļiem Māris Možvillo izrāda telpas un ierakstu studiju. Tās aprīkojums ir gana vienkāršs un tajā ieguldīta maza daļa no partijas naudas. Atteikties pusmiljona lielā valsts finansējuma gadā “Par cilvēcīgu Latviju” negrasās.
“NP: Saeimā pāri ir palikuši divi deputāti? Vai es pareizi skaitu?) Jā! (NP:
Vai jūs uzskatāt, ka ir pareizi saņemt “KPV LV” domāto valsts finansējumu saņemt partijai, kas tagad saucas “Par cilvēcīgu Latviju”? Es domāju, ka jā. Mans skatījums ir ļoti vienkāršs, šie cilvēki, kuri iekļuva Saeimā, viņi iekļuva partijas naudiņu. Tas, ka viņi aizskrēja kaut kur citur prom, tā ir viņu morālā atbildība. Jo tas, ka viņi nākamajās vēlēšanās pārstāvēs kādu citu politisko pārliecību, ir viņu darīšana. Taču tas nav neviena no Saeimā ievēlētā deputāta privāts pasākums. (NP: Jūs šobrīd esat mainījuši biroju. Tas atrodas te Pļavniekos. Droši vien, ka izmaksas ir lētākas. Kur vēl tiek tērēti pamatlīdzekļi?) Šobrīd jūs redzat, esam iekārtojuši ne lielbudžeta studiju. Tad mēs algojam dažus darbiniekus, kuri nodarbojas ar jauno biedru piesaisti. Šobrīd tāds mazs kompakts kolektīvs, kas darbojas.”
Možvillo stāsta, ka partijas biedru skaits pieaug un patlaban tuvojas 800 simtiem. “KPV LV” dibinot, tie bijuši 400.
“Nodarbojos ar juridiskajiem jautājumiem, ar pārsūdzībām, ko KNAB var uzlikt vai tiesa.”
“Par cilvēcīgu Latviju” piebiedrojies Normunds Vilnītis. Viņu par pārkāpumiem atbrīvoja no KNAB priekšnieka amata. Tagad viņš partijas vārdā raksta atbildes uz sūdzībām KNAB, lai politiskais spēks nezaudētu valsts finansējumu. Vilnīti partija algo par valsts piešķirto naudu un mēnesī viņš saņem 1100 eiro.
Algu, neatklājot, cik lielu, saņem arī partijas izpilddirektors Jurģis Miezainis, kuram iekļūšanai Saeimā savulaik balsis pietrūka. Šī nelielā cilvēku grupa arī ikdienā rīkojas ar pusmiljonu lielo kpv lv piešķirto finansējumu.
Valsts prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus šajā rudens sesijā, teica, ka likums par valsts naudu partijām, jālabo vēlreiz. Levits rosinās samazināt finansējumu, ja kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt, vai tās locekļu skaits būtiski sarucis. Un labojumi attiektos gan tikai uz nākamo parlamenta sasaukumu.
“Ja frakcijas vairāk nav vai tā ir sadrupusi, tad attiecīgi šī finansējuma daļa vairāk nepienāktos, jo pazūd tas instruments, kas ļauj īstenot vēlētāju doto mandātu uz konkrētu programmu. Respektīvi partija, jā, tā vēl ir, bet nav vairs tā programma, par ko vēlētāji ir balsojuši.”
“Šo likumprojektu virzot, vairāk tika domāts, kā finansējumu apturēt vai kā citādi sodīt, bet nebija padomāts par risinājumu tam fenomenam, kas diemžēl ir sanācis šajā Saeimā. Un “Jaunā Vienotība”atbalsta, ka risinājumam būtu jābūt.”
“Pirmā pieredze ir uzrādījusi problēmas – ka frakcijas dalās, sadrūp, izšķīst. Un jādomā, kā viņu risināt. Tā kā nav vēl priekšlikumi uz galda, es nezinu, vai ar tiem būs pietiekami. Bet ir jādomā, kā grozīt.”
Prezidenta priekšlikumu atbalstītu arī Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Opozīcijā esošā Saskaņa par šiem grozījumiem nebalsos. Valsts naudas piešķīrumam viņuprāt jābūt citiem kritērijiem kā tikai vēlētāju balsu skaitam Saeimas vēlēšanās. Piemēram, daudz būtiskāks esot partijas biedru skaita pieaugums, cik lielu daļu partijas kasē veido biedru naudas un svarīga esot arī nodaļu izveide lielajās pilsētās.
“Tas finansējums mums šodien neattaisno to galveno mērķi. Piesaistīt visus pilsoņus pie politikas galvenā notikuma – vēlēšanām. Viens otrs politiskais spēks izmanto (šo naudu), lai sevi pareklamētu, viens otrs politiķis mēģina parādīt sevi smukākā formā, un šodien es redzu, ka tos mērķus varējām sasniegt ar desmit reizes mazāku finansējumu, lai uzturētu biroju, juristus, lai uzturētu komunikāciju ar sabiedrību.”
Iespaidīgu valsts finansējuma daļu partijas tērēja priekšvēlēšanu kampaņām 2020. gadā notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. “KPV LV” uz vēlēšanām gāja ar Ralfu Nemiro priekšgalā, 126 000 par reklāmām tā samaksāja nezināmai firmai un domē vispār neiekļuva. “Nekā personīga” rīcībā esošie līgumi liecināja par vairāku pakalpojumu sadārdzinājumu. KNAB sācis divas pārbaudes. Šonedēļ uz biroju saukts arī Māris Možvillo.
“Pārbaude šobrīd notiek par valsts finansējuma izlietojumu par 2020. gadu, pārbaude vēl nav pabeigta. Tā tiks pabeigta 2022. gada martā. Un esam pieskārušies arī 2021. gada tēriņiem un tā ir atsevišķa pārbaude. Iespēja tāda pastāv, ka kāds no procesiem tiks attīstīts no šīm pārbaudēm.”
“Es uzskatu, ka tur nekā krimināla nav. Jo pašai izmeklētājai (KNAB darbiniecei) tieši tādi vainas pierādoši jautājumi nebija.”
Ja KNAB partiju atskaitēs atklāj vairāk nekā 30 tūkstošus ar partiju nesaistītus izdevumus, valsts finansējums tiek apturēts. Ņemot vērā, ka KNAB KPV LV pērnā gada tēriņu atbilstību likumam vētī tikai tagad, un rezultāti būs tikai pavasarī, var jau tagad droši prognozēt, ka “Par cilvēcīgu Latviju” kontā nākamā gada sākumā ieripos vairāk nekā 300 tūkstoši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
