Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Lielbritānijā arestēts Krievijas spiegs darbojies datu pārraides nozarē Latvijā
Lielbritānija aizdomās par spiegošanu Krievijas labā apcietinājusi trīs Bulgārijas pilsoņus. Viens no viņiem laikā, kad Ukrainā 2014. gadā sākās karš, Latvijā dibināja telekomunikāciju uzņēmumu. Firma noslēdza līgumu ar Latvijas valsts radio un televīzijas centru un izvietoja tā objektos savas iekārtas.
Pirms divām nedēļām medijos izskanēja ziņa par trim Lielbritānijā arestētiem Bulgārijas pilsoņiem, kas tiek turēti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Viņi izmantoja viltotus Lielbritānijas, Bulgārijas, Čehijas un citu valstu dokumentus.
Pretterorisma policijas vienības viņus aizturējušas jau februārī, bet tagad trim aizdomās turētajiem izvirzītas oficiālas apsūdzības, tādēļ viņu vārdi kļuvuši zināmi publiski. Katrina Ivanova un Bizers Džambazovs dzīvoja kā pāris, rīkoja pasākumus vietējai bulgāru diasporai, publicēja pamācības, kā kļūt par Lielbritānijas pilsoni.
Trešais arestētais – Orlins Rusevs – piekopa noslēgtāku dzīvesveidu. Viņš Lielbritānijā mīt kopš 2009. gada. Strādāja tehniskā amatā finanšu pakalpojumu nozarē, savā sociālā medija LinkedIn profilā norādīja, ka pēdējos gadus viņam pieder uzņēmums, kas nodarbojas ar komunikāciju un elektronisko signālu pārtveršanu. Reiz viņš bijis arī Bulgārijas enerģētikas ministra padomnieks.
Lielbritānijā par spiegošanu Krievijas labā aizturētais bulgārs Orlins Rusevs darbojies arī Latvijā. 2014. gada pavasarī viņš kopā ar Krievijas pilsoni Antonu Grišajevu dibināja uzņēmumu SIA CloudTelecom.
Jau ap šo laiku Rusevs nodarbojās ar spiegošanas iekārtu tirdzniecību, to atklāj Mihaila Hodorkovska Dosjē centra izmeklēšana. 2015. gadā Rusevs sazinājās ar vācu uzņēmēju, kam piedāvāja iekārtas, kas pasargā no noklausīšanās un noskaidrot citu personu atrašanās vietu. Dosje centrs atklāja, ka ar kopā ar Rusevu strādāja arī Krievijas pilsonis Antons Grišajevs.
Latvijā reģistrētajā “CloudTelecom” 20% daļu piederēja Rusevam, 80% – Grišajevam. Firmu piedeklarēja kādā dzīvoklī Purvciemā, kur atrodas arī kompānijas, kas uz Latviju ved norvēģus kuņģa samazināšanas operācijai.
Mēnesi pēc dibināšanas firma tika pārreģistrēta ēkā Vecpilsētas ielā. Šajā adresē jau atradās vairāki ar Baltcom grupu saistīti uzņēmumi.
Ēka, kurā bija reģistrēta aizdomīgā firma, pastarpināti pieder Pēterim Šmidrem. Viņš piekrita uz jautājumiem atbildēt rakstiski.
“”SIA CloudTelecom” izteica vēlmi iznomāt telpu un uzturēt biroju man piederošajā ēkā – Vecpilsētas ielā 19, Rīga. Ēka tajā laikā un arī pašreiz tiek izmantota, iznomāta juridisko personu biroju vajadzībām. Neatceros, ka toreiz bija kāds iemesls vai šķērslis atteikt.”
2014. gada rudenī SIA “CloudTelecom” valdē nonāca kādreizējais “Baltcom TV” padomes loceklis Aleksandrs Šihmans, bet ar “Baltcom” grupu saistītajam Ingmāram Kariņam Grišajevs izdeva pilnvaru rīkoties uzņēmuma vārdā.
2015. gada rudenī tiesa pasludināja firmu par maksātnespējīgu. Spriedums liecina, ka tas tika darīts pēc valsts uzņēmuma “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” pieteikuma.
“Mūsu sadarbība, biznesa puse un pakalpojumu sniegšana bijusi tādā pašā ietvarā, kā mēs sniedzam pakalpojumus jebkuram elektronisko sakaru operatoram. Klientu pieteiktiem darbiniekiem nav iespējas iekļūt mūsu objektos bez mūsu līdzdalības un bez mūsu pavadības. Tas nav mainījies. Arī darbības ar mūsu iekārtām, ar klienta iekārtām nav iespējamas bez mūsu darbinieku fiziskas klātbūtnes.”
“CloudTelecom” kā klients drīkstēja iekļūt LVRTC objektos, uzstādīja tajos savas ierīces. Pēc iekārtu uzstādīšanas interese par sadarbību ar LVRTC zuda. Firma par pakalpojumiem samaksājusi tikai vienu mēnesi. Ar datu pārraidi “CloudTelecom” varēja nodarboties četrus mēnešus – no augusta sākuma līdz decembra beigām.
Šonedēļ par aizdomīgo firmu interesi izrāda arī drošības iestādes. Rakstiski Valsts drošības dienests “Nekā personīga” informēja, ka Orlins Rusevs dienestam ir zināms, bet plašākus komentārus nevarot sniegt. Satversmes aizsardzības birojs norādīja, ka konkrēto gadījumu nevarot komentēt, jo tā ir klasificēta informācija. Taču šāda veida situācijās birojam esot cieša sadarbība ar ārvalstu partnerdienestiem.
“Varam apstiprināt, ka VDD minētā persona ir zināma. No plašākiem komentāriem par dienesta rīcībā esošo informāciju VDD patlaban atturēsies,” teikts Valsts drošības dienesta komentārā.
“Konkrēto gadījumu Satversmes aizsardzības birojs (SAB) komentēt atturēsies, jo tas ietver klasificētu informāciju, tomēr varam apliecināt, ka šāda veida situācijās mums ir cieša sadarbība ar ārvalstu partnerdienestiem,” norāda Satversmes aizsardzības birojā.
“CloudTelecom” lieta Uzņēmumu reģistrā liecina, ka pēc maksātnespējas beigām uzņēmuma dokumenti tika nodoti arhīvam. “Nekā personīga” arhīvā iepazinās ar skopo informāciju, un tajā uzgāja firmas grāmatvedes datus.
“Kāds no grāmatvežiem tajā laikā teica, ka Antons meklē grāmatvedi, kāds, kurš viņu zināja.”
Grāmatvede atceras, ka pašu Antonu satikusi tikai pāris reizes, jo viņš dzīvojis Prāgā vai Varšavā. Tad kādā brīdī Antons vienkārši pazudis.
“Grāmatvedībā bija viņa un mana alga, viņš atnesa kaut kādu aizdevumu, no tā tika maksāta alga. Kad nauda beidzās, viss beidzās. Tas nebija ilgi. Man nelikās, ka tur ir kaut kas nopietns.”
Ne arhīvā, ne Uzņēmumu reģistra lietā nav datu par to, no kurienes “CloudTelecom” saņēma aizdevumu. Mīklu atšķetināt palīdz Komercķīlu reģistrs. Tas rāda, ka firmas kapitāldaļas bija ieķīlātas par labu Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam “HVE Balt-Com Fibre AB”. Ķīlas vērtība – 5 miljoni eiro. Zviedru kompānijas meitasuzņēmums Latvijā “Baltcom Fibre” savos finanšu pārskatos norādījis, ka tas firmai “CloudTelecom” aizdevis 150 tūkstošus eiro.
Zviedrijas “HVE Balt-Com Fibre” ilgus gadus uz pusēm piederēja Pēterim Šmidrem un kādai Nīderlandes kompānijai. Ķīlas reģistrēšanas brīdī Šmidres daļa bija nonākusi Kipras firmas “Goswert Impex” rokās, bet viņš joprojām bija uzņēmuma valdē. Gan Latvijas, gan zviedru uzņēmuma valdē tolaik atradās Valters Bajārs. 2016. gadā viņš kļuva par departamenta vadītāju Satiksmes ministrijā, kur saņēma arī pielaidi valsts noslēpumam. Tagad viņš strādā Latvijas Bankā un no sarunas ar “Nekā personīga” atteicās, jo par šo pašu jautājumu ir kontaktā ar valsts drošības iestādi.
Šmidre atbildēja, ka aizdevums izsniegts tādēļ, ka “CloudTelecom” to palūdza.
“”SIA CloudTelecom” izteica lūgumu izsniegt aizdevumu komercdarbības vajadzībām. “SIA CloudTelecom” savas saistības neizpildīja. Cik man zināms, tad nekādas summas par izsniegtajiem aizdevumiem “SIA Baltcom Fiber” no “SIA CloudTelecom” nav saņēmis. Droši varu apgalvot, ka kopš 2015. gada sākuma (ja ne vēl agrāk) nekāda komunikācija ar “SIA CloudTelecom” pārstāvjiem man nav bijusi.”
“Baltcom Fibre” un tā zviedru mātesuzņēmums tika dibināts ar mērķi būvēt optiskās šķiedras kabeli starp Zviedrijas Gotlandes salu un Latviju. 2000. gadu sākumā projekts īstenots, bet 2015. gadā kabeli iegādājās “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Darījuma summu valsts uzņēmums neatklāj, bet zināms, ka kabeļa vērtība aplēsta 4,3 un 5,2 miljonu eiro robežās. LVRTC ir drošs, ka kabelis nav izmantots datu zagšanai vai citādi sabotēts.
“Ja mēs raugāmies jau no izbūves laikā potenciāliem riskiem, ka būtu iespēja piekļūt, iegūt vai mainīt datu pārraide, tad 20 gadus atpakaļ tehnoloģiski tas nebija iespējams. Ja mēs runājam par pašu izbūves laiku. Mēs sadarbībā ar RTU un vēl pieaicinātiem speciālistiem veicām analīzi par kvalitāti, par, vai darbojas visas šķiedras, kādas ir aiztures, un netika konstatēti nekādi riski.”
Tagad kabelis ir aprīkots ar sensoriem, kas tiek uzraudzīti 24 stundas diennaktī, un mēģinājumus uz to iedarboties nav iespējams nepamanīt, apgalvo Radio un televīzijas centrs.
“Tobrīd tas bija pirmais, bet ir vairāki jūras kabeļi, kas iet gan gar krastu, gan pāri jūrai, un, piemēram, šī jūsu pieminētā kabeļa uz Gotlandes salu fiziska bojājuma gadījumā mēs joprojām nodrošinātu sakarus ar Zviedriju, vienkārši šie sakari ietu caur Frankfurti, Kopenhāgenu un tad uz Stokholmu. Ceļš pagarinātos, bet ikdienas lietotājs nesajustu sistēmas lēndarbību, jo tas notiek ļoti ātri – milisekunžu laikā. Piekļuve datu plūsmai tiek aizsargāta ar kiberdrošības rīkiem. Dati tiek kriptēti, šifrētu un tos nevar tik vienkārši, pārgriežot kabeli, iegūt.”
Nozares pārstāvji norāda, ka pašlaik Sabiedrisko pakalpojumu regulators atļāvis darboties ap 300 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Tas viņu ieskatā ir pārāk daudz. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā LVRTC lauzis līgumus ar vairākiem uzņēmumiem, kuros saskatīja reputācijas un drošības riskus.
“Tā situācija 2014. gada vasarā, pavasarī būtiski atšķiras no mūsdienām. 2014. gadā nebija tādi parametri, tādas darbības un prasības, kas ir saistītas ar sankciju sarakstiem. Mums lielā mērā 2014. gadā ticamību konkrētam uzņēmumam sniedza tas, ka ir saņemta atļauja darboties Latvijā kā elektronisko sakaru komersantam. Šis hibrīdkarš, kas notiek informācijas jomā, nav mazāk svarīgs, tas ir tas, kas maina sabiedrības izpratni, sabiedrības informētību. Informatīvās telpas drošības ir svarīgs jautājums, ne mazāk svarīgs kā mūsu militārās spējas un ieroči.”
Aizdomīgajam “CloudTelecom” īsajā darbības laikā izdevās noslēgt līgumus ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem. Pēc firmas maksātnespējas pasludināšanas tā parādā palika ne tikai “Latvijas valsts radio un televīzijas centram”, bet arī valsts uzņēmumam “Elektroniskie sakari”, SIA “Stream Networks”, SIA “Baltcom Fiber”, kā arī SPRK un Valsts ieņēmumu dienestam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
