“Latvijas Valsts mežu” aprēķins par mazvērtīgās koksnes radīto peļņu ir maldinošs

20. novembrī 19:59

Kopā ar “Sorainen” pētījumu Zemkopības ministrija “Nekā personīga” izsniedza arī “Deloitte” radīto ziņojumu. Tajā secināts, ka kopumā tehnoloģiskās koksnes tirgošana ir izdevīgāka nekā atsevišķi papīrmalkas un malkas pārdošana. Tehnoloģiskās koksnes gadījumā jātērē mazāk naudas transportēšanai un atkrīt maksājumi par ostas pakalpojumiem. Pamatojoties uz šo secinājumu, “Latvijas Valsts meži” (LVM) ziņoja, ka piecos gados nopelnījis par 14,5 miljoniem vairāk. Taču šie dati neatbilst patiesībai.

Jurģis Jansons
“Latvijas valsts meži” bijušais padomes priekšsēdētājs (2020. gada decembrī)

“Visa procesa rezultātā mēs zinām, ka šī izvēle bijusi ļoti veiksmīga, mērāma miljonos eiro, nedaudz vairāk nekā 14 miljonos, kas ir, kas ir bijusi bijusi par labu šai uzņēmuma izvēlei ražot tieši šādu produktu.”

Andris Balodis
“LVM Mežsaimniecība” direktors

“Papildus mēs esam nopelnījuši 14,5 miljonus eiro.”

Šo skaitli “Latvijas valsts meži” izmanto, lai noradītu jebkādu kritiku par neatbilstībām. “Deloitte” aprēķinu uzņēmums arī iesniedza policijā, kad tā 2020. gadā par “Nekā personīga” atspoguļotajiem darījumiem sāka resorisko pārbaudi un ierosināja kriminālprocesu. Prokuratūra kriminālprocesu atcēla, un policija pārbaudi izbeidza.

Taču ziņojumam ir liels trūkums. Tajā tehnoloģiskās koksnes cena salīdzināta tikai ar skujkoku un apses papīrmalku. Bērza papīrmalkas cena un piegādātie bērza apjomi aprēķinos nav iekļauti, tas auditā pat īpaši uzsvērts. Bet tieši bērza papīrmalka ir visdārgākā. “Latvijas valsts meži” apgalvo, ka granulu un plātņu ražotāji bērzu nevēlas, tāpēc tā īpatsvars piegādēs ir ļoti mazs.

Andris Balodis
“LVM Mežsaimniecība” direktors

“Kas ir salīdzinoši maza daļa, līdz ar to nevar atstāt būtisku ietekmi uz šo aprēķinu. (NP: Kur tad bērzs nonāca visus šos gadus? Kur visa bērza tievā koksne nonāca?) Viena daļa tehnoloģiskajā koksnē, vienu daļu mēs bijām spiesti līdz 2018. gadam pārdot kā papīrmalku un eksportēt. Pēc šī 2018. gada attīstījām kamīnmalkas produktu.”

Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, no visiem kokiem, ko “Latvijas valsts meži ik gadu nocērt, aptuveni ceturtā daļa ir bērzs. Arī no tā iegūto tievo koksni valsts meži pārdeva kā lēto tehnoloģisko koksni, bet atsevišķā programmā. To ieviesa 2018. gadā, papīrmalkas rekordcenas gadā. Taču uzņēmuma un ministrijas aprēķinā par 14,5 miljonu peļņu tas nav ņemts vērā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arnis Muižnieks
Bijušais LVM padomes loceklis

“(NP: Tos datus, ko “Deloitte” izmantoja, tos viņiem nodrošināja valde?) Tos datus nodrošināja iesaistītie speciālisti. Tie dati bija – iesūtīja attiecīgie speciālisti, kas ar to jomu strādāja. (NP: Vai tas bija viens no jūsu darba uzdevumiem nerēķināt bērza tehnoloģisko koksni?) Nē, tik konkrēti jau tur nebija tie uzdevumi. Ņemot vērā tā pirmā audita rezultātus, kur parādījās tie riski, ar šo bija vēlme noskaidrot to ekonomisko ietekmi. Bet par kādu konkrētu sortimentu tur nebija. (NP: Ja no tā perioda ir izņemts vispār bērzs ārā, tad kā var uzticēties šim aprēķinam?) Katrā ziņā šī kompānija ir pietiekami atpazīstama un uzticama, līdz ar to kaut kādas šaubas, ka tur kaut ko speciāli, neradās. (NP: Jautājums, kādus datus “Latvijas valsts meži” ir snieguši. Ja LVM nav snieguši datus par bērzu, tad jau “Deloitte” neko nevarēja rēķināt, vai ne?) Protams, kādi dati, tādi ir.”

“Nekā personīga” rīcībā esošās pavadzīmes liecina, ka bērza papīrmalku LVM piegādāja uzņēmumam “Pata”. Daļu viņi izmantoja kamīnmalkas ražošanā, bet daļu veda pa taisno uz ostu eksportam. “Pata” raidījumam “Nekā personīga” norāda, ka visu tehnoloģisko koksni pirkusi atklātā un caurspīdīgā pārdošanas procesā, kur iegādāto apjomu noteica cena.

2020. gada auditi ir viena no nedaudzām reizēm, kad sabiedrībai ir iespēja ielūkoties otra lielākā valsts uzņēmuma saimniecībā. LVM ir saimnieks ceturtajai daļai Latvijas teritorijas. Kopš šī skandāla sākuma LVM ir nomainījusies gan padome, gan valde, gan kapitāldaļu turētājs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm