Nacionālā drošības komisija un TM viena otrai pārmet neizdarību saistībā ar “Maskavas namu”

Postpadomju valstīs “Maskavas nami” atrodami tikai dažās valstīs – Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, Bulgārijā Sofijā, arī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Pašpasludinātajā Abhāzijas republikā Suhumi pilsētā. Un arī Rīgā. Mūsu kaimiņi lietuvieši nolēmuši Viļņā nelikumīgi uzslieto namu nojaukt. Bet pie mums Tieslietu ministrija un Saeima pusotra gada laikā nav spējusi uzrakstīt likumu, lai “Maskavas namu” tā īpašniekiem atņemtu, vēsta “Nekā personīga”.

Ukrainas karš notiek nu jau vairāk nekā 570 dienas. Bet agresorvalsts galvaspilsētas filiāle ar visu Maskavas ģerboni joprojām atrodas te pašā Rīgas centrā.

Otrdiena pēcpusdienā saujiņa aktīvistu sanāca, lai piketētu pie “Maskavas nama” Alfrēda Kalniņa ielā. Viņuprāt, Ukrainas kara laikā turpināt ļaut tajā darboties Krievijai lojāliem cilvēkiem ir nepareizi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pagājušā gada aprīlī Tieslietu ministrija lūdz tiesai iesaldēt “Maskavas nama” aktīvus, kas arī tiek izdarīts. Pamatojums – “Maskavas nams” Rīgā pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam. Tā faktiskais kontrolētājs ir sankcijām pakļautais Vladimirs Putins.

Pagājušā gada jūnijā iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns mudina iet vēl tālāk – soctīklos paziņo, ka ir devis uzdevumu “Tieslietu ministrijas ekspertiem līdz 17. jūnijam, proti, līdz Krievijas okupantu ienākšanas Rīgā gadadienai, izstrādāt speciālu likumu par īpašumu atsavināšanu.” Plāns – Krievijai un Baltkrievijai atņemt “Maskavas namu”, kā arī sanatorijas “Jantarnij Bereg” jeb “Dzintarkrasts” un “Belorusija” jeb “Baltkrievija”. Ēkas sola izmantot Ukrainas bēgļu izmitināšanai, cietušo rehabilitācijai, informācijas centram. Kopš tā laika ir pagājis gads un trīs mēneši. Mainījušies ministri. Darbu sākusi arī jaunā Saeima. Bet solījums sanatorijas un “Maskavas namu” atņemt nav izpildīts.

Gundars Bojārs
Rīgas mērs (2004. gads)

“Tad, kad runā politiķi, ieroči klusē. Tas ir tas princips, kas mums vienmēr bijis sadarbībā ar Maskavu.”

Kopš Maskavas nama atklāšanas, te zem viena jumta reģistrētas dažādas organizācijas, kas, piepalīdzot Krievijas vēstniecībai Latvijā, pulcēja Krievijas fanus. Esam vairākkārt bijuši klāt Latvijai nedraudzīgās sanāksmēs, kur vēsturnieki un eksperti no Krievijas stāstīja, ka Krievijas vēstures redzējums ir pareizais. Cik neizdevusies valsts ir nacismu mīlošā Latvija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viktors Guščins
nereģistrētās “Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes” līderis

“Ejiet prom. Mums slēgts pasākums. Ejiet prom.”

Latvijas specdienestu izgaismotais Viktors Guščins te gadiem pulcējis krieviski runājošos jauniešus, lai tos vervētu studijām Krievijas augstskolās. Uzņemti pat Krievijas valdības ministri.

Kad mēnesi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Tieslietu ministrija nama aktīvus iesaldē, tā brīža nama saimnieks – agrākais Krievu drāmas teātra direktors – ir neziņā par turpmāko Bet darbu sola turpināt.

Eduards Cehovals
Maskavas nama direktors (2022. gada aprīlis)

“Mums nav parādu. Mēs maksājam visus nodokļus. Vienīgi nekustamā īpašuma nodoklis. Bet to Maskava samaksās “pa tiešo”.”

Tikai nama iesaldēšanai ir vairāki “bet”. Iesaldēšana nenozīmē atslēgu atņemšanu un durvju aizslēgšanu. Piemēram, spēkā var palikt līdz tam slēgtie nomas līgumi. Tikai jāraugās, lai naudu nesaņem sankcionētais uzņēmums vai iestāde. Tas esot banku uzdevums. Vēl – ir paredzēta noteikti finanšu līdzekļi, kas ļauj ēku apsaimniekot, sildīt, uzturēt, apsargāt. Un virkne citu atrunu. Finanšu izlūkošanas dienests un Ārlietu ministrija mums skaidro, ka arī Eiropā ar pompu izziņotā krievu oligarhu jahtu un villu atņemšana bijis vairāk kā sabiedrisko attiecību gājiens. Eiropa joprojām prāto kā konfiskācijas noformēt juridiski. Un par to vienprātība jāatrod visām valstīm. Skaidrības šobrīd neesot. Arī Latvijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Paulis Iļjenkovs
Finansu izlūkošanas dienesta Stratēģiskãs analīzes nodaļas vadītājs

“[“Nekā personīga”]: Mēs esam demokrātiska valsts, tāpēc mēs nevaram ieiet ar policiju Maskavas namā, atņemt atslēgas un visus izdzīt ārā? [Iļjenkovs]: Par konkrētu gadījumu es nekomentēšu, bet tas, ka ir noteiktas sankcijas, nenozīmē, ka persona vai personas, pret kurām var noteikt sankcijas, ka viņa manta ir noziedzīgi iegūta un ka to iespējams konfiscēt.”

“Bet mūsu uzskats ir, ka sankcijām ir jāiet tālāk un Eiropas līmenī ir jārada regulējums, kas šos līdzekļus varētu darīt, piemēram, šajā gadījumā pieejamas Ukrainai un Ukrainas atjaunošanai. [“Nekā personīga”] Tas ir kaut kādā garajā spriešanā aizgājis un gals nav redzams? Vai tur ir kaut kādi jau kalendārā iezīmēti datumi? [Pelšs]: Es nevaru pateikt, ka būtu kaut kāds konkrēts datums, kad mēs nonāksim līdz rezultātam.” saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.

Šovasar nomainījusies “Maskavas nama” vadība. Iepriekšējais direktors pēdējā darba dienā licis uzrakstu pie nama ieejas noņemt. Bet Svetlana Zaiceva, kura iepriekš strādājusi Baltijas pirmā kanāla mātes kompānijā “Baltic Media Alliance” likusi uzrakstu un Maskavas ģerboni atkarināt atpakaļ.

Maskavas namā norāda, ka ar Zaicevu ir iespējams runāt vien Maskavā, kurp viņa devusies strādāt un nav zināms, kad būs atpakaļ. Neviena cita, kurš varētu atbildēt, arī neesot uz vietas.

“Nekā personīga” novēroja, ka “Maskavas namā” turpina darboties tūrisma birojs, kas izsniedz arī Krievijas vīzas. Te 2015. gadā notika kratīšanas, jo birojs arī pēc Krimas okupācijas uz šo pussalu kā Krievijas teritorijas sastāvdaļu turpināja tirgot ceļojumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uz “Nekā personīga” uzdotajiem jautājumiem neviens “Maskavas namā” neatbild, norādot, ka nedrīkst runāt ar raidījumu. Komentāri saistībā ar to, vai tūrisma birojs “Maskavas namam” maksā īri, netikšot sniegti, jo nevēloties runāt ar “Nekā personīga”.

Pagājušā gada nogalē Valsts drošības dienestam viedokli prasīja Nacionālās apvienības Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks. Dienests diplomātiski atbildēja, ka nama slēgšanā “ir saredzami ieguvumi nacionālās drošības interesēm”. Bet, kā to darīt – tas jālemj politiķiem.

Valsts drošības dienesta atbilde

“Valsts drošības dienests ir konstatējis, ka arī pēc 2022. gada 24. februāra “Maskavas nama” telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tāpat fiksēts, ka “Maskavas nama” sociālo tīklu konti veikuši Krievijas vēstniecības informācijas tālākizplatīšanu savu sekotāju vidū. Šādas darbības ir pielīdzināmas informatīva (tostarp propagandas) atbalsta sniegšanai Krievijas Federācijai.”

Ratnieks iet uz Saeimu pie partijas biedra Jāņa Dombravas, kurš vada Nacionālo drošības komisiju. Vēršas Tieslietu ministrijā. Visi sola aktīvi strādāt, lai radītu īpašu likumu “Maskavas nama” atņemšanai. Bet, kā noskaidrojām šonedēļ, tas joprojām nav izdarīts. Abi nacionāļi neizdarībā vaino ministriju. Savukārt ministrija gaida rīcību no Saeimas un apgalvo, ka viņi paši gan strādājot pamatīgi.

Edvards Ratnieks
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (NA)

“Sastrēgums ir noticis šobrīd Tieslietu ministrijā, jo likumprojekts vēl nav uzlikts uz Nacionālas drošības komisijas galda.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Vēl es varu pateikt tikai to, ka Tieslietu ministrija strādā un strādās,” saka Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”).

“Nu tad lai… viņi jums parādīja, ko viņi ir izdarījuši?” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA).

Inese Lībiņa-Egnere
Tieslietu ministre (“Jaunā Vienotība”)

“Tieslietu ministrija atbild par to, ja mēs kaut ko darām, tas ir tiesiski, precīzi un tas nerada problēmas ar kaut kādiem tehniskiem risinājumiem.”

“Mums valstī ir juristi. Un Tieslietu ministrijā ir noteikt vieni no jaudīgākajiem juristiem Latvijā. Mēs skatāmies uz visu Ministru kabinetu, un mums ir nepieciešams šis juridiskais risinājums,” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA).

“Es šobrīd nepiedalos nekādās priekšvēlēšanu debatēs, apsolot to, ko iepriekšējie ir darījuši vai nav darījuši. Tad, kad tas būs iespējams, kad tas būs precīzi gatavs, un to apliecinās arī šeit Saeimas Juridiskais birojs, tad es varēšu arī par to publiski teikt,” norāda tieslietu ministre (“Jaunā Vienotība”).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā liecina VID publiskotā datubāze, akciju sabiedrībai “Maskavas kultūras un biznesa centrs-Maskavas nams” šobrīd ir izveidojies nodokļu parāds, kas pārsniedz 14 000 eiro. Jāatgādina, ka vēl mēnesi pirms pilna apmēra Krievijas kara sākšanas Ukrainā “Maskavas nams” no mūsu valsts saņēma tā dēvētos Covid-19 atbalsta maksājumus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm